Eiropas Savienības (ES) izdevumi nākamgad sasniegs 135,5 miljardus eiro, un papildus finansējums tiks piešķirts cīņai ar jaunieši bezdarbu, pēc 16 stundu ilgām sarunām vienojušies ES līderi.

Salīdzinot ar šā gada budžetu, ES tēriņi tiks samazināti par 6%, un jaunais budžets atspoguļo pirmos 2014-2020. gada ES budžeta nosacījumus, par ko bloka līderi vienojās ferbuārī, turklāt tiek atstāta neliela vieta manevrēšanai, raksta Reuters.

«Priecājos, ka mēs vienojāmies ar Eiropas Parlamentu par tādām finansēšanas prioritātēm kā izaugsme, nodarbinātība, inovācijas un humanitārā palīdzība,» sacījis Lietuvas finanšu ministrs Aģimants Rimkunas.

Vienošanās panākta arī par 3,9 miljardu eiro lielu atbalstu darbavietu radīšanai un apmācībām, jo patlaban bez darba ir 19 miljoni jauniešu. Kritiķi gan saka, ka piešķirā papildus nauda ir piliens jūrā, jo tas paredz aptuveni 200 eiro katram bezdarba esošam jaunietim reģionā.

Lielākā daļa no ES tēriņiem – aptuveni trešdaļa – tiks izmantota subsīdījām Eiropas lauksaimniekiem un investīciju projektiem, piemēram, ceļu rekonstrukcijai bloka nabadzīgākajās centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre norāda, ka budžeta pieņemšanas process bija sarežģīts, ņemot vērā ne tikai samazināto ES budžeta kopapjomu 2014. gadā jaunās finanšu perspektīvas ietvaros, bet arī padomes un parlamenta būtiskās atšķirības izejas pozīcijās. Tomēr svarīgi, ka vienošanās ir panākta, jo Latvijai tas ļaus saņemt lielākus tiešmaksājumus nekā iepriekšējos gados, bez kavēšanās uzsākt jaunā programmēšanas perioda struktūrfondu, lauku attīstības, kā arī citu ES programmu finansējuma apguvi, uzsver S. Bajāre.

Par vienu no svarīgākajām kompromisa sastāvdaļām kļuva vienošanās par Eiropas Solidaritātes fonda mobilizēšanu četrām dabas katastrofu skartajām valstīm (Vācijai, Austrijai, Rumānijai un Čehijai), par kuru samierināšanas sanāksmes sākumā abu institūciju pozīcijas bija kardināli pretējas.

2014. gada budžets ir pirmais jaunās daudzgadu perspektīvas 2014.-2020. gada budžets, kura pieļaujamie maksājumu griesti jau ir par 6% zemāki, salīdzinot ar 2013. gada budžetu, kas ievērojami apgrūtināja kompromisa meklēšanu. Neskatoties uz šo, gan EP gan padome spējušas izrādīt zināmu elastību un panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu, nodrošinot līdzsvaru starp pietiekamo maksājumu un rezervju līmeņiem, norāda FM pārstāve.