Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

««Vienotības» valde dzīvo tādā kā kompleksā no Āboltiņas. Viņi pasūta socioloģisko aptauju un jautā: «Ar ko asociējas «Vienotība»?» Un «Vienotība» asociējas ar Āboltiņu tāpēc, ka nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā,» Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa («Vienotības» frakcija) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāpēc, viņasprāt, viņa tikusi izslēgta no partijas.

Kā iemeslu viņas izslēgšanai Āboltiņa minēja to, ka viņai piekārta «Vienotības» vadītājas birka. Tā likusi jaunajai valdei iedzīvoties kompleksos. Saeimas deputāte gan norādīja, ka šī birka neatbilst patiesībai: «Šajā situācijā ir jau otra jaunā valde – viena bija ar Piebalgu, otra tika ievēlēta augustā.»

Āboltiņa ir pārliecināta, ka viņa cilvēkiem asociējas ar šo partiju tāpēc, ka «Vienotībai» «nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā.» Viņa norādīja, ka arī viņas izslēgšana no partijas parāda to, ka jaunā valde nevēlējās risināt īsto problēmu – izvēlēties jaunu ekonomikas ministru. «Arī šobrīd savai nespējai un problēmu nerisināšanai atkal izmeta priekšā Āboltiņu,» valdi kritizēja Āboltiņa. Saeimas deputāte atzina, ka šādu situāciju daļēji uztver par «spēcīgas personības likstām».

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) problēmās vainojami līdzšinējie Vienotības ministri, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Par VID pēdējā laikā esošajām problēmām atbildība esot jāuzņemas iepriekšējiem finanšu ministriem, kas vadīja nozari. Līdz ar to tas ir Vienotības jautājums, kurai pirmo reizi finanšu ministrs bija 2002.gadā Repšes valdības laikā.

Prezidents arī norādīja, ka, ja kādam ir informācija, ka VID vadītājas aiziešana un problēmas šajā iestādē ir ar politisku zemtekstu, tad jārunā skaidri.

Kā ziņots iepriekš Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) publiski paziņoja, ka VID ir ticis «uzspridzināts», turklāt norisēm ap dienestu un tā vadības maiņu ir saskatāms politisks fons.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Vienotības izvirzītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks (V) šodien ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pārrunājis iespējamo valdības sastāvu, savukārt prezidents savu viedokli pēc konsultāciju otrās kārtas plāno sniegt trešdien.

Pabriks pēc tikšanās sacīja, ka ar prezidentu tika pārrunāts iespējamais Ministru kabineta sastāvs, taču sīkākas detaļas par šo jautājumu žurnālistiem neatklāja. Prezidentam arī neesot bijis papildu jautājumu Pabrikam, jo viņš pietiekami labi pazīst pašreizējo aizsardzības ministru un viņa profesionālo darbību.

Savukārt demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka prezidents savu viedokli sniegs trešdien, 11.decembrī, kad beigsies politisko konsultāciju otrā kārta.

Vienotības saruna ar prezidentu gan bija neierasti īsa salīdzinājumā ar pirmās kārtas sarunām - paredzēto 45 minūšu vietā tā ilga aptuveni 15 minūtes. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa to skaidroja ar to, ka prezidentam nebija jautājumu.

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

Demisija neesot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) dienaskārtības jautājums, aģentūrai LETA teica Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

«Es frakcijā teicu, ka varu demisionēt, ja tas kaut ko mainītu,» vēlāk žurnālistiem skaidroja Straujuma. Tomēr tālāk nekāda diskusija neesot notikusi, jo tagad neesot īstais brīdis, kad demisionēt.

«Notiek nepārtraukts darbs. Tas būtu neprāts demisionēt, kad ir budžets un daži citi pasākumi. Ir daudz lietu, kas ir darāmas,» uzsvēra premjerministre.

Jau ziņots, ka Straujuma šodien Vienotības frakcijas sēdē esot apliecinājusi, ka ir gatava demisionēt saistībā ar valdības lēmumu par airBaltic investora piesaisti, tomēr partija neuzskata demisiju par iespējumu valsts budžeta pieņemšanas laikā.

