Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Kuldīgas novada dome apstiprinājusi 2013.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir 13,5 miljoni latu, bet izdevumi - 15,5 milj. Ls.

Tai skaitā 164 tūkstoši latu paredzēti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā bija 1,12 milj. Ls, naudas atlikums gada beigās pārsniedz 253,59 tūkstošus latu. Plānoti aizņēmumi 1,7 milj. Ls apjomā, savukārt atmaksājamie aizņēmumi ir 588,4 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada pašvaldības speciālā budžeta 2013. gada ieņēmumi ir 333,8 tūkst. Ls un tikpat – izdevumi. Naudas līdzekļu atlikums kā gada sākumā, tā beigās ir 40 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada 2013. gada budžeta prioritātes ir rekonstruēt un būvēt ielas un inženierkomunikācijas; rūpēties par iedzīvotāju labklājību, ieviešot jaunus sociālā atbalsta pasākumus; pilnveidot mācību un darba vidi skolās un bērnudārzos; attīstīt kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūru un pasākumus; atbalstīt iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvu sava novada labā.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un galvenā būvuzņēmēja SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis otrdien, 14. Jūlijā parakstīja līgumu par Kuldīgas novada sporta skolas rekonstrukciju un peldbaseina būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvuzņēmējs izraudzīts publiskā iepirkuma procedūrā. Sporta skolas rekonstrukcija un jauna peldbaseina būvniecība kopumā izmaksās 2,19 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Plānots, ka būvdarbus pabeigs 18 mēnešu laikā.

Sporta skolas rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības būvprojekta autors ir SIA Diānas Zalānes projektu birojs. Būvuzraudzību objektā veiks SIA Būves un būvsistēmas.

Ēka Kalna ielā 6, kurā atrodas vairākas sporta skolas nodaļas, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kuldīgas senpilsēta daļa. Kuldīgas sporta skolas ēku komplekss izvietots starp Kalna un Jelgavas ielu. Apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē kā Vācu biedrību ēka un līdz 20. gadsimta sākumam kalpojusi kā Kuldīgas sabiedriskās dzīves centrs.

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 11:00 E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas piebūvē, piedaloties Kuldīgas novada Domes un būvuzņēmēja AS RERE GRUPA vadībai, būvuzraugiem un ēkas projektētājam, norisinājās spāru svētku svinības un būvnieki ēkas augstākajā punktā pacēla spāru vainagu. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, un līdz ar to uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa spāru svētkos pateicās arhitektam un būvniekiem par paveikto darbu un izteica cerību, ka Kuldīgas Mūzikas skolas ēka pēc pārbūves radīs prieku skolas audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī būs kvalitatīvi uzbūvēta būve, ar kuru varēs lepoties ne tikai kuldīdznieki, bet arī Kurzemē un visā Latvijā.

Projekta direktors, SIA RERE MEISTARI vadītājs Ervīns Koncevičs stāsta: «Kuldīgas Mūzikas skolas pārbūves un piebūves būvniecības darbus uzsākām 2015. gada rudenī. Šobrīd esam gandrīz pabeiguši jaunās piebūves ēkas karkasa mūrēšanas un betonēšanas darbus, savukārt vēsturiskajā ēkā šobrīd tiek pastiprinātas konstrukcijas un notiek grīdas segumu izbūve. Tāpat turpinās piebūves jumta konstrukciju izbūve, vēsturiskās ēkas durvju un logu restaurācija, kā arī tiek izgatavoti logi jaunajai piebūvei. Tuvākajā laikā uzsāksim piebūves fasādes siltināšanu un apmūrēšanu ar dekoratīvajiem ķieģeļiem. Topošā Mūzikas skolas piebūve lieliski sasauksies ar vēsturisko ēku un iekļausies Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra ainavā. Jau tuvākā laikā uzsāksim arī vēsturiskās ēkas fasādes restaurāciju.»

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā, iespējams, aizdedzināta Mežiņa un viņa dzīvesbiedres automašīnas. Tāpat degusi pirts mājiņa.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova aģentūrai LETA apliecināja, ka par automašīnu degšanu Pelču pagastā policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana.

Tikmēr prokuratūrā neapstiprināja, vai degusi Mežiņa automašīna. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska vien atzīmēja, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic izmeklēšanu.

