Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.
Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.
Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.
Kuldīgas vecpilsētā ēku tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Kuldīgas novada pašvaldībai Kuldīgas vēsturiskajā centrā pieder dzīvokļi dzīvojamās mājās un atsevišķas publiskās ēkas. Katru gadu Kuldīgas novada pašvaldība organizē konkursu «Valsts nozīmes kultūras pieminekļa «Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs» teritorijā esošo ēku, kā arī Kuldīgas novadā esošu Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietverto ēku restaurācija un konservācija».
Konkursa ietvaros iedzīvotāji var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu restaurācijas vai atjaunošanas izmaksām. Tāpat tiek rīkots ikgadējs konkurss «Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un pagalmu labiekārtošana Kuldīgas novadā». Pašvaldības saistošie noteikumi paredz nekustamā īpašuma nodokļu atlaides līdz pat 90% zemei un ēkām.
«Piesaistot ES struktūrfondu finansējumu ir ieguldīti lieli līdzekļi pilsētvides un ielu sakārtošanā, kā arī inženierkomunikāciju būvniecībā, atjaunošanā, palielinot iespējas ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumus saņemt centralizēti. Kā plusu varam uzskaitīt konkursus vēsturisko ēku un daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai. Pieejamas plašas nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu saņemšanas iespējas,» skaidro K. Svilpe.
Turības atspulgs
SIA «Latio» Kurzemes reģiona Talsu nodaļas vērtēšanas speciālists Uldis Leja stāsta, ka Kuldīgā visaktīvākais nekustamā īpašuma tirgus segments ir dzīvokļi, kam seko savrupmājas un apbūves gabali. Pēc uzņēmuma informācijas, šā gada pirmajos mēnešos Kuldīgā vidēji ir reģistrēti aptuveni astoņi dzīvokļu un trīs savrupmāju darījumi mēnesī. Tāpat Kuldīgā salīdzinoši liela aktivitāte ir vērojama darījumos mazdārziņu un vasarnīcu kooperatīvos – pērk gan zemesgabalus, gan īpašumus ar dažādas kvalitātes mājiņām.
«Šobrīd īpašumu cenas Kuldīgā ir stabilas, kopumā nekādas būtiskas izmaiņas nav vērojamas, izņemot neliels cenu pieaugums pēdējā laikā ir vērojams darījumos ar divistabu neremontētiem dzīvokļiem centra rajonā,» novērojis U. Leja.
Dzīvokļu cenas atkarīgas no tehniskā stāvokļa un novietojuma pilsētā. Pieprasītāks ir centra rajons, mazāk - Virkas ielas rajons. Centrālajā daļā darījumi ar trīs istabu dzīvokļiem labā tehniskā stāvoklī reģistrēti līdz 28 000 eiro, bet darījumi ar labiekārtotiem divistabu dzīvokļiem centra rajonā no 13 000 līdz 22 000 eiro atkarībā no tehniskā stāvokļa.
Kuldīgā, tāpat kā citās Kurzemes mazpilsētās, ir ierobežots darba tirgus un algu līmenis, un tas atspoguļojas arī iedzīvotāju pirktspējā nekustamo īpašumu jomā.
Cenas augušas
Savukārt VAS «Valsts nekustamie īpašumi» Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe stāsta, ka, samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei Kuldīgā, ir pieaugušas arī nekustamā īpašuma vidējās pārdošanas cenas. Pārdošanas darījumu kopējais skaits ir saglabājies nemainīgs, tomēr ir novērota palielināta aktivitāte dzīvojamo platību iegādē. Kuldīgā nekustamo īpašumu attīstība pēdējos gados nav novērota, pēckrīzes periodā galvenokārt ir uzbūvēti mazumtirdzniecības objekti un noliktavu ēkas. Ir novērots pieprasījums pēc dzīvojamās platības, kas nākotnē varētu pieaugt.
Pēc VNĪ sniegtās informācijas ir pieprasīti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji 1500-2500 kvadrātmetru platībā, kā arī pieaug interese par dzīvokļu un privātmāju iegādi. Pēdējo trīs gadu laikā VNĪ ir atsavinājis četrus īpašumus Kuldīgā par kopējo summu ap 315 000 eiro, lielākais no tiem bija darījums ar industriālo īpašumu Planīcas ielā 73.
«Tendences, visticamāk, paliks nemainīgas: pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētā un novadā turpina sarukt, tomēr tūristu skaits strauji aug. Privātajā sektorā nodarbināto cilvēku īpatsvars nav liels, tomēr tas var pieaugt, ja ražošanas uzņēmumi turpinās attīstīties šajā novadā, gandrīz 70% no darba spēka ir nodarbināti publiskajā sektorā. Tā kā Kuldīga ir viena no Latvijas tūrisma pilsētām un pēdējos divos gados ārvalstu tūristu skaits ir dubultojies, salīdzinot ar 2014.un 2015. gadu, tas arī varētu būt viens no iemesliem dzīvokļu, kuri pēc tam tiek labiekārtoti un nodoti ilgtermiņa vai īstermiņa īrē caur «airbnb.com» vai «booking.com», iegādei,» uzskata V.Vigupe.
Pēc speciālistes domām, cenas vienmēr ir atkarīgas no piedāvājuma un pieprasījuma, pieaugot pieprasījumam, bet piedāvājumam paliekot nemainīgam, attiecīgi var pieaugt cena.
«Kuldīgā, salīdzinot ar citām Kurzemes pilsētām, ir ļoti mazs dzīvojamo platību piedāvājums. Kā iemesls dzīvojamo platību zemajam piedāvājumam varētu būt tas, ka Kuldīga ir viena no retajām pilsētām, kura kara laikā ir maz cietusi, saglabājot plašu vēsturisko apbūvi, kuras saglabāšana tiek stingri uzraudzīta un kontrolēta no pilsētas pašvaldības puses. Tādejādi īpašumu atjaunošana saistāma ar augstākām izmaksām, kas, iespējams, attur potenciālos īpašumu attīstītājus,» komentē VNĪ.
Dzīvokļiem Kuldīgā ir vērojams 5% cenu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu. «Šobrīd neredzu pamatojumu cenu pieaugumam komercīpašumiem, tomēr pieprasījums pēc īpašumiem labās atrašanās vietās, kur ir liela gājēju plūsma, nākotnē, iespējams, varētu pieaugt. Mīnusi noteikti ir arvien sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas neveicina jaunu dzīvojamo platību attīstību, kā arī tūrisma sezonas īsais periods,» norāda V. Vigupe.
Tev varētu interesēt arī:
FOTO: Db.lv viesojas Kuldīgas vecākajā koka ēkā