Jaunākais izdevums

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Par visām šīm nebūšanām iepriekš gan žurnālā Dienas Bizness, gan portālā db.lv rakstīts vairākkārt, tostarp analizējot FID vadlīnijas, konkrētus naudas iesaldēšanas, aresta gadījumus, vien teoretizējot par to, kā izskatās praktiskais izpildījums, kad lieta nonāk līdz tiesai. Līdz šim aizstāvji runājuši rezervēti, jo nav prakses, ko izmeklētāji uzskata par ticamiem skaidrojumiem un kā organizē procesu. Ir bijušas sūdzības par pārsūdzības kārtību, ka tā netiek līdzi FID virzītajām lietām, ko šobrīd labo Saeimā, sakārtojot vismaz lietas formālo pusi. Sarmal Oil Ltd lieta ir vairāk par procesa jēgu, par to, ka uz frāzēm balstītas aizdomas var kļūt par pietiekamu pamatu tiesvedībai un mantas konfiskācijai. Un ne tikai – šī lieta ir arī par to, kā izmeklētājs ir ignorējis aizskartās mantas īpašnieka tiesības iesniegt paskaidrojumus, atspēkojot aizdomas.

Pusgadā līdz tiesai

Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV Bank kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu. Kas notika tālāk? Redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai neizdosies atrasts nemaz, lietā tika izdalīts process par mantas konfiskāciju. Tas viss šajā gadījumā noticis vien pusgada laikā. Vēl vairāk – lieta par naudas konfiskāciju jau ir nosūtīta uz tiesu.

Uzklausot zvērināta advokāta Kristapa Andersona izklāstu, rodas pamatotas šaubas, vai adekvāta izmeklēšana līdz tiesai vispār ir notikusi un kādā veidā notiek lietā noskaidrojamo apstākļu un procesa virzītājas FID aizdomu pārbaude, vai šis jautājums tiek pārlikts uz tiesas pleciem? Izskatot NILLTPFN likuma grozījumus Saeimas Aizsardzības komisijā, FID vadītāja Ilze Znotiņa deputātiem marta sēdē norādīja, ka FID nevar sniegt plašākus skaidrojumus aizskartās mantas īpašniekiem un tieši tā arī notiek. Proti, no naudas iesaldēšanas un visu tās aresta laiku līdz pat tiesas namam aizskartās mantas īpašnieks tā arī nezina, par kādu konkrētu darījumu, darījumu partneriem vai kādiem pārskaitījumiem satraucas izmeklētāji.

To izmeklētāji paziņo, vien dodot lietu uz tiesu, kas turklāt tiek nozīmēta 10 dienu laikā. Līdz ar to līdz tiesai aizskartās mantas īpašniekam ir jāsniedz informācija par visiem darījumiem, kādi vien bijuši konkrētajā finanšu iestādē, turklāt nereti visā apskatāmajā laika periodā. Sarmal Oil Ltd kontu ABLV Bank atvēra 2016. gadā, bet jau 2018. gada februārī sākās bankas likvidācija. Līdz ar to uzņēmuma skaidrojumi par visiem darījumiem kopā ar tos apstiprinošiem pierādījumiem aizņēma vairāk nekā 300 lapas, norāda Sarmal Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Tā kā lieta bija steidzama un arestētā summa klientam nozīmīga – vairāk nekā viens miljons eiro –, tika sagatavoti skaidrojumi, saņemtas izziņas no dažādu valstu iestādēm, rēķini, pavadzīmes, līgumi, kas iesniegti procesa virzītājai, no valstīm, kur tika veikta uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma darbība saistīta ar dažādu kravu starptautiskiem pārvadājumiem, tādēļ arī attiecīgi dokumenti ir krievu un angļu valodā. Skaidrojums izmeklētājai iesniegts jau pērnā gada novembrī. Diemžēl izmeklētāji Sarmal Oil Ltd paskaidrojumus un pamatojošos dokumentus atteica pieņemt, tā vietā uzliekot pienākumu un pieprasot visus dokumentus iztulkot valsts valodā. “Klients uzskatīja, ka, tā kā viņa nauda ir arestēta, bet tulkošana prasa ievērojamus līdzekļus, kā arī laiku, tulkošana būtu jāveic procesa virzītājam, un lēmumu pārsūdzēja. Pēc vairāku instanču lēmumiem un sūdzību izvērtēšanas, Ģenerālprokuratūra šī gada 1. martā atbildēja, ka tomēr tulkošana jānodrošina aizskartās mantas īpašniekam. Ņemot vērā, ka tas bija gala lēmums no prokuratūras puses, Sarmal Oil Ltd 2. martā vērsās ar iesniegumu pie izmeklējas un informēja, ka visi dokumenti tiks iztulkoti, noformēti atbilstoši likuma prasībām un nekavējoties iesniegti procesa virzītājai, taču, ņemot vērā lielo apjomu, tulkošanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Uz ko tika saņemta atbilde no izmeklētājas, ka iesniegums saņemts un pievienots lietas materiāliem. Diemžēl, par lielu pārsteigumu, nesagaidot Sarmal Oil Ltd paskaidrojumus, sagatavotos pierādījumus un to tulkojumus latviešu valodā, 1. aprīlī saņēmām izmeklētājas lēmumu un paziņojumu par lietas nosūtīšanu uz tiesu,” atklāj K. Andersons.