Kuldīgas novada pašvaldība šodien informēja, ka naktī uz 16.jūliju Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā notikusi, domājams, ļaunprātīga dedzināšana, aizdedzinot divas automašīnas un pirts mājiņu. Valsts policijā pašvaldībai apstiprināja šo faktu un norādīja, ka par noziedzīgo nodarījumu ierosināts kriminālprocess.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Kuldīgas novada Domes deputāti lēmuši par vienreizēju materiālā pabalsta piešķiršanu SIA Kurzemes finieris darbiniekiem, liecina vietnē kuldiga.lv publicētā informācija.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa par pieņemto lēmumu izteikusies: «Deputāti, izvērtējot situāciju, kas radusies SIA Kurzemes finieris, ir atzinuši to par ārkārtas. SIA Kurzemes finieris ir viens no lielākajiem Kuldīgas novada ražojošiem uzņēmumiem, tādēļ finansiālās grūtībās nokļuvušas daudzas Kuldīgas novadā dzīvojošās ģimenes. Darbinieki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, apmaksāt bērniem pusdienas skolā vai pirmskolas izglītības iestādē, iegādāties ikdienai nepieciešamās preces vai pakalpojumus.»

Kuldīgas novada pašvaldība ir saņēmusi SIA Kurzemes finieris darbinieku iesniegumu par to, ka uzņēmums noteiktu periodu nav izmaksājis darba samaksu. Vienlaicīgi ir saņemts VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum iesniegums, kurā tiek norādīts, ka 2014. gada 15. oktobrī Altum pārņem valdījumā SIA Kurzemes finieris piederošos nekustamos īpašumus un kustamo mantu.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Kuldīgas rātslaukumā atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Kuldīgas biznesa inkubatora uzņēmēju "Stikla māja".

"Stikla mājai" ir pop-up koncepts, tā tika uzstādīta pirms 1. decembra, lai to apdzīvotu līdz Ziemassvētkiem. Šis ir trešais gads, kad to apdzīvo LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora dalībnieki – jaunie uzņēmēji.

"Pašas siltumnīcas ideja ir Kuldīgas novada pašvaldības izlolota, tostarp – dot iespēju jaunajiem uzņēmējiem stāstīt par sevi, dibināt jaunus sadarbības kontaktus, tirgot un testēt savus produktus. Koncepts (nosaukums “Stikla māja”, izkārtojums, vizuālais noformējums un ikdienas darbības) ir LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora ziņā," komentēja LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vecākais projektu vadītājs Rimants Safonovs.

"Stikla mājā" iespējams satikt jaunos uzņēmējus, iepazīties ar viņu produktiem un pakalpojumiem, iegūt sev jaunus sadarbības partnerus, piedalīties rīkotajās meistarklasēs un iegādāties dažādus produktus.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir apsolījis nepieciešamības gadījumā lemt par papildu drošības pasākumiem Kuldīgā, kur šonedēļ ļaunprātīgi sadedzināja divas automašīnas uzņēmējiem, izraisot arī vecākās koka ēkas aizdegšanos, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Šodien Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) Rīgā tikās ar iekšlietu ministru Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Intu Ķuzi, lai pārrunātu ļaunprātīgu automašīnu aizdedzināšanu. Bērziņa drīzu tikšanos ar ministru lūdza, jo 13.maija nakts notikumi satrauca iedzīvotājus un radīja plašu rezonansi vietējā sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Kuldīgas pilsētā un novadā un potenciālās iespējas situācijas uzlabošanā.

«Vienojāmies kopīgi darīt visu iespējamo, lai notikušais noziedzīgais nodarījums tiktu pēc iespējas ātri atklāts. Iedzīvotāju un uzņēmēju drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte,» pēc tikšanās sacīja pašvaldības vadītāja.

Noslēdzies Kuldīgas novada pašvaldības atkārtoti rīkotais metu konkurss Kuldīgas kultūras centra ēku kompleksa un pagalma rekonstrukcijai.

Izvērtējot iesniegtos darbus, 1. vieta netika piešķirta, taču žūrijas komisijas vērtējumā par labāku tika atzīts SIA MADE arhitekti (autori: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Liene Šiliņa, Stella Mugellini un Elisa Casini) piedāvājums ar devīzi «PAG18». SIA MADE arhitekti tika piešķirta 2. vieta un godalga EUR 3000.

Komisija atzina, ka SIA MADE arhitekti metam ir mūsdienīga pieeja, kas respektē pilsētvidi un atbilst konkursa mērķim, taču ietvertie risinājumi daļēji neatbilst plānošanas un arhitektūras uzdevumam (PAU) un projektēšanas uzdevumam (PU), nav atrunātas koncepcijas detaļas, kā arī nepieciešams risināt atsevišķas detaļas telpu programmām un funkcionalitātei. Žūrija nolēma ieteikt pašvaldībai sarunu procedūras laikā vienoties ar SIA MADE arhitekti par nepieciešamajiem precizējumiem.

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Izvērtējot 211 iesniegtos pieteikumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inkubācijas programmā aprīlī uzņemti 74 jauni uzņēmumi, bet pirmsinkubācijas sešu mēnešu programmā uzņemti 214 uzņēmumi. Pirmsinkubācijā atsevišķos inkubatoros vēl turpinās uzņemšana.

Kopš 2016. gada oktobra visā Latvijā darbojas 15 inkubatori, no kuriem tikai viens Radošo industriju inkubators atrodas Rīgā, bet pārējie reģionos.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns informē: "Redzam, ka uzņēmumu pārstāvētās biznesa nišas ir ļoti dažādas, biznesa inkubatorus kā savu attīstības ceļu izvēlas gan naftas un gāzes ieguves urbšanas aprīkojuma ražotāji, gan dronu šovu veidotāji, gan inteliģento elektrības patēriņa uzraudzības iekārtu izstrādātāji. Šī programma sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Maksimālais līdzfinansējums, kuru viens uzņēmums var saņemt četru gadu inkubācijas periodā ir 200 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami liels atbalsts, lai vismaz daļa no jaunajiem inkubatoru uzņēmējiem kļūtu par jaunajiem Latvijas eksporta līderiem."

Kooperatīva Kuldīgas labumi veiksmes stāstu palīdz kaldināt mērķtiecīgs pašvaldības atbalsts , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gada dibinātā Kuldīgas mazo uzņēmumu un mājražotāju kooperatīva darbību palīdz nodrošināt Kuldīgas Attīstības aģentūra (KAA), kuras speciālisti raksta projektus finansējuma piesaistei, rūpējas par mārketingu, meklē noieta tirgu un risina reālas, ar uzņēmējdarbību saistītas problēmas. Gada laikā klāt nākuši desmit jauni biedri, un pārstāvētās nozares ir ļoti dažādas – audēji, adītāji, šuvēji, kokapstrādātāji, lauksaimniecības produktu audzētāji un pārstrādātāji, kūku un raušu cepēji, mājas vīnu un mājas degvīna darinātāji, medījumu un mājlopu gaļas produktu gatavotāji. Kooperatīvam pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītājas vietniece un māksliniece Inese Sulojeva izstrādājusi logo, kurā attēlots Kuldīgas aizbildnes Sv. Katrīnas rats pilsētai raksturīgajā ķiršu krāsā. Rats ir arī tirgotāju ģildes simbols, kas atgādina par naudas nepārtraukto apriti.

«Mūsu mērķis ir iekļūšana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,» par Kuldīgas vecpilsētu saka Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone. Februāra pirmajā pusē izdota grāmata Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība - vairāku autoru kopdarbs, kuras zinātniskais redaktors ir profesors Jānis Krastiņš, vēsta laikraksts Diena.

Divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklājis Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā un pilsētbūvniecībā.

Tiekot domāts jau par nākamo grāmatu, taču pētījumi esot tikai viens no posmiem pārdomātajā un kvalitatīvajā Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības programmā. Tajā ietilpst iedzīvotāju informēšana, dokumentācijas sakārtošana, praktiskā restaurācija un citi pasākumi, raksta Diena. Tie, kas dodas ekskursijā uz Kuldīgu, varot pievērst pastiprinātu uzmanību nesen skrupulozi restaurētajam 12. namam 1905. gada ielā, kā arī 4. un 6. mājai Raiņa ielā. Tām tika nostiprināta nesošā konstrukcija, jo bija stipri bojāti apakšējie koka elementi, kā arī veidots kaļķu javas apmetums uz skaliņu sieta un atjaunoti koka būvgaldniecības elementi: logi, durvis, veranda.

Rezidence, galerija, akadēmijas filiāle ar darbnīcām un dizaina inkubatoru – puse no šīs vīzijas Kuldīgā jau dzīvo, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 100 mākslinieku, ap 200 studentu un 12 tūkstoši apmeklētāju – tāda ir Kuldīgas Mākslinieku rezidences divu gadu darbības statistika. Šobrīd aktīvi strādā mākslinieku viesnīca jeb Kalnciema kvartāla Kuldīgas rezidence un mākslas galerija Pils ielā. Drīzumā pircējus meklēs Kuldīgā tapuši dizaina apavi, bet 2018.gadā studentus aicinās Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle un radošo industriju klasteris, kas pulsēs pilsētas amatnieku, Kurzemes mākslinieku un radošu jauniešu savstarpējā sinerģijā. Veiksmes atslēga ir trīs ļoti ieinteresēti dalībnieki – Kuldīgas pašvaldība, biedrība, kas īsteno Mākslinieku rezidences radošās idejas, un Latvijas Mākslas akadēmija.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.