««Vienotības» valde dzīvo tādā kā kompleksā no Āboltiņas. Viņi pasūta socioloģisko aptauju un jautā: «Ar ko asociējas «Vienotība»?» Un «Vienotība» asociējas ar Āboltiņu tāpēc, ka nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā,» Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa («Vienotības» frakcija) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāpēc, viņasprāt, viņa tikusi izslēgta no partijas.

Kā iemeslu viņas izslēgšanai Āboltiņa minēja to, ka viņai piekārta «Vienotības» vadītājas birka. Tā likusi jaunajai valdei iedzīvoties kompleksos. Saeimas deputāte gan norādīja, ka šī birka neatbilst patiesībai: «Šajā situācijā ir jau otra jaunā valde – viena bija ar Piebalgu, otra tika ievēlēta augustā.»

Āboltiņa ir pārliecināta, ka viņa cilvēkiem asociējas ar šo partiju tāpēc, ka «Vienotībai» «nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā.» Viņa norādīja, ka arī viņas izslēgšana no partijas parāda to, ka jaunā valde nevēlējās risināt īsto problēmu – izvēlēties jaunu ekonomikas ministru. «Arī šobrīd savai nespējai un problēmu nerisināšanai atkal izmeta priekšā Āboltiņu,» valdi kritizēja Āboltiņa. Saeimas deputāte atzina, ka šādu situāciju daļēji uztver par «spēcīgas personības likstām».

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja bijušās politiķes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Latvijas vēstnieces amatam Itālijā, liecina Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma rīcībā esošā informācija.

Par Āboltiņas kandidatūru komisija lēmusi slēgtā sēdē, uz kuru ieradusies arī pati kandidāte. Āboltiņas kandidatūras virzīšanai guvusi atbalstu tikai ar vienas balss pārsvaru.

Slēgtajā sēdē esot izskanējuši iebildumi, ka šis jautājums būtu jāizskata nākamajai Saeimai.

Gala lēmumu par viņas kandidatūras apstiprināšanu pieņems Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikmēr informācija par vēstnieces iecelšanu amatā ir slepena līdz brīdim, kad vēstnieks ir saņēmis prezidenta atbalstu.

Kā ziņots, Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, aģentūru LETA informēja ĀM.

Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) noliedz, ka grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru pozīcijas uzņēmumos, viņa būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs.

Aicināta komentēt deputātes Solvitas Āboltiņas (V) pieļāvumus, ka Sudrabas rīcība ir saistīta ar konkrētām ekonomiskajām interesēm, viņa LTV Rīta panorāmā tieši neatbildēja, taču pārmeta, ka Āboltiņa, acīmredzot, spriežot pēc savas sapratnes par politikas veidošanu un nespējot saprast, ka priekšlikumus var iesniegt «vienkārši par brīvu».

Sudraba noliedza, ka, diskutējot par viņas priekšlikumiem, politiķi neieklausās ekspertu argumentos, jo komisijas līmenī viss esot pamatīgi izdiskutēts.

Politiķe gan izteicās, ka priekšlikums esot tapis pēc mazākuma akcionāru aizstāvības asociācijas pārstāvju iniciatīvas. Oficiālajos reģistros gan šāda asociācija nav atrodama, bet pēc nosaukuma tuvākā varētu būt Latvijas balzama mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības biedrība, kuras vadībā darbojas Linards Baumanis, Jānis Meijubers un Leonīds Mohovikovs.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Diskutējot par nākamo satiksmes ministra kandidātu, visticamāk, tiks meklēts līdzīgs risinājums, kāds tas ir patlaban, proti, šim amatam varētu virzīt kādu jomas profesionāli, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

«Vienotība nevirzīs ne Dzintaru Zaķi, ne kādu citu savas partijas pārstāvi par ministra kandidātu,» sacīja Āboltiņa, piebilstot, ka pēc iepriekšējām sarunām ar neatkarīgo deputātu līderi Klāvu Olšteinu, visticamāk, meklēs līdzīgu risinājumu, kāds ir patlaban.

Āboltiņa uzsvēra, ka satiksmes ministra Aivja Roņa demisija vēl nav nedz iesniegta, nedz pieņemta, bet nav arī pamata to apšaubīt, ja ministrs pats to publiski paudis. Runājot par nākamā ministra izvirzīšanu, atbilde esot meklējama koalīcijas līgumā, kur sadalītas atbildības sfēras un noteikts, ka par Satiksmes ministriju atbildību uzņemas Vienotība un neatkarīgie deputāti, skaidroja Āboltiņa.

Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols, kā arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, norādīja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, atklājot diskusiju «Eiropa 2014: Latvija var!» par eiro sniegtajām iespējām Latvijai.

Latvijas dalībai eirozonā ir ģeopolitiska nozīme, jo pievienošanās eiro būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, uzskata S. Āboltiņa.