No fakta izriet, ka lieta uz tiesu tiek nodota, neņemot vērā nekādus skaidrojumus un pēc iespējas ātrāk, pieļaujot, ka aizskartās mantas īpašnieks nepagūs sagatavoties. “Es vēlos uzsvērt, ka attiecībā pret aizskartās mantas īpašnieku nav izteiktas nekādas aizdomas, ka tas būtu veicis kādas noziedzīgas darbības, vienkārši FID vai izmeklētājai ir aizdomas un liekas ticami, ka, iespējams, izmantojot uzņēmuma bankas kontu, notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Tiesā lieta nonāk, tikai balstoties uz procesa virzītājas pārliecību par to, ka ir tā un ne citādi, jo mana klienta skaidrojumi pat nav izlasīti un vērtēti,” saka K. Andersons.

Legalizācijas fakta neticamais pamats

K. Andersons atklāj, ka, tikai lietu nosūtot uz tiesu, aizskartās mantas īpašniekam tiek atklāts izmeklēšanas aizdomu konkrētais pamatojums un tas, viņaprāt, balstīts tikai uz pieņēmumiem. “Redziet, lēmumā, kas tiek sūtīts uz tiesu, minēts, ka klients sadarbojies ar uzņēmumiem, kas reģistrēti tādās valstīs kā Honkonga un Kanāda, kur uzņēmumu darbības kontrole esot vāja, reģistrācijas nosacījumi – zemi. Patiešām!? Šaubu pamats ir Kanāda? Vai arī tas, ka izmeklēšanā iesaistītajām kompānijām un sadarbības partneriem nav pieejamu interneta vietņu, būtu pamats konfiscēt naudas līdzekļus?” jautā K. Andersons, piebilstot, ka policijas izmeklētāja norāda arī uz kaut kādiem dokumentiem, kuriem esot viltojumu pazīmes. “Dokumentu viltošana pati par sevi ir krimināli sodāma un, ja tiešām tā šķiet un ar to tiek pamatots kriminālprocess, tad procesa virzītājam būtu atbilstoši jārīkojas. Tomēr nē, interese pierādīt sacīto nav, tas kalpo vien par pamatu, lai lietu ātrāk nodotu tiesai. Neskatoties uz Sarmal Oil Ltd pārstāvju gatavību sniegt paskaidrojumus un liecības par izmeklētājas interesējošiem jautājumiem, nekādi konkrēti pieprasījumi vai jautājumi no procesa virzītājas netika saņemti,” uzsver K. Andersons.

Kā īpašu juridiska pamatojuma “paraugu” K. Andersons atradis policijas norādes, kas ir loģiska un racionāla rīcība uzņēmējdarbībā. “Bankā iesniegts viens rēķins, kuru apskatot redzams, ka tas satur informāciju divās valodās – angļu un krievu, lai gan pats līgums ir krievu valodā,” procesa virzītājas lēmumu citē K. Andersons, piebilstot, ka tālāk seko apgalvojums, ka izrakstīt rēķinu divās valodās, ja līgums ir tikai vienā valodā, izmeklētājam šķiet aizdomīga lieta. “Vēl es šajā kriminālprocesā saskaros ar jaunu juridisku terminu – neloģiski, kuram neseko kāds dziļāks paskaidrojums. Neloģiska šķiet pat līgumu numerācija, aizdomīga arī esot sarežģīta darījumu shēma, jo policijas pārstāvjiem tā nav saprotama. Ko lai tagad iesāk? Visi uzņēmumi, kuri īsteno sarežģītus darījumus, būs aizdomīgi? Manuprāt, ka nē. Sarežģīta darījumu shēma neliecina par noziegumu!” tā K. Andersons, komentējot lēmumu, un piebilst, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izmeklētājs noslēgumā pamato ar diviem galvenajiem pierādījuma vārdiem – “acīmredzami” un “visticamāk”.

Ilustratīvu tekstu no nosūtījuma tiesai K. Andersons citē: “Viss iepriekšminētais acīmredzami norāda, ka Sarmal Oil Ltd konts Latvijas kredītiestādē ir izmantots, lai, visticamāk, fiktīvu līgumu aizsegā legalizētu nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus lielā apmērā. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, secināts, ka finanšu līdzekļi iegūti sarežģītā savstarpēju darījumu ķēdē starp vairākiem uzņēmumiem, kuriem nav acīmredzama ekonomiska pamatojuma Latvijā, un nav skaidra naudas līdzekļu sākotnējā izcelsme. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā iesaistīti vairāki ārvalstu uzņēmumi. Līdz ar to minētie fakti dod pietiekamu pamatu secinājumam, ka minētie uzņēmumi ir rīkojušies saistīti un ka arestētie naudas līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.”

Jau noslēguma daļā lēmumā tiek pateikts, ka Sarmal Oil Ltd nav iesniedzis ticamu līdzekļu izskaidrojumu. Izmeklētāja noklusē un nepievieno izdalītajiem materiāliem, kas nosūtīti tiesai, nevienu Sarmal Oil Ltd iesniegumu, paskaidrojumus. K. Andersons pieļauj, ka tādējādi, iespējams, izmeklētāja pat maldina gan uzraugošo prokuroru, gan tiesu par Sarmal Oil Ltd KPL 126. panta 3.1 daļā paredzēto pienākumu nepildīšanu.

Nav jābūt noziegumam, lai atņemtu naudu

Šis ir tas brīdis, kad policija pēc noklusējuma pasaka, ka nemaz negrasās pierādīt kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet gan uz aizdomu pamata atņemt līdzekļus uzņēmumam Sarmal Oil Ltd. Advokāts norāda, ka rodas iespaids par darbu pēc principa, “jo mazāk aizskartais mantas īpašnieks zinās, paskaidros un pierādīs, jo mazāk izmeklētājiem būs jāpārbauda un jāvērtē un vieglāk varēsim konfiscēt!”.

Kā jau iepriekš Dienas Biznesā rakstīts, lai konfiscētu kontā esošu naudu, šobrīd nav nepieciešams pierādīt konkrētu noziedzīgu nodarījumu, atliek pateikt, ka aizskartās mantas īpašnieks, kas paliek nevainīgs tiesas un sabiedrības priekšā, policijai neticamā veidā ir ticis pie naudas, kas FID un procesa virzītāja izpratnē ir noziedzīgi iegūta, un tā ir jākonfiscē. Turklāt – šajā gadījumā pat nevērtējot pierādījumus, kas pamatotu un izskaidrotu naudas izcelsmi. Zināms, ka FID vadītāja Ilze Znotiņa piedalījusies izglītojošos semināros tiesnešiem, kur likumu piemērošanas skaidrojumu gaitā, īsi runājot, liek vienādības zīmi starp nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Proti, aizskartās mantas īpašniekam ir ticami jāskaidro nenoskaidrotā izcelsme un, ja viņš to nedara ticami, tad līdzekļus pielīdzina noziedzīgi iegūtiem. Ir pienācis brīdis, kad tiesai būs jāizšķiras, vai šī vienādības zīme ir tik vienkārši ieliekama. “Bažas piepildās – ignorējot pierādījumus, uz tiesām virza formāli izmeklētas naudas konfiskācijas lietas!” no Sarman Oil Ltd lietas secina zvērināts advokāts Kristaps Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs,16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB,13.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunais normālais mūsu industrijai būs saistīts ar Covid – tik ilgi, kamēr tas joprojām būs objekts, un domāju, ka tas tā pasaulē būs vēl daudzus gadus – lai iekāptu lidmašīnā, būs jābūt kādam sertifikātam. Sertifikāts ir vai nu negatīvs Covid-19 tests, vai vakcinēšanās apliecība pret šo vīrusu. Tas būs jaunais normālais.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Runājot par nākotni, viņš gan sola, ka uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Vēl 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness" lasi:

