Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Tauriņš no kungu aksesuāra kļuvis par abiem dzimumiem piemērotu akcentu, atkāpies no tradicionālās formas un krāsām

Pirms trim gadiem, kad Gerdas Liepiņas meitai Penelopei bija vien daži mēneši, jaunā māmiņa nolēma, ka paralēli meitiņas audzināšanai vēlas sevi nodarbināt. Palēnām tapa tolaik «svaigi» aksesuāri – tauriņi. «Skatījos bildes un sapratu, ka tauriņš ievērojami maina tēlu,» saka Gerda. Aksesuāru zīmols nosaukts par godu viņas meitai – Penelopes tauriņi. Raksturojot atšķirības starp pirmajiem tauriņiem un tiem, ko viņa šuj tagad, Gerda norāda, ka izmaiņu ir daudz. «Tagad es saprotu, ko daru. Pašā sākumā vienu tauriņu taisīju vairākas stundas. Tas bija piņķerīgi, turklāt pirmajā reizē muļķīgi biju paņēmusi velvetu, kas ir biezākais audums,» viņa atminas. Tagad viņai ir ne vien tauriņi, bet arī tiem piemērotas iepakojuma kastītes. Tās noder gan tirdzniecībai, gan kā dāvanu iesaiņojums. Tās ir arī ērtas turpmākai mantas uzglabāšanai. Gerda ir radījusi arī maisiņus, birkas. «Ja es šos tauriņus pirktu pati sev, man būtu prieks, izejot no veikala, – gan par produktu, gan par kastīti, gan par maisiņu,» saka Gerda.

Rīgā, Kalnciema ielā 33 Nr.2 pašlaik tiek veikta fasādes un iekštelpu renovācija – ēkā tiks izveidots Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, kas būs atvērts Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem, ar mērķi popularizēt Pārdaugavas un Latvijas koka arhitektūru.

Koka arhitektūras centrā iecerēts praktisko darbnīcu, lekciju, prakšu un ekskursiju formā informēt un izglītot sabiedrību par koka ēku saglabāšanu, kultūrvēsturisko vērtību, apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Topošais Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ir valsts nozīmes aizsargājams koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1895.gadā, bet vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Tā renovācija notiek saskaņā ar LR kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību un padarot to publiski pieejamu nākamajām paaudzēm. Renovācija tiek veikta saskaņā ar tradicionālās amatniecības un ekoloģiskas būvniecības tradīcijām, izmantojot tikai roku darbu bez rūpnieciskas iejaukšanās. Tiek izmantoti tikai dabīgi un otrreiz atjaunojami kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, dabīgas krāsas – ekoloģiskas lineļļas krāsas koka darbiem.

Sporta apģērbu zīmola 4F veikalos Rīgā ir nonākusi jaunā kolekcija, kas ir izgatavota pēc tām pašām skicēm, kuras tika izmantotas Latvijas olimpiešu apģērbu kolekcijai. Kolekcijas izgatavošanā izmantotas tās pašas tehnoloģijas un materiāli, kas olimpiešu formas tērpu šūšanā.

Kā vēsta tirgotājs - ikviens interesents šo vārdu vistiešākajā nozīmē var nopirkt sev olimpisko formas tērpu.

Latvijas Olimpiskās komandas, kas šogad piedalīsies olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, apģērbu kolekcijas svinīgā prezentācija norisinājās 10. maijā Rīgā. Kolekciju vairāk nekā gadu veidoja piecpadsmit modelētāju komanda. Apģērbi sportistiem un pavadošajam personālam tika šūti pēc individuāliem mēriem un ņemot vērā sportistu vēlmes. Tagad atsevišķi olimpiskās apģērbu kolekcijas priekšmeti ierobežotā daudzumā ir pieejami 4F veikalos.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Uber un Taxify paziņojumi rada neizpratni tradicionālās taksometru nozares pārstāvju vidū. Izmantot publiskas iebiedēšanas taktiku jautājumā, kur jābūt valstiskai vienprātībai, ir nepārdomāti un bezatbildīgi.

Pasažieru pārvadājums ir komercpakalpojumus, par kuru tiek prasīta atlīdzība, tātad – jāmaksā nodokļi – neatkarīgi no automašīnas numurzīmes krāsas.

Lielākajai daļai sabiedrības ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības veikšana ir tiešā veidā saistīta ar attiecīgajā nozarē paredzēto nodokļu nomaksu. Vienlaikus ir skaidrs, ka taksometru nozarē, kurā ir kritiskas problēmas nodokļu jautājumā, ielaižot nekontrolējami lielu privāto pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas pakļaujas saviem, nevis vienotiem, noteikumiem, jau atkal tiks atvērta Pandoras lāde.

Ir nepieņemami izmantot draudus un iebiedēšanu darbā ar valsts institūcijām, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Īpaši, ja šo instrumentu izmanto uzņēmums, kas jau ir parādījis savu attieksmi pret valsti, cilvēkiem un likumu, Jaungada naktī palielinot pasažieru pārvadājuma pakalpojuma tarifu desmitkārt. Par šo patvaļu joprojām neviens nav saņēmis sodu. Vai šīs ir tās vērtības, kas palīdzēs veidot sakārtotu nozari?

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Latvijas olimpiskās komandas apģērbu kolekciju olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro veidojusi piecpadsmit radošu augstākās klases dizaineru komanda un tās veikums plašākai publikai tiks prezentēts 10.maijā.

Kolekcija ir veidota tradicionālās Latvijas krāsās — baltā, bordo un pelēkā, turklāt ir izmantota Latvijas olimpiskās komandas identitātes zīme — pīne. Katrs Latvijas olimpiskās komandas dalībnieks saņems apģērbu komplektus, kas ietver tērpus olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, treniņiem un ikdienai, kā arī aksesuārus: saulesbrilles, cepures, somas, mugursomas un apavus. Katrs komplekts sastāv no 30 apģērba gabaliem, pieciem pāriem apavu un 18 aksesuāriem.

«Mēs ļoti priecājamies, ka pagājušajā gadā Latvijas Olimpiskā komiteja atzina mūs par pietiekami cienīgiem un uzticamiem, lai veidotu apģērbu tās olimpiešiem, — tas mums ir liels gods. Mēs sagatavosim formas tērpus sportistiem, kas piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro (2016. gadā), ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (2018. gadā) un citos svarīgos sporta pasākumos, kas norisināsies no 2017. līdz 2020. gadam, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā un Jaunatnes olimpiskajās spēlēs,» saka uzņēmuma OTCF, kam pieder zīmols 4F, vadītājs Igors Klaja.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.