Runājot par eiro oponentu teikto, ka Latvijai nevajadzētu pievienoties eirozonai, viņa pauda viedokli, ka Latvijas iekļaušanās vienotās valūtas blokā tiek izmantota «populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā». «Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz,» norādīja Āboltiņa. «Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts - ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,» norādīja Saeimas spīķere.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) problēmās vainojami līdzšinējie Vienotības ministri, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Par VID pēdējā laikā esošajām problēmām atbildība esot jāuzņemas iepriekšējiem finanšu ministriem, kas vadīja nozari. Līdz ar to tas ir Vienotības jautājums, kurai pirmo reizi finanšu ministrs bija 2002.gadā Repšes valdības laikā.

Prezidents arī norādīja, ka, ja kādam ir informācija, ka VID vadītājas aiziešana un problēmas šajā iestādē ir ar politisku zemtekstu, tad jārunā skaidri.

Kā ziņots iepriekš Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) publiski paziņoja, ka VID ir ticis «uzspridzināts», turklāt norisēm ap dienestu un tā vadības maiņu ir saskatāms politisks fons.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā pasniedzis akreditācijas vēstules jaunajai Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Itālijas Republikā Solvitai Āboltiņai.

Darbu Ārlietu ministrijā viņa uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk – Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja. No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore.

2002. gadā S. Āboltiņa kļuva par Saeimas deputāti un līdz 2017. gadam bijusi ievēlēta visos Saeimas sasaukumos. S. Āboltiņa bija 10. un 11. Saeimas priekšsēdētāja, kā arī vadījusi un strādājusi vairākās Saeimas komisijās. No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim viņa pildīja tieslietu ministres pienākumus.

Kopš 2018. gada februāra S. Āboltiņa ir Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore.

Vēstniece 1986. gadā ir absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti un ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Viņa saņēmusi Zviedrijas, Somijas un Igaunijas apbalvojumus.

Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.

Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.

"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Āboltiņa šodien ES dalībvalstu nacionālo parlamentu spīkeru konferences laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē, informē Saeimas Preses dienests.

«Satraucošā politiskā situācija Ukrainā liecina, ka šobrīd ir jo īpaši svarīgi, lai ES dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību. Tikai kopīga starptautiskās sabiedrības rīcība var novērst tālākus satricinājumus un apdraudējumu reģionā,» sarunā ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Āboltiņa norādīja, ka pašlaik mēs vairs nerunājam par atsevišķu valstu brīvību un drošību, bet par kopīgo drošības telpu, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.

Mainoties patērētāju paradumiem un dzīvesveidam, Maxima Latvija šogad plāno izstrādāt pārtikas ražošanas fabrikas konceptu, kuru turpmākajos septiņos gados īstenot.

«Visus šo gadus Maxima ir nozīmīgs pārtikas ražotājs Latvijā. Mēs ražojam gan salātus ar majonēzi, gan svaigos salātus, gan cepam tortes, bulciņas, ražojam karstos ēdienus, kurus mēs piedāvājam savās vitrīnās. Mēs esam auguši līdzi Maxima veikalu tīklam, un šobrīd ir situācija, ka pieprasījums ir lielāks nekā tas, ko mēs spējam piedāvāt, kā arī ir mainījies tirgus un patērētājs,» stāsta Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Šī iemesla dēļ uzņēmums plāno būvēt Maxima pārtikas fabriku.

K. Āboltiņa norāda, ka patērētāji arvien vairāk vēlas pārtiku, kas ir gatava lietošanai. Lai arī majonēzes salāti joprojām ir populāri, tomēr ļoti strauji pieaug svaigo salātu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas. Lai to visu varētu realizēt, uzņēmumam nepieciešamas papildu ražošanas telpas, tādēļ ieplānots būvēt jauno Maxima pārtikas ražošanas fabriku. «To, cik liela daļa pircēju ir veģetārieši un vegāni, ir grūti pateikt, jo mēs redzam kopējo pirkumu grozu, bet tas nenozīmē, ka visi ģimenes locekļi lieto šādu pārtiku. Ļoti bieži ir tā, ka kāds no vecākiem ir vegāns vai veģetārietis, bet bērniem tomēr tiek piedāvāti gaļas produkti. Vai arī otrādi – vecāki piekopj tradicionālo ēšanas kultūru, bet jaunā paaudze ir izvēlējusies sev citu dzīvesveidu. Mēs redzam, ka šo pārtikas produktu apjoms un pieprasījums pēc tiem ļoti strauji aug. Ja šodien tā joprojām ir niša, tad pēc kaut kāda laika tā vairs nebūs niša, bet veidos ievērojamu daļu no visa pārtikas piedāvājuma,» uzskata Maxima valdes locekle.

«Katrā ziņā varu apliecināt to, ka no sievietes politikā prasa vairāk nekā no vīrieša,» intervijā laikrakstam Diena, vaicāta, vai ir grūti būt sievietei politikā, sacījusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

«To es pārrunāju arī tajās atsevišķajās minūtēs, kad man bija iespēja pabūt kopā ar Hilariju Klintoni. Mūsu viedokļi pilnīgi saskanēja. Nekad neesmu redzējusi rakstus, kur būtu aprakstītas politiķu vīriešu frizūras, viņu ne vienmēr labi izgludinātās bikses vai nenotīrītās kurpes, savukārt sievietei tas ir pirmais, par ko varam izlasīt medijos,» skaidrojusi S. Āboltiņa.

