Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.
Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.
Neraustīt aiz ūsām
Tiem banku klientiem, kuri kredītu mājokļa iegādei ņēmuši iepriekšējos gados ar mainīgo likmi un tikuši pie banku izdevīgām procentu likmēm, ja ir iespēja, labāk nedarīt neko un nekavēt maksājumus, vienlaikus baudot strauji krītošo Euribor. Tas ļauj būtiski samazināt ikmēneša kredīta maksājumu. Piem., klientiem, kas pirms nepilna gada aizņēmās 120 000 eiro, šobrīd ikmēneša kredīta maksājums ir sarucis par apmēram 100 Ls, lēš Nordea bankas produktu pārdošanas un attīstības daļas vadītāja Nellija Seņkova.
Tiesa, viņa aicina klientiem izmantot iespēju un šo summu atlikt, veidojot uzkrājumus. «Jāņem vērā, ka starpbanku likmes ir mainīgas likmes, kas kādu dienu var arī atkal sākt augt,» tā N. Seņkova. Aptaujātie baņķieri uzsvēra, ka bez iemesla bankas neveic nekādas izmaiņas esošajos kredītlīgumos, t.sk. nemaina iepriekš noteikto bankas pievienoto procentu likmi kredītiem ar mainīgo likmi. «Parakstīts līgums starp banku un klientu ir noslēgts darījums starp divām pusēm, un vienpusēji ne klients, ne banka nevar mainīt noteikumus,» uzsvēra N. Seņkova, piebilstot, ka banka ieinteresēta uzturēt lojālas attiecības ar saviem klientiem, jo, «kā zinām, galvenais bankas advokāts un reklāma ir apmierināts klients, kurš pats izmanto bankas pakalpojumus un iesaka to saviem draugiem». Pēc banku lēstā, aizdevumi eiro valūtā ar mainīgo likmi veido būtisku daļu no kredītportfeļa. Hipotēku bankas pārstāvis Andris Fomins vēl piebilda, ka, ja klients iepriekš izvēlējies fiksēta aizdevuma likmi, tad aizdevuma maksājuma apmērs šobrīd paliek nemainīgs.
Ja tomēr jāmaina
Ir divi pamatiemesli, kad bankas var mainīt savas iepriekš noteiktās likmes, tostarp ja kaut ko mainīt kredītlīgumā vēlas pats klients, vai arī banka ir secinājusi, ka ir mainījies klienta riska līmenis vai klients mānījies. «Izmaiņas sadarbības nosacījumos varētu veikt, ja darījumam ir paaugstināts risks, piem., grūtībās nonācis nekustamā īpašuma spekulants, kuram ir parādsaistības vairākās bankās, vai bankai ir pamatotas aizdomas par negodprātīgu klienta rīcību,» atzina K. Danēvičs. N. Seņkova norādīja, ka esošajiem klientiem, kam nepieciešami līguma grozījumi, jārēķinās, ka banka uz individuāla pamata izvērtēs, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar papildu resursu izmaksām arī bankai, un tad tiks izvērtēts, vai paaugstināt likmi. «Ja klients vēršas ar grozījumiem piem., mainīt kredīta atmaksas datumu, jo sakarā ar darba maiņu klientam mainījusies algas izmaksas diena, pievienotā likme var būt palielināta nebūtiski (0,3-0,5 %), lai tikai nosegtu papildus bankas izmaksas, vai arī tā netiek palielināta vispār,» uzskaita N. Seņkova, atzīstot, ka ir gadījumi (aizdevuma summas palielinājumi u.c.), kad pievienota likme tiks piedāvāta kā jaunam darījumam. Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš minēja, ka esošās bankas pievienotās likmes var tikt palielinātas par ne vairāk nekā 0,5 procentpunktiem, ja ir mainījies klienta risks un tiek veiktas kādas restrukturizācijas darbības. «Pie tam svarīgākais pamatprincips ir, ka klienta ikmēneša maksājumam ir jāsamazinās. Nav iespējamas situācijas, kad aizdevuma maksājums restrukturizācijas laikā palielinās,» tā viņš, piebilstot, ka, mainot valūtu, termiņu vai likmes veidu, likme tiks noteikta kā jauna un augstāka. Tiesa, Dz. Kalniņš vērsa uzmanību uz faktu, ka, mainot, piem., kredīta valūtu no latiem uz eiro, mēneša maksājumu var samazināt pat divas reizes, jo šobrīd latu likmes, salīdzinot ar šī brīža bankas piedāvātajām eiro likmēm, ir 2-3 reizes augstākas. «Ja klients vēlas mainīt kredīta likmi (no mainīgās uz fiksēto, vai otrādi), tad, protams, vienojoties par jauno kredīta likmi, bankai ir jārēķinās ar naudas resursu cenu starpbanku tirgū,» tā DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis. Ja klients vēršas Hipotēku bankā ar lūgumu mainīt līguma nosacījumus, banka pārskata darījuma pievienoto procenta likmi, kura var tikt palielināta līdz 7 %, atzina A. Fomins. Viņš arī atzina, ka klienti, kam līgums ar banku paredz likmes pārskatīšanu pēc noteikta laika perioda un kam šis brīdis pienācis tagad, ir salīdzinoši neizdevīgā situācijā, jo bankas dārgo finanšu resursu dēļ ir spiestas paaugstināt procentu likmi jau piešķirtiem aizdevumiem. «Bankas saprot klientus, jo likmju izmaiņas tiešām ir nepopulārs lēmums klientam. Vienlaikus bankas ir spiestas to darīt, lai nodrošinātu likviditāti. Izskatām katra klienta gadījumu atsevišķi, meklējot abām pusēm izpildāmus risinājumus iespēju robežās,» tā A. