Kuldīgas Rātslaukumā 21. augustā paredzētas svinības Ūdens prieki Kuldīgā, kas vienlaikus būs projekta Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā noslēgums.

2008. gada 21. novembrī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kuldīgas pilsētas domi un SIA Kuldīgas ūdens tika noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,25 miljoni latu, no tām attiecināmās izmaksas ir septiņi miljoni latu. Kohēzijas fonda līdzfinansējums piešķirts 85% jeb aptuveni 5,9 miljoniem latu no attiecināmajām izmaksām. Pārējo sedza valsts budžets (720 tūkst. Ls) un pašvaldība (331 tūkst. Ls). Vērienīgā ūdenssaimniecības projekta būvuzņēmējs – SIA Ostas celtnieks.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Padziļinātas izpētes finanšu un juridiskajā auditā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika secināts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevar identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.

«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.

«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Ventspils pilsētas pašvaldībai pieejamie finanšu resursi 2013.gadā ir 39,4 miljoni latu, liecina domes apstiprinātais šā gada budžets.

Budžeta ieņēmumi šogad plānoti 30.4 miljonu latu apmērā. Naudas līdzekļu atlikums no pērnā gada ir deviņi miljoni latu, tai skaitā 8,8 milj.latu ir pašvaldības pašu līdzekļi un 0,2 milj.latu valsts, ārvalstu līdzekļi investīciju projektu realizācijai. Līdz ar to pašvaldībai 2013. gadā pieejami finanšu resursi 39.4 milj.latu apmērā, informē dome.

Pašvaldības kopējie izdevumi iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai 2013. gadā plānoti 30,2 milj.latu apmērā, kas tiks segti no kārtējā gada ieņēmumiem. Kopā ar maksājumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (2,19 milj.latu jeb 6.8% no kopējiem budžeta izdevumiem), pašvaldības izdevumu kopsumma veido 32,4 milj.latu.

Valsts autoceļiem plānotais finansējums 2013. gadā ir 151,8 miljoni latu.

No šīs summas 55,5 milj. latu ir ES Kohēzijas fonda (KF) finansējums, 32,5 milj. Ls – ERAF līdzekļi, savukārt valsts budžeta finansējums paredzēts 63,8 miljonu latu apjomā, tā DB informē AS Latvijas valsts ceļi (LVC). Tā ir gandrīz līdzvērtīga summa šogad nozarei atvēlētajiem līdzekļiem, tādējādi ceļu būves uzņēmumu bažām par līdzekļu katastrofālu apsīkumu nozarei jau 2013. gadā pagaidām pamata nav.

Jāatgādina, ka šogad valsts autoceļiem plānotais finansējums kopumā sasniedza 152,7 miljonus latu, tai skaitā 67.7 milj. Ls valsts budžeta finansējums, 55 milj. Ls – KF finansējums, 29 milj. Ls – ERAF līdzekļi, savukārt 1 miljons latu - no INTERREG programmas līdzekļiem. LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže informē, ka līdz šā gada 1. decembrim kopumā jau ir apgūti 95% no plānotā 2012. gada autoceļu finansējuma (vienlīdzīgi gan no ES struktūrfondiem, tā arī no valsts budžeta).

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Latvijas valsts budžeta izdevumi pērn veidoja 36,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta izdevumi 2014.gadā veidoja 4452 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

ES vidēji budžeta izdevumi veido 48,1% no IKP jeb 13 153 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet eirozonā - 49% jeb 14 617 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vislielākie budžeta izdevumi ir Somijai - 58,7% no IKP, kam seko Francija ar 57,2% un Dānija ar 57% no IKP. Vismazākie budžeta izdevumi ir Rumānijā un Lietuvā - 34,9% no IKP, Latvijā - 36,9% no IKP un Igaunijā - 38,8% no IKP.

Visās ES dalībvalstīs 2013.gadā būtisku daļu no budžeta izdevumiem veido sociālā aizsardzība, kaut arī dalībvalstu vidū valda liela atšķirība, sākot no 28,6% Kiprā līdz 44,4% no budžeta izdevumiem Luksemburgā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,004 miljardu eiro (4,92 miljardu latu), bet izdevumi – 7,143 miljardu eiro (5,02 miljardu latu) apmērā, liecina valsts budžeta likuma projekts.

Likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2014. gadam šodien atbalstīja valdība, taču balsojumā nepiedalījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kurš pilda arī kultūras ministra pienākumus. J. Bordāna lēmums saistīts ar to, ka koalīcijā vēl nav panākta vienošanās par grozījumiem Imigrācijas likumā. Pēc valdības lēmuma Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pateicās Finanšu ministrijai par paveikto darbu un zālē atskanēja aplausi.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Andris Vilks nesīs budžeta portfeli uz Saeimu. Vakar pēc koalīcijas sēdes A. Vilks mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja, ka budžeta sarunu iznākums ir divi vienā. «Rīt uzreiz var nest divus portfeļus. Arī 2015.gada budžets ir gatavs, fiskālā telpa jau izsmelta. Diemžēl...,» viņš raksta.

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē šodien akceptēts pašvaldības 2014.gada budžets, paredzot, ka pašvaldības ieņēmumi nākamgad sasniegs 96,6 miljonus eiro (67,9 miljonus latu), kas ir par aptuveni 4,6% vairāk, nekā sākotnēji tika plānots 2013.gadā, informē pašvaldība.

Šā gada pašvaldības pamatbudžets tika apstiprināts 64,8 miljonu latu apjomā.

Galvenais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru valsts ieskaita pašvaldībām 80% apjomā no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Šie ieņēmumi 2014.gadā plānoti 37,2 miljonu eiro (26,14 miljonu latu) apjomā un par 4,2% varētu pārsniegt 2013.gadā gaidāmo izpildi.

Otrs lielākais ieņēmumu avots Jūrmalas pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodoklis. Jūrmala arī 2014.gadā turpinās īstenot atviegloto nekustamā īpašuma nodokļa politiku saviem iedzīvotājiem, un nākamajā gadā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa prognozēti 7,5 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) apjomā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir vienas no sekmīgākajām dalībvalstīm, tomēr Latvija kopumā nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, liecina kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu 2013. gada beigās Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Abas kaimiņvalstis Latviju ir nedaudz apsteigušas izmaksātā finansējuma apjoma ziņā, bet Lietuva arī pēc noslēgto līgumu īpatsvara. Latvijā līdz 2013. gada nogalei bija noslēgti 96% paredzēto līgumu (Igaunijā arī 96%, bet Lietuvā – 99%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 70% (Igaunijā – 77% un Lietuvā – 74%). Noslēgto līgumu ziņā Latvija par 1% atpaliek no vidējā Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu rādītāja (97%), bet izmaksātā finansējuma ziņā atrodas trešajā vietā aiz Igaunijas un Lietuvas (vidēji reģionā – 63%).

Pērn līdz ar kravu apjoma kāpumu apgrozījums sasniedz 224,9 milj. eiro

Neskatoties ne uz globālas krīzes, ne iekšējiem faktoriem, valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) darbība 2014. gadā vērtējama kā ļoti veiksmīga, koncerna gada rādītājus medijiem komentēja akcionāra pārstāve, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. LDz apgrozījums pērn sasniedzis teju 225 milj. eiro (2013. g. tas bija 218 milj. eiro), savukārt peļņa nokritusi no 79,8 līdz 10,7 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka 2013. gadā 62,2 milj. no peļņas bija pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāts (pērn 8,7 milj. eiro), un arī no meitas sabiedrībām saņemtās dividendes 2013. g. bija daudzkārt lielākas nekā 2014. g., proti, attiecīgi 13 un 1,5 milj. eiro. SM lūgšot valdību atstāt peļņu LDz rīcībā.

Dāsni apmaksāti vēl nesaņemti pakalpojumi, slēgti līgumi par darbiem, kas jādara pašiem, rīkoti pasākumi pilīs un restorānos, kā arī par Eiropas prezidentūrai paredzēto naudu apmaksāti regulārie izdevumi - tāda aina pavērās Valsts kontrolei, veicot ikgadējo ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatu revīziju, informē Valsts kontroliera biroja pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Tika pārbaudīti 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskati. 25 gadījumos atzinumi tika sniegti bez iebildēm, tomēr sešos no tiem norādīts uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Atzinums ar iebildēm sniegts par Veselības ministrijas 2013.gada pārskatu, norādot uz pārkāpumiem Zāļu valsts aģentūrā, kur revidentu uzmanību pievērsušas darbības vairākos bilances posteņos par kopējo summu Ls 3 266 320 un Nacionālā veselības dienesta rīcību, kas 2013.gada decembrī veicis neatbilstošus (nepamatotus) avansa maksājumus vismaz Ls 999 313 apmērā.

Vairākās budžeta iestādēs par ievērojamām summām ir slēgti līgumi par juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādi tādu jautājumu risināšanā, kas būtu jāveic pašu darbiniekiem, jo tas ietilpst viņu kompetencē. Tikai četras FM pārraudzītās iestādes ir noslēgušas līgumus kopumā par 366 981 latu.

Šā gada pirmajā ceturksnī OlainFarm koncerns ir nopelnījis 1,95 miljonus latu (2,78 miljonus eiro), kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, liecina a/s OlainFarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību. Būtisku ietekmi uz peļņu atstājis realizācijas apjoma kritums Ukrainā, informē uzņēmuma pārstāvji.

A/s OlainFarm produktu realizācija 2013. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 12,6 miljonus latu (17,9 miljonus eiro), kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Visstraujākais realizācijas pieaugums 2013. gada pirmajos trīs mēnešos ir vērojams Kirgizstānā – par 78%, Baltkrievijā – par 72%, Uzbekistānā – par 64% un Lielbritānijā, kur realizācijas apjoms pieaudzis par 51%. Realizācijas kritums bija vērojams vienīgi Ukrainā.

A/s OlainFarm 2013. gada budžets un darbības plāns paredz, ka uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2013. gadā sasniegs 59 miljonus latu (84 miljonus eiro), bet peļņa veidos 11,5 miljonus latu (16,4 miljonus eiro).

Rīgas domes deputāti kā katru gadu, ne vienbalsīgi, bet atbalstīja Rīgas pilsētas pašvaldības 2013. gada budžetu. Debatēs budžetam tika veltīti gan skarbi, gan arī uzslavas vārdi. Proti, Rīgas mērs Nils Ušakovs nākamā gada budžetu vērtē kā labu. Savukārt vicemērs Andris Ameriks uzsvēra, ka šis būs solījumu izpildes budžets, jo tanī ietverts viss, kas solīts iepriekš.

Savukārt Rīgas domes opozīcija ir daudz kritiskāka. Frakcijas Vienotības vadītājs Olafs Pulks nākamā gada budžetu salīdzina ar cauru maisu, jo arī šis, kā visi iepriekšējie izveidots ar deficītu 35 milj. Ls apmērā. O. Pulks atzīmēja arī, ka šis ir pēdējais budžets, ko sagatavojis šis Rīgas domes sasaukums, un tam būtu jābūt labas pārvaldības paraugam – sabalansētam un bez deficīta.

Jāmin, ka Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2013.gadā ir plānoti 466,32 milj. Ls apmērā, bet izdevumi – 501,08 milj. Ls apmērā. Plānots 34,7 milj. Ls jeb 7,5% liels budžeta deficīts, kas tiek segts ar iepriekšējo gadu naudas līdzekļu uzkrājumu.

Asa vārdu apmaiņa starp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Rīgas mēru Nilu Ušakovu uzjundījusi ar jaunu sparu. Proti, premjers norādījis, ka Rīgas mērs lielā mērā atkārtojot bijušā premjera Aigara Kalvīša «trekno gadu» politiku un gāzēšanu līdz grīdai Rīgas domes mērogā.

Arī N. Ušakovs nav palicis atbildi parādā un norāda: «Ministru prezidents var droši turpināt melot Briseles ierēdņiem par veiksmīgi pārvarēto krīzi Latvijā. Taču Dombrovska stabilizācija atgādina stabilizāciju 1.Meža kapos - viss ir ļoti mierīgi, nav nekādas krīzes, bet nav arī dzīvu cilvēku. Premjeram nepiestāv histēriski melot rīdziniekiem par to, kas īsti notiek ar finansēm galvaspilsētā.»

Jāmin, ka LNT raidījumā 900 sekundes V. Dombrivskis norādījis, ka Rīgas domes lēmums puteņa laikā ļaut autovadītājiem bezmaksas braukt ar sabiedrisko transportu, atkārto ekspremjera Aigara Kalvīša «trekno gadu politiku». Tāpat viņš norāda, ka jāskata, cik šīs iniciatīvas ir pamatotas un vai tas nav priekšvēlēšanu populisms.

Eiropas Savienības (ES) izdevumi nākamgad sasniegs 135,5 miljardus eiro, un papildus finansējums tiks piešķirts cīņai ar jaunieši bezdarbu, pēc 16 stundu ilgām sarunām vienojušies ES līderi.

Salīdzinot ar šā gada budžetu, ES tēriņi tiks samazināti par 6%, un jaunais budžets atspoguļo pirmos 2014-2020. gada ES budžeta nosacījumus, par ko bloka līderi vienojās ferbuārī, turklāt tiek atstāta neliela vieta manevrēšanai, raksta Reuters.

«Priecājos, ka mēs vienojāmies ar Eiropas Parlamentu par tādām finansēšanas prioritātēm kā izaugsme, nodarbinātība, inovācijas un humanitārā palīdzība,» sacījis Lietuvas finanšu ministrs Aģimants Rimkunas.

Vienošanās panākta arī par 3,9 miljardu eiro lielu atbalstu darbavietu radīšanai un apmācībām, jo patlaban bez darba ir 19 miljoni jauniešu. Kritiķi gan saka, ka piešķirā papildus nauda ir piliens jūrā, jo tas paredz aptuveni 200 eiro katram bezdarba esošam jaunietim reģionā.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņēmusi 2014. gada valsts budžeta likumprojekta portfeli ar pavadošos likumprojektus.

Saņemot budžetu, S. Āboltiņa uzsvērusi, ka 2014.gada budžeta galvenā vērtība ir cilvēks un katram eiro ir jābūt vērstam uz cilvēku vajadzību nodrošināšanu, DB pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka nākamais gads ir priekšvēlēšanu gads, un ļoti svarīgi, lai 2014.gada budžets neiegūtu «politisku nokrāsu».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, saņemot no Saeimas priekšsēdētājas 2014.gada valsts budžeta portfeli, sacīja, ka nākamā gada budžets ir «pirmais mūsu valsts eiro budžets un tas apliecina Latvijas orientāciju Rietumvalstu virzienā un mūsu vietu Eiropas Savienībā».

Izskatīšanai Saeimas komisijās nodots nākamā gada budžeta likuma projekts, vidēja termiņa budžeta ietvara 2014., 2015. un 2016. gadam likuma projekts, kā arī 41 pavadošais likumprojekts.

Likumprojekta par valsts budžetu 2014. gadam nodošanu komisijām atbalstīja 54 deputāti, tostarp opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti nebalsoja.

Šis budžets ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus, bet nevis kā 2010., 2011. gadā ar negatīvu zīmi, bet ar pozītīvu ietekmi, uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Budžets ir ļoti labs, budžetā nav trūkumu no tā viedokļu daudzuma, kas mums ir pieejami,» viņš uzsvēra, piebilstot – Saeimā nākamā gada budžetu iespējams tikai uzlabot.

Cīnoties par Eiropas Savienības (ES) budžetu, Baltijas valstis nebija vienotas, un Latvija palika viena pati, atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Sarunā ar Latvijas Radio ministre norādīja, ka budžeta sarunās neviena valsts nesasniedza savus mērķus. Pēc sešiem gadiem – 2019. gadā Latvijas zemnieki saņems tikpat, cik tuvākie kaimiņi – Lietuva un Igaunija. Ministre atzina, ka tā ir tirgus kropļošana, kad Latvijas zemniekiem ir neizdevīgāki nosacījumi. «Jā, tā ir tirgus kropļošana, tomēr dzirdēju, kā premjers pirms tam runāja ar Merkeles kundzi. Viņa atrada datus, ka Latvijai ir 130% no iepriekšējā gada summas. Līdz ar to 30% pieaugums, kad citām valstīm samazinās. Viņa teica, «jums ir pieaugums»,» skaidroja L. Straujuma.

«Jautājums, ko varēja izdarīt? Premjeram bija otra iespēja – uzlikt veto. Noraut 27 valstu budžetu,» sacīja ministre. Viņa skaidroja, ka veto uzlikšanas gadījumā ES būtu jādzīvo ar ikgadēju budžetu, kur vairs atsevišķām valstīm nav veto tiesību un paliek 2013. gada budžets – t.i. 95 eiro uz hektāru. «Mēs rēķinājām, kā izskatās, ja premjers liek veto. Premjers tam bija ļoti tuvu,» sacīja L. Straujuma.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubam Rīgas Dinamo ir otrs mazākais budžets visā līgā, pēc veikta pētījuma apgalvo Krievijas izdevums Argumenti un fakti.

Šis kaimiņvalsts preses izdevums apkopojis tikai komandu aptuvenos gada budžetus, līdz ar to skaitļi nav precīzi.

Pēc izdevuma Argumenti un fakti aplēsēm, Dinamo kopējais budžets 2012./2013.gada sezonā lēšams 14 līdz 17 miljonu dolāru (7,5 līdz 9,1 miljona latu) apmērā.

Mazāks budžets esot tikai pašreizējai KHL Austrumu konferences trešās vietas īpašniecei Čeļabinksas Traktor komandai. Čeļabinkas vienībai augstus rezultātus netraucē sasniegt gada kopbudžets, kas esot 12 līdz 14 miljonus dolāru (6,4 līdz 7,5 miljonus latu) liels.

Tikmēr bagātākās līgas komandas ir Maskavas CSKA un Sanktpēterburgas SKA. Maskaviešu kopējais naudas līdzekļu apjoms gadā ir 65 līdz 70 miljoni dolāru (34,9 līdz 37,5 miljoni latu), bet SKA var rēķināties ar 60 līdz 70 miljoniem dolāru (32,2 līdz 37,5 miljoniem latu).