Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.
Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.
Dabisks līdz sīkumam
Interesanti, ka etiķetes tiks drukātas uz īpaša otrreizējā papīra, kas izgatavots Amerikā. «Uz Līgatnes otrreizējā papīra nevar tā uztaisīt. Var jau izvēlēties visādas glancētas etiķetes, bet tās neder pēc definīcijas,» savu izvēli pamato krāsu darbnīcas īpašnieks. SIA Raituma krāsas izgatavo krāsas no dabiskām izejvielām pēc senām receptēm, turklāt gan iekšdarbiem un mēbelēm, gan arī dažādiem āra darbiem. Tās domātas kokam, apmetumam un metālam un tiek dēvētas par tradicionālajām krāsām. «Latvijā gan parasti ar tradicionālajām saprot padomjlaika krāsas,» smejas meistars. Vairāk pieprasītas esot lineļļas krāsas un lazūras, kokdarvas krāsas, miltu jeb zviedru krāsas, līmes krāsas un īpaši impregnētāji laivām un terasēm. Krāsas var izgatavot arī uz vaska un balzametiķa bāzes. Atkarībā no pasūtītāja vēlmes krāsa var būt treknāka vai liesāka, spīdīgāka vai matēta. Darbnīcā izlikta krāsu paraugu palete ar ļoti lielu toņu dažādību. «Katrai krāsai, ko izgatavoju, cenšos uzkrāsot paraudziņu, lai redzētu rezultātu,» viņš skaidro. Krāsas nelobās, jo tām ir sasaiste ar koku. Tās ir «elpojošas», tās neizveido plēvi un ir viegli atjaunojamas, raksturo E.Raitums. Tepat Kuldīgā varot redzēt atšķirību starp ēkām, kurām lietotas Raituma krāsas, un objektiem, kur izmantoti rūpnieciskie materiāli. Dažā nesen būvētā objektā izvēlētā krāsa bijusi pārāk blīva – tā izveido kokam apkārt tādu kā maisu, ūdens iekšā tiek, bet ārā – ne. Tāpēc koks sāk pūt.
Mode mainās
Liels noņēmēju klāsts Raituma krāsām ir pašā Kuldīgā – gan privātmāju īpašnieki, gan Kuldīgas koka restaurācijas centrs. Lielākais pasūtītājs ir pašvaldība, kas definējusi vēsturiskās arhitektūras restaurāciju par prioritāti. Ne viena vien sena koka mājiņa Kuldīgā atdzimusi košumā. Arī citur Latvijā šīs krāsas ir iecienītas – restaurējamās muižas un pilis, arī daudzas privātmājas tagad tiek būvētas ar vēsturiskiem paņēmieniem, ieskaitot krāsu izvēli. Pazīstamākie objekti ir Žaņa Lipkes memoriāls un Ķīpsalas atjaunotās koka mājas, Kalnciemielas kvartāls, Turaidas muzejrezervāts, Ventspils vecā dzelzceļa stacija, Rasas Kalniņas projektētais Zeimuļs Rēzeknē, arhitektūras platforma OSIS, Rīgas Doma baznīca un citi. Nesen sākts arī eksports uz Igauniju un Lietuvu, kur tās iecienījuši vairāki amatnieki. Sakarus izdevies nodibināt, braucot un mācot kaimiņu amatniekiem semināros restaurācijas prasmes. «Līdz šim visas krāsas top tikai pēc pasūtījuma,» atzīst Raitums, taču jau esot tuvu brīdis, kad biežāk pieprasītos toņus saražos arī kā pastāvīgi nopērkamu preci. «No 1997.gada jau taisu krāsas. Apmēram ir jušana, kuras krāsas mums ir tradicionālas,» viņš saka. Pēdējā laikā tiekot pieprasīti arī pavisam neierasti krāsu toņi. «Parādās zilā krāsa. Agrāk mājas zilas nekrāsoja, tagad krāso,» piemēru min E.Raitums. Cilvēki nebaidās riskēt, vēlas piesaistīt uzmanību. Tomēr visvairāk tiek pieprasīta pelēkbrūnā palete – pelēkzaļš, pelēkzils. Iespējams, tā ir latviešu mentalitātei tuvāka, jo nemaz tas nav tik sen, kopš Latvijā krāso mājas.
Dalās prasmēs
Edgara Raituma priekšrocība ir tā, ka viņš spēj piedāvāt ne tikai krāsas, bet arī daudzu gadu pieredzi restaurācijā. «Krāsas gatavoju viens pats, bet uz restaurācijas projektiem pieņemu palīgus,» viņš skaidro. SIA Raituma krāsas restaurācijas objekti ir ļoti dažādi – Kuldīgas muzejā āderējuma tehnikā restaurētas 14 durvis. «Tas izskatās šādi,» viņš paņem kādu koka paraugu darbnīcas stūrī un rāda, kā ar krāsojumu tiek imitēta koka šķiedra, piemēram, dzelzs durvīm vai vizuāli tiek mainīta koks – priedes koka durvis var padarīt līdzīgas ozolkoka durvīm.
«Sezonas laikā varam strādāt arī ārā,» saka krāsu meistars, jautāts, vai darbnīca nav pašaura.
Atskatoties uz Kurzemes biznesa inkubatorā aizvadīto gadu, Edgars Raitums apgalvo, ka izvēle veidot kapitālsabiedrību tieši KBI paspārnē bijusi pareiza. Paša spēkiem nebūtu izdevies padarīt tik daudz – izveidots produkta dizains, top uzņēmuma mājaslapa, plānos ir arī eksports uz Zviedriju. «Tā ir viena no pioniervalstīm, kas apzināti atdzīvināja senās krāsas,» zina teikt E.Raitums. Zviedrijas tirgu iekarot būtu grūti, jo tur esot krāsu meistaru «vai cik». Taču ir viens produkts, ko zviedri netaisa un ar kuru Raituma krāsas mēģinās sākt eksportu. Paturot noslēpumā detaļas, Edgars Raitums tikai atklāj, ka tas ir maisījums, kurā tradīcijas savienotas ar mūsdienīgo. Praksē jau izmēģināts, ka produkts kalpo labi.
DB rakstīja, ka pirmais lielais objekts un empīriskas izziņas ceļš Edgaram Raitumam bijusi Ungurmuižas restaurācija, bet pirmā darbnīca, kurā tapušas Raituma krāsas – barona guļamistaba.
Piedaloties starptautiskajās koka amatniecības restaurācijas nometnēs Kuldīgā, viņš saprata, ka interese par tradicionāliem apdares materiāliem ēku būvniecībā un restaurācijā ir gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Pamazām blakus nodarbe izauga par uzņēmējdarbību.