Taujāta par iespējamu rīcību, ja neizdoties pārliecināt deputātus un Vienotību par nepieciešamo 80 miljonu aizdevumu, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem atbildēja, ka valdības vadītāja šodien frakcijas sēdē apliecināja, ka ir gatava demisionēt, bet neviens frakcijā neuzskatīja par iespējamu demisionēt budžeta pieņemšanas laikā.

Nolūkā rast trūkstošo finansējumu veselības aprūpei arī Vienotība varētu atbalstīt sociālo iemaksu palielināšanu un lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) progresivitāti.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pēc politiskā spēka tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja, ka šodien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāk ar jaunu piedāvājumu par sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu, kas varētu būt risinājums veselības aprūpes finansējuma pieaugumam. Vienotībai bija atbalstošs viedoklis, tomēr šī politiskā spēka pārstāvji uzsver, ka jārod risinājums arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, pastāstīja Āboltiņa.

Runājot par pārējo nodokļu reformu kopumā, politiķe akcentēja, ka jaunu piedāvājumu neesot bijis, tomēr ZZS pārstāvji apliecinājuši, ka budžeta deficīts netiks palielināts.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) tomēr nolēmusi pati atkāpties no amata un jau šodien viņa Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) varētu iesniegt demisijas rakstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Savu lēmumu atkāpties Circene pamatos ar ilgstošām veselības problēmām.

Straujuma ir uzņēmusies veselības ministres pienākumu pildīšanu laikā, kamēr ministre Circene atgūstas pēc mugurkaula operācijas un nevar pildīt savus pienākumus. Viņa arī līdz šim neprognozēja, kad varētu atgriezties darbā.

Iepriekš premjerministre pavēstīja, ka jūlija sākumā varētu būt sagaidāmi iespējamie risinājumi jautājumā par veselības nozares vadību. Viņa jūlija pirmajā nedēļā esot iecerējusi tikties ar Circeni, lai runātu par turpmāko rīcību un risinājumiem. «Skaidrs, ka veselības nozarei ministrs ir vajadzīgs,» teica Straujuma.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Ņemot vērā Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas veikumu, patlaban nav redzami iemesli, kāpēc partijai Vienotība vajadzētu meklēt citu premjera amata kandidātu gaidāmajām 12.Saeimas vēlēšanām, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Pēc Āboltiņas teiktā, Straujumai esot augstākie reitingi kādi jebkad Latvijas Ministru prezidentam ir bijuši. Līdz ar to, ja ir labi strādājošs premjers, nav iemeslu, kāpēc partijai vajadzētu meklēt premjeru no malas.

Par premjera amata kandidātu partija gan vēl lemšot, piebilda Vienotības līdere.

Āboltiņa arī neizslēdza, ka «kādā laika posmā» par premjera kandidātu varētu kļūt pašreizējais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja, ka pēc Saeimas vēlēšanām pievienosies Vienotībai.

Uz 12.Saeimas pirmo sēdi otrdien ieradušies visi 100 topošie parlamenta deputāti, novēroja aģentūra LETA.

Sēdi vada 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V). Sēdes sākumā tika atskaņota Latvijas valsts himna un jaunievēlēto parlamentu uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pēc balsu skaitītāju, kā arī pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ievēlēšanas 12.Saeimas pirmajā sēdē tika pasludināts pārtraukums līdz plkst.12.

Saskaņā ar Centrālās velēšanu komisijas datiem deputātu kandidāti, kas ievēlēti 12.Saeimā, dod svinīgu solījumu: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus». Katrs jaunievēlētais deputāts solījumu apliecina ar savu parakstu.

«Uz pārdošanu var skatīties matemātiskās izteik­smēs, var vērtēt Citadeli kā ļoti labi strādājošu banku, taču valstij nepastāv iespēja to paturēt savā īpašumā. Lai kā gribētos, nav iespējams saglabāt, jo tādi bija nosacījumi, kad valsts ieguldīja naudu bankas Parex glābšanā. Mēs gribētu augstāku cenu par Citadeli, bet jāsaprot, ka šobrīd banka nav pārāk deficīta prece,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Vienotības partijas līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

«Eiropas tirgū vien pieejami ap četriem simtiem banku, ko īpašnieki labprāt pārdotu,» viņa uzsvērusi.

