Velosipēdi Latvijā izkonkurē elektromobiļus

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Pērn Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) SIA Blue Shock Taxi samontēja 25 elektriskos divriteņus, kas aizceļojuši gan uz Latvijas laukiem, gan Portugāli, Nīderlandi un Norvēģiju. Šogad uzņēmums nolūkojis jaunas, plašākas telpas Liepājas centrā un plāno pārdot lielāku divriteņu skaitu, pamazām sasniedzot 300 elektrodivriteņu ražošanas jaudu gadā. Paralēli tiek attīstītas idejas saistībā ar elektrotransportam nepieciešamo infrastruktūru un speciālo aprīkojumu, paplašināts velonomas tīkls lielākajās Latvijas pilsētās. Sākotnējai idejai par elektrotaksometru ieviešanu Latvijas pilsētās aizkavējoties finansējuma trūkuma dēļ, KBI uzņēmums sāka jaunu projektu Blue Shock Bike, stāsta uzņēmuma dibinātājs Artis Daugins. Viņš piesaistījis partneri Neilu Kalniņu, kopīgi izveidota komanda, kas ģenerē idejas un arī tās īsteno. Šobrīd Blue Shock Bike kļuvis par Latvijā ražota elektrotransporta un ar to saistītā aprīkojuma zīmolu. Pērn Dziesmusvētkos puiši piedāvāja savu jaunāko ideju – mobilu velogarderobi jeb drošu velonovietni lielu sarīkojumu laikā. Šī ideja guva atsaucību arī citos festivālos Latvijā. «Gatavojam dokumentus darījumam ar vienu ārvalstu uzņēmumu, kas vēlas iegādāties franšīzi, lai ap 10 tūkstošiem mobilo novietņu izmantotu lielos festivālos Beniluksa valstīs,» stāsta A.Daugins. Vēl viena ideja saistās ar reklāmas jomu – liepājnieki izstrādājuši «infobaika» modeli – elektrodivriteņi kā informācijas nesēji.

Liepājā tapušie elektrodivriteņi līdz šim ir montēti no ārvalstīs izgatavotām detaļām, piemērojot modeli dažādām vajadzībām. Taču jaunu, specifisku modeļu ražošana no gatavām detaļām nozīmē augstu pašizmaksu, laika patēriņu un daudz lieka darba, tāpat tiek ierobežotas inovācijas idejas, skaidro uzņēmuma dibinātājs. Tāpēc sadarbībā ar latviešu autosportistu un inženieri Andri Dambi notiek darbs pie pilnīgi jauniem tehniskajiem risinājumiem, kas būtu «tīra» Latvijas prece. To plānots publiskot šā gada otrajā pusē. Viena elektrodivriteņa bāzes varianta pašizmaksa ir ap 800 eiro, un tā izmantošanas potenciāls ir milzīgs, uzskata Blue Shock Bike izveidotāji. «Process ir smags,» atzīst A.Daugins. Galvenokārt tas saistīts ar finansējumu, jo bankas pārliecināt ir grūti. Taču ideju, kā šo pārvietošanās līdzekli izmantot, ir daudz. To jau iegādājušās vairāku pilsētu pašvaldības policijas patruļdienesta vajadzībām. Standarta elektrodivriteņu ātruma potenciāls tiek mākslīgi ierobežots drošības nolūkos, taču policijai varētu radīt braucamrīku ar palielinātu jaudu. Tāpat plānots izgatavot speciālu aprīkojumu standarta divriteņa pārveidošanai par trīsriteņu modeli, ko varētu izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem un seniori. Īpašs ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā «Ideju kauss» atbalstītais izgudrojums – Arta Daugina, Neila Kalniņa un Zandas Kalniņas ideja «Mobilā elektrodivriteņu noma» ieguva trešo vietu un saņēma 1000 latu. Blue Shock Bike nākamajā sezonā cer, ka noma būs ne tikai Rīgā un Liepājā, bet arī Saldū, Kuldīgā, Talsos un Ventspilī. Ideja paredz elektrodivriteņus ar speciālu platformu, uz kuras var novietot sešus elektriskos braucamrīkus. Tas ļauj nomas punktus izvietot visur, kur nepieciešams, optimizējot transporta izmaksas.

Dažu gadu laikā uzņēmums cer atgriezties pie sākotnējās idejas par elektrodzinēja taksometriem. Pirms trim gadiem, kad A.Daugins nāca klajā ar ideju par elektrodzinēju taksometriem, viņš bija gandrīz vai pirmais pasaulē, kas vēlējās komercializēt videi draudzīgā transporta izmantošanu. Tāpēc viņš bija arī viens no pirmajiem rindā uz amerikāņu ražotāja Tesla Motors tobrīd jaunāko modeli. Divu elektromobiļu iegādei uzņēmumam bija nepieciešami 60 tūkstoši latu, taču aizdevumu tā arī neizdevās saņemt. Tagad šis auto atzīts par izcili veiksmīgu modeli un pieprasījums pēc tā ir tik liels, ka reāli tikt pie auto, ja tagad to pasūtītu, varētu ne agrāk kā 2015.gada vidū. Automobiļi ar elektriskajiem dzinējiem Latvijā ienāk ļoti lēni augsto kapitālinvestīciju dēļ. «Pagaidām tas no mūsu puses ir dārgs sabiedrības izglītošanas process,» norāda A.Daugins. Pēc viņa teiktā, visi interesenti cer uz pieejamu ES finansējumu. «Cerības neesam atmetuši, strādājām vairākos virzienos, piemēram, ar Nissan pārstāvjiem, lai atrisinātu tās lietas, ko esam iecerējuši,» apgalvo A.Daugins.

Pašvaldības SIA Liepājas tramvajs, LEO pētījumu centrs un Bezizmešu mobilitātes centrs sadarbosies, lai pētītu iespējas uz Liepājas tramvaja elektrotīkla bāzes izveidot bezvadu bateriju uzlādes sistēmu.

Lai gan projekts nav tieši saistīts ar KBI uzņēmuma ideju ieviest elektrotaksometrus Liepājā, izpētes rezultāti arī tai ir svarīgi. Patlaban pasaules pilsētās pieejamās brīvās elektrotīklu jaudas ir ierobežotas, norāda Bezizmešu mobilitātes centra valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs. Tādēļ bezvadu uzlādes staciju izvietošana pilsētu centros var būt neiespējama, ja vien elektroinfrastruktūrā netiek veiktas ārkārtīgi lielas investīcijas.

«Problēmas risinājums varētu būt pilsētās pieejamais līdzstrāvas elektrotīkls, kas jau šobrīd tiek izmantots trolejbusu un tramvaju kustības nodrošināšanai. Diemžēl šis tīkls ir ļoti nestabils, un spriegums svārstās atkarībā no tā noslodzes,» skaidro A. Bergs. Tādēļ no šā gada februāra līdz jūnijam pētnieki izvērtēs iespējas izveidot bezvadu bateriju uzlādes sistēmu, par elektroenerģijas avotu izmantojot tramvaja kontakttīklus.

Projekta pētījumu rezultāti varētu noderēt arī citu transporta līdzekļu ražotājiem, piemēram, elektrisko kravas pacēlāju, kravas pārvadāšanas ratiņu, elektrisko riteņkrēslu u.c. ar elektrību darbināmu transporta līdzekļu bezvadu uzlādēšanai, cer pētījumā iesaistītās puses.

Igaunijā atbalsta programma elektromobiļu iegādei un ekspluatācijai sākta 2011.gadā un turpināsies līdz 2014.gada beigām, informē A.Bergs. Tiešais atbalsts elektromobiļa iegādei kaimiņvalstī ir līdz 18,5 tūkst. eiro uz vienu elektromobili. Kā vispārējā atbalsta elements uzskatāmas to bezmaksas stāvvietas Tallinā, Tartu un Pērnavā. Igaunijas Labklājības ministrija savām iestādēm ir piešķīrusi 507 elektromobiļus Mitsubishi i-Miev, savukārt privātpersonas un uzņēmumi elektromobiļus var iegādāties valsts atbalsta programmas ietvaros. Centralizēti ir izveidots Igaunijas ātrās uzlādes tīkls, ko veido 163 stacijas visā valstī.

Atbalsta programmas ietvaros 2011. gadā Igaunijā tika noslēgti deviņi līgumi par atbalstu elektromobiļa iegādei, 2012.gadā – 78, 2013.gadā – 172. Līdz 2014.gada 1.janvārim kopā ir iegādāti 259 elektromobiļi, tostarp daži hibrīdelektromobiļi. No tiem 122 iegādājās privātpersonas, 137 – juridiskas personas. Programma ietver arī atbalstu līdz 1000 eiro apmērā elektromobiļa tā sauktās mājas uzlādes iekārtas iegādei un uzstādīšanai.