Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir apsolījis nepieciešamības gadījumā lemt par papildu drošības pasākumiem Kuldīgā, kur šonedēļ ļaunprātīgi sadedzināja divas automašīnas uzņēmējiem, izraisot arī vecākās koka ēkas aizdegšanos, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Šodien Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) Rīgā tikās ar iekšlietu ministru Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Intu Ķuzi, lai pārrunātu ļaunprātīgu automašīnu aizdedzināšanu. Bērziņa drīzu tikšanos ar ministru lūdza, jo 13.maija nakts notikumi satrauca iedzīvotājus un radīja plašu rezonansi vietējā sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Kuldīgas pilsētā un novadā un potenciālās iespējas situācijas uzlabošanā.

«Vienojāmies kopīgi darīt visu iespējamo, lai notikušais noziedzīgais nodarījums tiktu pēc iespējas ātri atklāts. Iedzīvotāju un uzņēmēju drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte,» pēc tikšanās sacīja pašvaldības vadītāja.

Koncernam "Latvijas Finieris" turpinot īstenot attīstības stratēģiju un investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā, Kuldīgā atklāta jauna finieru ražotne "Kuldīgas fabrika", kas aprīkota ar pasaules mērogā unikālu tehnoloģiju, dodot iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu.

Ražošanas ēkā, iekārtās, tehnoloģijās un teritorijas labiekārtošanā investēti ap 16 miljoniem eiro.

AS "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems: "Ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts ne tikai koksnes pārstrādē, bet arī mežsaimniecības darbu plānošanā. Pasaulē pirmā, "Latvijas Finiera" vajadzībām tapusī iekārta - hibrīdlobmašīna -, dod iespēju eksperimentēt ar tievāka diametra apaļkoku sortimentiem, kas iepriekš pārsvarā novirzīti eksportam vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. Mēs palielinām sev izmantojamo un pieejamo resursu apjomu, savukārt meža īpašnieki iegūst augstāku produktivitāti no katra zemes hektāra, kas tiek izmantots mērķtiecīgai mežsaimniecībai."

Lai uzlabotu satiksmes drošību, šoruden vairāki valsts reģionālie autoceļi tika aprīkoti ar atstarojošajiem signālstabiņiem, taču jau pāris mēnešus pēc uzstādīšanas vienā no posmiem ir nozagti 20 stabiņi, bet citā ir izdarīts mēģinājums tos nozagt vai izdemolēt un 14 stabiņi ir izkustināti, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

20 stabiņi ir nozagti autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112) posmā no Kurmāles un Turlavas pagastu robežas līdz Ķoniņu kapiem, savukārt autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Tumes līdz Sātiem ir izkustināti 14 stabiņi.

Atstarojošie stabiņi tiek uzstādīti, lai diennakts tumšajā laikā autovadītāji varētu labāk pārredzēt ceļu, tie būtiski uzlabo satiksmes drošību. Zogot vai demolējot ceļa aprīkojumu, tiek nodarīts ne tikai finansiālais zaudējums, bet, kas ir pats būtiskākais, tiek apdraudēta satiksmes drošība.

Oktobrī vairāk nekā 30 reģionālo autoceļu posmi tika aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa.

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Viens no meža nozares būtiskākajiem produktiem ir bērza saplāksnis, kurš gan pirms 100 gadiem, gan pašlaik ir viens no būtiskākajiem Latvijā izaudzētās koksnes pārstrādes produktiem.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par saplākšņa eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju, kā arī vēsturiskās statistikas dati. Pasaulē ir dažādi — bērza, skujoku, citu koku sugu - saplākšņi, Latvijā tradicionāli tiek ražots bērza saplāksnis, kura ražošanas pirmsākumi esot meklējami 1907. gadā. Vairāk nekā 100 gadu laikā Latvijā ar saplākšņa ražošanu ir nodarbojušās ražotnes Latvijas Bērzs, Furniers, Lignums, kā arī Vulkāns Kuldīgā un Kurzemes finieris, taču jaunākajos laikos ar to nodarbojas AS Latvijas Finieris esošās ražotnes Lignums un Furniers, kā arī meitas kompānija Rēzeknē – RSEZ SIA Verems, kam pēdējo gadu laika pievienojusies SIA Stiga RM ražotne Kuldīgā.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Skaņu amatnieks Artis Reimanis darbojas divās saistītās jomās – ražo skandas un apskaņo pasākumus.