«Citadele tikai ar sekmīgu darbošanos ir izpelnījusies priekšroku, ka tai pieteikušies pircēji. Un vēlreiz ģeopolitiskais aspekts, lai Latvijas bankās nav tikai krievu, skandināvu kapitāls, bet ienāk arī amerikāņu investīcijas,» skaidrojusi S. Āboltiņa.

Kā vēstīts, Latvijas valdība ir akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka Ripplewood Holdings iegādāsies 25% bankas akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Reģionālās attīstības banka (ERAB).

Saeimas deputāti otrdien, 18.oktobrī, tiksies ar Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas vadītāju Aivaru Endziņu, lai diskutētu par prezidenta izvirzītajiem priekšlikumiem likumu kvalitātes uzlabošanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka parlaments pēc savas iniciatīvas ir sācis pārskatīt spēkā esošo regulējumu, kas nosaka likumu pieņemšanas kārtību – Juridiskā komisija jau šī gada pavasarī ir izveidojusi darba grupu darbam pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem.

Lai arī Saeimas kārtības rullis pēdējā laikā vairākkārt grozīts, pilnvērtīga tā revīzija nav veikta un spēkā joprojām ir virkne arhaisku normu no starpkaru perioda, kas praksē vairs nedarbojas, uzsver darba grupas vadītāja Solvita Āboltiņa. Darba grupa sadarbībā ar bijušo Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu skata ne vien iesniegtās izmaiņas likumam, kas nosaka Saeimas iekšējo darbību un kārtību, bet analizē pilnīgi visu kārtības ruļļa tekstu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē nav konstatējis valsts amatpersonu saistību ar uzņēmumu Auto Blitz, kurš ieguva tiesības piegādāt Valsts policijai automašīnas un kurā darbojas politiķes Solvitas Āboltiņas (V) dzīvesbiedrs.

KNAB izvērtēja iepirkumus, kurus organizēja Nodrošinājuma valsts aģentūra un kuros uzņēmums Auto Blitz atklāta konkursa rezultātā ieguva tiesības piegādāt Valsts policijai automašīnas. Pārbaudē birojs nekonstatēja likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu, jo netika konstatēta valsts amatpersonu, kuras lēma par minēto iepirkumu piešķiršanu Auto Blitz, saistība ar šo komercsabiedrību, aģentūrai LETA pastāstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

KNAB pārbaudi sāka janvārī pēc opozīcijas deputāta Andreja Elksniņa (S) iesnieguma. Elksniņš pauda bažas, ka Auto Blitz «pēdējos trijos darbības gados pamanījies ar savas pārstāvētās markas automobiļiem apgādāt ne vienu vien valsts iestādi, tiekot pie vairākiem miljoniem eiro».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rotējamie darbinieki mēģina novilcināt laiku, jo paši vēl līdz galam nav pārliecināti, vai viņi grib turpināt darbu jaunā amatā, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LETA jau rakstīja, ka valdība šodien lēma par 56 924 eiro pārdali Tieslietu ministrijai (TM), lai nodrošinātu piecu ierēdņu pārcelšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP). TM aicināja valdību atbalstīt apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta programmas Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana uz TM budžeta apakšprogrammu 56 924 eiro apmērā, tostarp atalgojumam - 45 580 eiro.

Reizniece-Ozola skaidroja, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav par papildu finansējuma piešķiršanu, bet gan attiecīgais VID finansējums tiek pārcelts uz IeVP.

Saeimas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 28.aprīlis. Saeimai nākotnē būs jālemj par Satversmes preambulas projektu otrajā un trešajā lasījumā.

Iepriekš skatot šo jautājumu Juridiskajā komisijā, Saeimas priekšsēdētāja partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kā akcentēja Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.