Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Sudraba cena šonedēļ strauji pieaugusi, sasniedzot augstālo atzīmi septiņu gadu laikā, liecina biržas dati.

Šajā nedēļā vien sudraba cena palielinājās par 18%, sasniedzot 23,24 dolārus par unci. Kopš gada sākuma tā cena pieaugusi par 28%.

Sudraba cenas pieaugumu veicina investoru vēlme meklēt drošākus patvērumus saviem ieguldījumiem satricinājumu laikos, turklāt ASV dolāra vērtība sarūk un tirgū procentu likmes ir zemas. Jāņem vērā, ka, samazinoties dolāra vērtībai, ārvalstu investori var iegādāties lielākus zelta un sudraba apjomus.

Sudrabs tiek izmantots rūpniecībā, turklāt cenai spiedienu rada tā izmantošana atjaunojamās enerģijas risinājumos, raksta "CNN Business". Aptuveni pusi no sudraba pieprasījuma veido tieši industriālie pircēji.

Eksperti prognozē turpmāku cenas pieaugumu, taču tas visdrīzāk nebūs lēcienveidā.

Latvijas tehnoloģiskais jaunuzņēmums European Distribution Center, laikā, kad Covid-19 pandēmija sasniedza saslimstības pīķi, sāka izmantot ādas dezinfekcijas līdzekļa (jeb sanitaizera) sērijveida ražošanas tehnoloģiju, kam pasaulē nav analogu – rokas dezinficējošu un mitrinošu putu izgatavošanu. Šajā produktā – HAND SANITIZER – tiek pielietota biocīdā viela, kuras pamatu veido sudrabs, toties spirts netiek izmantots.

Dezinfekcijas līdzekļa formula ir starptautiski patentēta, savukārt produkta tehnoloģiju izstrādājuši Latvijas, Izraēlas un Somijas speciālisti. Pirmais sanitaizera pasūtītājs mazumtirdzniecībai ir no Somijas.

Kā baktericīdie un pretvīrusu aģenti formulā tiek izmantotas sīkas sudraba daļiņas – pikosudrabs. Vienmērīga sudraba daļiņu klātbūtne produktā tiek nodrošināta ar 3D matrici, kas var piesaistīties praktiski jebkurai virsmai, tādējādi nodrošinot paildzinātu iedarbības efektu. Pētījumi un testi apliecina formulas efektivitāti attiecībā uz baktērijām un vīrusiem. Hand Sanitizer ir efektīvs līdzeklis pat attiecībā pret piecām cilvēkam visbīstamākajām baktērijām, kuras iekļautas Pasaules Veselības organizācijas sarakstā: Enterococcus faecalis; Staphylococcus aureus (MRSA); Acinetobacter baumannii; Escherishia coli; Pseudomonas aeruginosa. Uz sudraba bāzes izstrādātās dezinficējošās putas, atšķirībā no spirtu saturošajiem dezinfekcijas līdzekļiem, ir hipoalergēns izstrādājums, kas ādu nevis padara sausu, bet mitrina un mīkstina to, līdzeklis, kas nesatur smaržvielas un kas uz cilvēka ādas veido ļoti plānu plēves kārtiņu, kura saglabā savas aizsargājošās īpašības vairākas stundas no vietas.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».