«Politikā vīrieši, kad viņiem nav ko atbildēt sievietei pēc būtības, mēdza atbildēt ar kaut ko, kas uz viņu attiecas personīgi. Nils Ušakovs var atbildēt - «viņa vienkārši nav izgulējusies» - par kādu kritiku, bet es nekad neesmu dzirdējusi neko tādu politikā atbildam vīrietim. Ir grūti? Bet, ja esmu izvēlējusies sev tādu darbu, tad tas ir jādara ar visām tā grūtībām. Nevis par to jāžēlojas,» sacījusi Saeimas priekšsēdētāja.

Otrdien, 4.septembrī, Saeima sāks 2012.gada rudens sesiju, un pašlaik izskatīšanā parlamentā atrodas 150 likumprojekti.

Tostarp deputātiem būs jālemj arī par vairākiem jauniem likumu projektiem, piemēram, jauno Būvniecības likumu, DB informēja Saeimas Preses dienestā. Plānots, ka jaunais Būvniecības likums uzlabos sabiedriskās apspriešanas un būvnieku sertificēšanas procesu, savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ieviesīs vienotu regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijai un tās uzraudzībai, ko patlaban nosaka vairāki atsevišķi likumi. Parlamentā top arī jauns regulējums parādu atgūšanai ārpustiesas procesā, kas ieviesīs parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu un aizsargās fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas.

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Vienotības izvirzītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks (V) šodien ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pārrunājis iespējamo valdības sastāvu, savukārt prezidents savu viedokli pēc konsultāciju otrās kārtas plāno sniegt trešdien.

Pabriks pēc tikšanās sacīja, ka ar prezidentu tika pārrunāts iespējamais Ministru kabineta sastāvs, taču sīkākas detaļas par šo jautājumu žurnālistiem neatklāja. Prezidentam arī neesot bijis papildu jautājumu Pabrikam, jo viņš pietiekami labi pazīst pašreizējo aizsardzības ministru un viņa profesionālo darbību.

Savukārt demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka prezidents savu viedokli sniegs trešdien, 11.decembrī, kad beigsies politisko konsultāciju otrā kārta.

Vienotības saruna ar prezidentu gan bija neierasti īsa salīdzinājumā ar pirmās kārtas sarunām - paredzēto 45 minūšu vietā tā ilga aptuveni 15 minūtes. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa to skaidroja ar to, ka prezidentam nebija jautājumu.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Latvijas vēstniecei Itālijā Solvitai Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Sanmarīno, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Likums nosaka, ka vēstniekus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents.

Āboltiņa ir Latvijas vēstniece arī Maltā.

Kā ziņots, aizgājusi no politikas, Āboltiņa pērn februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā un viņai tika piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.

Pagājušā gada septembrī Romā viņa iesniedza akreditācijas vēstuli Itālijas prezidentam Serdžo Matarellam, kļūstot par Latvijas vēstnieci Itālijā.

Stājoties Latvijas vēstnieces amatā Itālijā, Āboltiņa iepriekš norādīja, ka galvenais uzdevums būs veicināt abu valstu attiecības, un tam viņa veltīšot visas savas zināšanas un pieredzi.

Būvniecības uzņēmuma SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 14,658 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, tas ir par 118,67% vairāk. Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā ievērojami samazinājusies, sarūkot no 135,08 tūkstošiem latu līdz 75,31 tūkstotim latu.

Šogad SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG paredzējis piedalīties dažādos celtniecības darbu konkursos, kas ļautu saglabāt iepriekšējā gada realizācijas apjomus.

SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG reģistrēts 1991.gadā un visus šos gadus uzņēmuma vienīgais īpašnieks bijis Guntis Āboltiņš. Pēc Lursoft sniegtajām ziņām, G. Āboltiņš ir arī SIA Jelgavas ielas nams vienīgais kapitāldaļu turētājs.

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Kristīne Āboltiņa, kas pildīs uzņēmuma operacionālās vadītājas (Chief Operating Officer) pienākumus, atbildot par vairākām jomām.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – operacionālais vadītājs (Chief Operating Officer), kura atbildībā ir tirdzniecības tīkli (Maxima X, Maxima XX, Maxima XXX), pārtikas ražošana, noliktavu un transporta loģistikas, piegāžu tīkla vadības un īpašumu ekspluatācijas jautājumi. Latvijā operacionālās vadītājas pienākumi uzticēti Kristīnei Āboltiņai.

Kristīne Āboltiņa iepriekš bijusi būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko pārdošanas direktore. Pirms tam kā valdes priekšsēdētāja vadījusi mājas labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu JYSK Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā, bet iepriekš šajā uzņēmumā bijusi loģistikas direktore. Vēl pirms viņa strādāja McDonald’s Baltics piegāžu tīkla vadītājas amatā. Kristīne Āboltiņa ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu biznesa administrācijā Latvijas Universitātē, kā arī turpina maģistra studijas mārketinga vadība Latvijas Universitātē.