  • Tēma - Pandēmija atstāj bez ārvalstu tūristiem un viņu simtiem miljonu eiro
  • Pandēmijas zelta ādere – namiņš laukos
  • Spēles noteikumi - Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas
  • Portrets - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs
  • Tiesiskums - Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem
  • Biznesa ideja - Ar atpūtas krēsliem eksporta virzienā
  • DB konferences - Iekšdedzes dzinēji varētu izzust
  • Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties
  • Brīvdienu ceļvedis - Jans Jeļinskis, SIA 1NCE Latvia valdes loceklis, vadītājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā - apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls.

Neminot personu vārdus, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe sacīja, ka viena no šīm trim personām apsūdzēta arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Iepriekš vēstīts, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.

Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija par cilvēku tirdzniecību un viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt saldumu biznesa uzņēmēju Jāzepu Zukulu, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija paziņojumā presei atgādina, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Reaģējot uz saņemto informāciju, 2020.gada aprīlī policijā sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušajiem Krājbankas vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu

LETA,19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā,14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

2024.gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas - Lietuvas robežšķērsošanas vietā "Grenctāle", tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mainās prasības pret uzņēmumu valdēm. Jāmainās arī pašām valdēm

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs,21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums.

Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas, kas agrāk, bet tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Šeit piedāvāšu četrus secinājumus par situāciju šobrīd un četras tendences, kas maina valdes dienaskārtību un darbu. Šie ir novērojumi, kurus esam apsprieduši ar EY kolēģiem ārvalstīs un redzam, ka tie būtiski neatšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības valsts, proti, tie ir tikpat izteikti kā Latvijā, tā Vācijā vai ASV.

4 secinājumi par situāciju šobrīd

Pirmkārt, novērojama “juridiskā pārslodze”, kas valdes darbu pārpludina ar arvien jaunām likumdošanas prasībām un risku novēršanas dienaskārtību. Tas nozīmē, ka valdes pastiprināti strādā, lai pildītu dažādas normatīvās prasības, kamēr laika un enerģijas stratēģiskai vadībai kļūst arvien mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā cilvēktirdzniecībā iesaistītais uzņēmējs Jāzeps Zukuls ir iemaksājis piektdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas noteikto 50 000 eiro drošības naudu, līdz ar to varēs pamest cietumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma pagarināt drošības līdzekli apcietinājumu Zukulam. Viņam gan bija dota iespēja divu mēnešu laikā samaksāt 50 000 eiro drošības naudu, lai izkļūtu brīvībā.

1955.gadā dzimušais Zukuls tika apcietināts pagājušā gada novembrī.

Jau ziņots, ka abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to pērn novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Zukulu novembra sākumā policija aizturēja un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietināja aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzības celtas trijām personām, šodien preses konferencē informēja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis.

Divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.

Šajā kriminālprocesā apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira. Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē.

Valsts policija tāpat informē, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšanas laikā aptaujātas 300 personas un 200 nopratinātas.

Jau ziņots, ka policija nesen lietu nodeva apsūdzību celšanai prokuratūrā. Kriminālprocesā par aizdomās turētajām tika atzītas četras personas - trīs Latvijas un viens Krievijas pilsonis. Policija norādīja, ka izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali - no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam. Lieta apkopota 121 sējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina apsūdzēt amatpersonu par kukuļa došanu apmaiņā pret fiktīvu vakcināciju

LETA,14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai uzrādīt apsūdzību kādai amatpersonai par prettiesisku labuma došanu vakcinācijas centra darbiniekiem apmaiņā pret fiktīvu vakcināciju pret Covid-19.