Elektronikas un akustikas speciālists Artis Reimanis ir uzņēmumu Silver Note un DTT Solutions valdes loceklis. Viņa aizraušanās ar skaņu un mūziku sākās jau pirms gadiem 15, kad Artis un viņa klasesbiedri tika aicināti uz pasākumiem kā dīdžeji un apskaņotāji. Artis diezgan agri saprata, ka šī joma viņu aizrauj un šajā virzienā varētu darboties arī profesionāli.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākotnējais domubiedru bariņš ar laiku izira, draugiem apprecoties vai pārceļoties uz Rīgu, taču Artis palika Kuldīgā un turpināja turēties pie savas idejas. Kvalitāte un dizains «Kad Kuldīgā atvērās biznesa inkubators, nodomāju – kāpēc man pa krūmiem jāložņā, laiks sākt strādāt kā pienākas,» viņš stāsta par to, kā radās apskaņošanas pakalpojumu uzņēmums. «Pamazām apjautu, ka Latvijā diezgan tukša sfēra ir skandu ražošana. Tāpēc vēlreiz iestājos inkubatorā. Cilvēki bija ievērojuši, ka man ļoti interesē mūzika, tāpēc sāka aicināt regulēt savu māju audio sistēmas. Klienti nāca klāt viens pēc otra, un ražošana pamazām aizgāja plašumā.»

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.

Uzņēmuma vadība pagājušo gadu vērtē kā veiksmīgu - "Bite Latvija" sasniegusi izaugsmi visās darbības sfērās. Pērn pieauga klientu pieslēgumu skaits gan privātajā, gan arī biznesa segmentā.

2023.gadā "Bite Latvija" turpināja mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju, izvēršot 5G tehnoloģiju, modernizējot esošo infrastruktūru un sākot piedāvāt 5G mobilo internetu privātpersonām un biznesa klientiem. Kopumā tīkla attīstībā pērn investēti 17 miljoni eiro, no kuriem puse novirzīta 5G attīstīšanai.

Pērn "Bite Latvija" turpināja aprīkot uzņēmuma tīkla bāzes stacijas ar Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām.

2023.gadā kompānija uzstādīja 46 jaunas bāzes stacijas, to skaitam gada beigās sasniedzot 1029. Jaunas bāzes stacijas uzstādītas Rīgas apkaimēs, Mārupē, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Siguldā, Kuldīgā, Daugavpilī un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklā pieslēgto ierīču.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

SIA "Vizuālā diagnostika" Cēsu filiāles "Magnētiskās rezonanses kabinets" izveidē ieguldījis vienu miljonu eiro, informē SIA "Vizuālā diagnostika" mārketinga speciāliste Sanda Gulbe.

Kabinetā uzstādīta "Canon Medical Systems" 1.5T (teslas) magnētiskās rezonanses iekārta "Vantage Orian". "Vizuālā diagnostika" esot pirmais uzņēmums Latvijā, ar kuru ražotājs "Canon Medical Systems" sācis sadarbību magnētiskās rezonanses iekārtu nodrošināšanā.

"Magnētiskās rezonanses kabinets" atrodas SIA "Cēsu klīnika" telpās. SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda viedokli, ka pēdējo gadu laikā diagnostisko izmeklējumu jomā Cēsu klīnika piedzīvojusi būtisku attīstību, pateicoties darbam un investīcijām cilvēkresursos, infrastruktūras uzlabošanā un medicīnisko tehnoloģiju modernizācijā.

"Vizuālā diagnostika" vadītāja Evija Mirzojana stāstīja, ka "Vizuālā diagnostika" savas 15.jubilejas gadā ir atvērusi divas jaunas filiāles - Daugavpilī un Cēsīs.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Ne tikai Rīga, bet arī pilsētas reģionos aizvien vairāk domā, kā degradētās teritorijas izmantot un izveidot tās par vietu biznesa attīstībai, apvienojot uzņēmējus un veidojot biznesa kvartālus.

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir radoši industriālā kvartāla izveide Kuldīgā. Jau ilgu laiku Kuldīgā pieprasījums pēc ražošanas telpām ir lielāks nekā piedāvājums. Tas jo īpaši ir aktuāli jaunuzņēmumiem, kuri ir jaunpienācēji Kuldīgas uzņēmēju vidē un ir plašāku telpu meklējumos. “Ja arī ir iespēja tikt pie kādām telpām, tad tās bieži vien ir nepiemērotas un prasa manāmus ieguldījumus no paša uzņēmēja puses, bet jaunam uzņēmumam startā nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi varētu izdarīt visu. Radoši industriālā kvartāla attīstītājs nāca klajā ar līdz šim nebijušu piedāvājumu, izremontēja ražošanas telpas, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības. Uzņēmumiem ir vieglāk maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, nevis uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus telpu remontā. Kvartālam tikai sākot savu darbību, uzrunājām tā attīstītāju, minot, ka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kuri ir telpu meklējumos. Ikviens telpu īpašnieks būtu ieinteresēts ātri aizpildīt telpas, lai tās varētu ātrāk sākt atpelnīt ieguldījumus,” stāsta LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma.

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.