Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Finanšu nozares asociācija apkopojusi labāko praksi, lai informētu patērētājus par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem Euribor pieauguma apstākļos.

Apkopotajā materiālā var atrast praktisku informāciju un risinājumus kā maksātspējas grūtībās nonākušie klienti var ērtāk sazināties ar savu banku, lai kopīgi rastu labāko risinājumu katrai konkrētajai situācijai.

Kopumā hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā ir aptuveni 124 tūkstoši cilvēku (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% no kredītņēmējiem ikmēneša maksājums saistībā ar Euribor likmes paaugstināšanu nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% kredīta līgumu maksājums ir mazāks nekā 350 eiro mēnesī.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Ja bankām obligātā kārtā liks iesaldēt 20% no izsniegtā kredīta summas neveiksmīgajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, tās palielinās procentlikmes, sadārdzinot kredītus arī nākamajiem kredītņēmējiem, sasniedzot 20 vai 30% likmi.

Šādi Latvijā strādājošās komercbankas ir reaģējušas uz Finanšu ministrijas izstrādāto kredītņēmēju glābšanas plānu, kurš šonedēļ tiks apspriests valdībā. Un, domājams, šis nu ir apgalvojums, attiecībā uz kuru bankām var ticēt par visiem 100%.

Patiesībā te ir runga ar diviem galiem… Pirmkārt, bankas jau tagad nekautrējas palielināt procentlikmes par visu pēc kārtas. Piemēram, nav jau, protams, liegts mainīt kādu no kredītnosacījumiem, bet tajā brīdī ir jārēķinās ar ievērojamu likmes maiņu, ko bankas gan skaidro ar resursu sadārdzināšanos. Bet, otrkārt, iasaldējamos 20 % nedrīkstētu uzskatīt par obligātu bankām piemērojamu normu. Proti, ja attiecīgais kredītņēmējs atbilst visiem Finanšu ministrijas kritērijiem, tieši bankai būtu jāļauj izlemt, vai tā ir gatava konkrētajā situācijā atvadīties no 20 % kredīta pamatsummas apmaiņā pret valsts garantiju, ka tiks saņemta pārējā summa plus kredītprocenti, nevis, piemēram, nelikvīds dzīvoklis.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Valdības pārstāvju teiktais, ka, iespējams, valsts tuvākajā nākotnē varētu palīdzēt hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem radušās grūtības atdot parādu, vērtējams ļoti pozitīvi. Kāpēc nepalīdzēt, ja cilvēkiem ir radušās grūtības?

Gan televīzijā, gan presē pēdējā laikā pietiekami daudz ir izteikti pārmetumi bankām, kāpēc tās ir tik nežēlīgas —nenāk pretī kredītņēmējiem, nepagarina maksājumus, paaugstina procentu likmes un prasa papildus nodrošinājumu.

Vienmēr esam teikuši, ka sarežģījumu gadījumā ir jāvēršas pie savas bankas, kas iespēju robežās nāks pretī un meklēs risinājumu, un bankas to arī ir darījušas. Diemžēl šīs iespējas ir izsmeltas, jo atvieglojumu piešķiršana nav labas gribas žests. Ik reizi, kad banka nāk pretī ar kredītu procentu izmaiņām, tad bankai šāds kredīts jāpārkvalificē par zemākās kategorijas kredītu un uzreiz ir jāveido attiecīgie uzkrājumi. Šī pretimnākšana bankām maksā attiecīgo uzkrājumu veidošanu, kuri pagājušā gada beigās sasniedza jau gandrīz 300 milj. latu. Un šos uzkrājumus bankas veido uz tekošās peļņas rēķina, un, ja tās nepietiek, tad uz pašu kapitāla rēķina. Nevienam nav izdevīgi, lai banka pasliktinātu savu situāciju, jo bez tādiem klientiem, kas ir kredītņēmēji, bankai ir arī citi klienti, kas ir noguldītāji, — un tie ir primāri.

Pēc atkārtotas Maksātnespējas likuma pārskatīšanas tas ir padarīts izdevīgāks kredītņēmējiem, jo bankām būs jāuzņemas lielāka atbildība par izsniegto aizdevumu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Maksātnespējas likumā tiks noteikta norma, kas paredz, ka gadījumā, ja saistību dzēšanas procedūrā parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai nomaksātu vismaz 50% no saistībām, kuras palikušas pēc parāda dzēšanas procedūras pabeigšanas, personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks piemērots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai nomaksātu 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas. Trīs gadu laikā saistības būs jānomaksā tām fiziskām personām, kuru ienākumi ļauj segt vismaz 20% no kopējām saistībām no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Triju gadu un sešu mēnešu termiņš tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai būs spējīgi novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem.

Atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pastāvīga banku peļņas nodokļa ieviešanu.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka ikvienam ilgtermiņā domājošam uzņēmumam ir jāskatās uz esošos situāciju arī sociāli atbildīgi, un tas akcentēts arī sarunās ar bankām, taču tās līdz šim ir negribīgi nākušas pretī klientiem. "Esam ļoti skaidri izstāstījuši bankām, ka esošais regulējums ļauj nākt pretī klientiem un šo sociālo atbildību īstenot dzīvē. Diemžēl no banku puses esam redzējuši, ka tas ir bijis vārgi, negribīgi - šis tas ir darīts, bet darāmā vēl daudz," viņš sacīja.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents pauda, ka atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, bet tam būt jābūt mērķētam, laikā terminētam, samērīgam, šajā gadījumā tam būt jābūt finansētam no banku peļņas, kā arī tam būtu jābūt tūlītēji pieejamam.

Hipotekārie kredīti Latvijā kopumā izsniegti aptuveni 5 miljardu latu apjomā. Šobrīd tiek izstrādāti kredītņēmēju aizsardzības pasākumi, par kuriem Finanšu ministrija detalizētāk sola informēt marta beigās.

Savukārt Lielbritānijas Godīgas uzņēmējdarbības iestādes pārstāvis Džeisons Frīmens uzskata, ka Latvijā kredīttirgus regulācijas ziņā valda haoss un visiem kredītu sniedzējiem būtu jābūt licencētiem, savukārt uzraugošajai iestādei vajadzētu būt pietiekamai varai labot tirgus spēlētāju uzvedību.

4. - 5. lpp.

Db pielikums Medicīna

Arodveselība – indikators attieksmei darbiniekiem

Vēlme optimizēt uzņēmumu izmaksas un taupīt, izmantojot visus līdzekļus, var negatīvi ietekmēt darba drošību uzņēmumos un pasliktināt arodveselības rādītājus Latvijā, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Eglīte.

12. – 15. lpp

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Politiķi, kas aizstāv diferencēto pieeju kredītņēmēju aizsardzībā, ir banku lobiji. Tā LNT raidījumā 900 sekundes pauda Kredītņēmēju apvienības pārstāvis Reinis Bērziņš.

Savukārt viņa oponents, deputāts Kārlis Šadurskis norādīja, ka ir milzīga starpība starp cilvēku, kurš ņēmis kredītu atbilstoši saviem tā brīža ienākumiem mājokļa pirkšanai, un cilvēku, kura parādi mērāmi daudzos simtos tūkstošos vai pat miljonos latu un kas reģistrējuši vairākas hipotēkas. K.Šadurskis uzsvēra, ka sagatavotās izmaiņas Maksātnespējas likumā, par kurām pirmdien jālemj Saeima, vērstas uz risku sadalīšanu starp visām iesaistītajām un faktiski vainīgajām pusēm – bankām, kredītņēmējiem un valsti. Deputāts arī uzskaitīja pazīstamus uzņēmējus un viņu hipotekārās saistības – Gunāru Ķirsonu, Ievu Plaudi – Rēlingeri, Gunti Belēviču, Valērijs Maliginu, norādot, ka viņi tagad nav ne «pliki, ne nabadziņi» un diez vai miljoni ņemti vienīgajam mājoklim. Lielākā daļa no kredītņēmējiem tomēr iekļaujoties aizsargājamo kredītņēmēju skaitā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai vērstu likumdevēju uzmanību EURIBOR likmju kāpumam un kredītņēmēju izmaksu pieaugumam, informē LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

LBAS vērš uzmanību uz to, ka, balstoties uz EURIBOR likmju pieaugumu kredītņēmējiem, ir būtiski palielinājušās izmaksas par kredītsaistībām, kas rada iedzīvotājiem riskus nespēt izpildīt saistības pret komercbankām.

Globālās krīzes laikā pēc 2008.gada Latvijas iedzīvotāji masveidā pameta valsti augstāku ienākumu meklējumos, kā arī "bija spiesti iesaistīties ēnu ekonomikā ar mērķi slēpt ienākumus". Lai šāda situācija neatkārtotos, LBAS aicina normatīvajos aktos iestrādāt mehānismus, kas palīdzētu kredītņēmējiem vienoties ar komercbankām par izdevīgākiem procentu likmju nosacījumiem, kā arī noteiktu komercbankām pienākumus sabalansēt procentu likmes starp EURIBOR un banku pievienoto likmi, veidojot patērētājiem samērīgus procentu likmju maksājumus.

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek.

Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties nolikto atslēgu principu, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pēc viņa teiktā, nolikto atslēgu princips ir likumdošanas piemērs, kas nobremzē visu tirgu. «Es domāju, ka nākamgad pēc šāda principa būs ne vairāk kā desmit darījumi. Cilvēki, kas cerēja, ka no tā būs ieguvums, reāla ieguvuma nebūs,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties. «Es uzskatu, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumā, paredzot iespējas cilvēkam izvēlēties - vai nu pēc principa, ka galvo ar visu savu mantu, vai nolikto atslēgu princips. Te gan ir jāatceras, ka nolikto atslēgu princips paredz vismaz 40% līdzfinansējumu no ātrās realizācijas vērtības, kas ir praktiski nepaceļami, īpaši jaunajām ģimenēm,» teica Reirs.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Finansiāla stabilitāte ir sasniedzama, ja ir apzinātas dažādas iespējas, kas var palīdzēt ceļā uz to. Pārkreditācija ir viena no šīm iespējām, ar ko veicināt dažādu problēmu risināšanu un atvieglot finansiālu grūtību pārvarēšanu.

Tas ir process, kas palīdz optimizēt esošo kredītsaistību izmaksas un sniedz iespēju apvienot vairākus aizdevumus vienā. Kredītņēmējiem bieži nav skaidrības, vai viņu esošās saistības iespējams pārstrukturizēt izdevīgākā veidā, tāpēc rodas jautājums - ko īsti iespējams pārkreditēt?

Auto līzings un auto kredīts. Automašīnas iegāde mūsdienās vairs nav untums, bet gan nepieciešamība, tāpēc arvien vairāk patērētāju kļūst par kredītņēmējiem šī pirkuma veikšanai. Lietotu auto iegādei izmanto kredītu, taču jaunas un mazlietotas automašīnas visbiežāk iegādājas līzingā, taču tā tas nav vienmēr. Gan auto kredītu, gan līzingu iespējams pārkreditēt un izmantot arī iespēju apvienot kredītus. Veicot refinansēšanu šiem aizdevumu veidiem, iespējams panākt izdevīgāku risinājumu ikmēneša maksājumiem, kā arī izvairīties no auto zaudēšanas, ja tas kalpo par aizdevuma nodrošinājumu un vairs nav iespējas segt maksājumus iepriekšējā apmērā.

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Līdz ar ekonomisko problēmu saasināšanos, kā arī vēlēšanu tuvošanos arvien vairāk tiek spriests par to, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem. Tiesa, līdz šim gan izskatās, ka ar paziņojumiem par nepieciešamību risināt šo problēmu atsevišķi politiķi mēģina spodrināt savu tēlu, nevis iedziļināties tās būtībā.

Vispirms par to visai asi izteicās pašreizējais Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), tad plaši izrunājās nu jau bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), bet tagad vērsim pie ragiem ķēries šābrīža tieslietu kūrētājs Mareks Segliņš (TP).

Runājot par pašu problēmu, jāteic, ka risināt to nenoliedzami vajag kaut vai tāpēc, lai Latvijā jau tuvākajā laikā nerastos vienkārši milzīga sociālā spriedze. Turklāt zināmā mērā pie šīs spriedzes rašanās būtu vainojama pati valsts, jo ar daudz dažādiem lēmumiem tā lielai daļai iedzīvotāju ir samazinājusi ienākumus, faktiski atņemot viņu naudu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šai valstij līdzekļu šim mērķim nav, un diez vai tā saucamie mūsu starptautiskie partneri, kas mums aizdod naudu, it īpašu jau Starptautiskais valūtas fonds, būs ar mieru, ka tā tiek tērēta kredītņēmēju atbalstam. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri nekad nav ņēmuši nevienu kredītu un dzīvo īrētos mājokļos, vai arī tie, kas joprojām cīnās, kārtojot kredītsaistības, varētu iebilst, ka par valsts budžeta naudu tiek balstīti grūtībās nonākušie.

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).