VP paziņojumā presei atgādina, ka 21.jūlijā pēc saņemta signāla no ārstniecības personāla Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes sākts kriminālprocess par to, ka kāds vīrietis piedāvāja vakcinācijas centra darbiniekiem kukuli.

Saistībā ar notikušo tika aizturēts 1974.gadā dzimis vīrietis, kurš izteica prettiesisku labuma piedāvājumu vakcinācijas centra darbiniekiem par to, lai viņu nevakcinējot, tiktu veikti nepatiesi ieraksti Covid-19 vakcinācijas dokumentācijā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta saņemšanai. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks augustā žurnālistiem apliecināja, ka minētais vīrietis ir amatpersona, taču amatpersonas darbavietu policijā neatklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, informēja EP deputātes Ineses Vaideres (JV) birojā.

Politiķe akcentē, ka šāds vērtējums ir pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā. Vaideres ieskatā, šī "barbariskā valsts" jāsoda par padarīto. Vaidere piedalījās EP rezolūcijas sagatavošanā.

EP arī apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) budžetu 2023.gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.

Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru - slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus - un masveidā slepkavo iedzīvotājus. "Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības," pauda EP deputāte, uzsverot, ka agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits: Latvija turpinās inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā

LETA,15.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA,04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm akciju izkrāpšanas lietā apsūdzības arī Velmeram un Krastiņam

Edžus Ozoliņš,26.09.2024

Kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas vairākām personām, viņu vidū bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram (pa kreisi) un Kārlim Krastiņam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?

Jānis Goldbergs,09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā kriminālvajāšanu lūdz sākt pret četrām personām

Db.lv,28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas veiktā izmeklēšana maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem un šī gada 24. novembrī tā nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni.

Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam.

Šī gada 24. novembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa pabeigusi izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kuras šķetināšana un noziegumā iesaistīto personu noskaidrošana prasījusi mazliet vairāk par 4 gadiem aktīva policijas darba, kas, izmeklēšanu noslēdzot, apkopota 121 sējumā.

Izmeklēšanas laikā Valsts policija guvusi un nostiprinājusi pierādījumus, kas ļāvuši kriminālprocesā par aizdomās turamām atzīt četras personas – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni. Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūtris: EST prejudiciālais nolēmums dod arī netiešus mājienus Satversmes tiesai

diena.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesas (EST) 2024.gada 4.oktobra spriedumā, kas pasludināts kā prejudiciālais nolēmums saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu, ir doti arī netieši mājieni par minimālajām prasībām kriminālprocesos Latvijā, uzskata bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.

“EST spriedumā ir netiešs mājiens Satversmes tiesai, ka bez “galvenās” direktīvas ir arī citas, kas noteic minimālās prasības kriminālprocesos, piemēram, direktīva par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā un direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā,” secina Kūtris.

Pēc viņa vārdiem, visās direktīvās, kas paredzētas, lai efektivizētu cīņu ar noziedzību un konfiscētu noziedzīgi iegūto, tiek prasīts ievērot pamattiesības un tiesību principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp arī “skartās personas” tiesības apstrīdēt konfiskācijas rīkojumu. Arī tad, ja kāda konkrētā direktīva nav attiecināma uz konkrēto situāciju, ir pamatvērtības, kas vienmēr ir jāievēro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" pārsūdzējis Valsts darba inspekcijas (VDI) piemēroto 1000 eiro sodu par nepamatotu ieturējumu veikšanu no saviem darbiniekiem un viņu atstāšanu bez iztikas līdzekļiem, aģentūrai LETA pavēstīja VDI.

Līdz ar to patlaban tiek lemts par turpmāko rīcību, proti, vai sods tomēr tiks piemērots, vai nē. Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams vismaz mēnesis. Kā skaidro VDI, sākotnējo 1000 eiro sodu bija piemērojis VDI inspektors, bet patlaban pārsūdzēšanas dēļ lieta nodota VDI direktoram Renāram Lūsim.

Jau ziņots, ka VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

VDI skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru