Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas
Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.
Ļoti labu sniegumu Latvijas skolēni uzrāda starptautiskās olimpiādēs informātikā – 2015. un 2016. gadā ir izcīnītas zelta medaļas vairāk nekā 80 valstu konkurencē.
Taču Latvijā neviena iestāde neapkopo informāciju par to, kur paliek talantīgākie jaunieši pēc skolas beigšanas, kādās mācību iestādēs viņi izvēlas studēt, vai viņi dod savu ieguldījum mūsu valsts zinātnē vai uzņēmējdarbībā.
Nepieciešams atbalsts
Medaļa starptautiskā olimpiādē ir biļete uz labu ārvalstu augstskolu, piemēram, Kembridžas Universitāti, to visi dalībnieki lieliski zina, saka Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis, kurš ir piedalījies starptautiskajās matemātikas olimpiādēs 1991. un 1992. gadā un izcīnījis zelta un sudraba godalgas. Izglītību viņš ir ieguvis Kalifornijas Universitātē Bērkli (University of California, Berkeley), bet Latvijā ir atgriezies, pateicoties Latvijas Universitātes programmai, kas trīs gadus finansiāli atbalstīja spējīgākos zinātniekus. Ar šīs programmas palīdzību dzimtenē ir atgriezušies vismaz desmit talantīgi jaunie zinātnieki.
«Tas, ka jaunieši aizbrauc studēt uz ārvalstu augstskolām, ir labi, viņi iegūst vērtīgu pieredzi, taču svarīgi būtu, lai viņi atgrieztos. Lai to veicinātu, ir nepieciešams kāds atbalsta instruments valstiskā līmenī. Būtu jāpanāk, lai pamatstudiju posmu viņi pavadītu kādā Latvijas augstskolā, nevis aizbrauktu uzreiz pēc vidusskolas, jo tieši pamatstudiju posms ir ļoti nozīmīgs – tā laikā izveidojas saikne ar Latviju. Tāpat būtu nepieciešama stipendiju programma tiem spējīgajiem jauniešiem, kas ārvalstīs ir ieguvuši doktora grādu un vēlas atgriezties,» uzskata A. Ambainis.
Visu rakstu Noceļ gudrākos prātus lasiet 3. septembra laikrakstā Dienas Bizness.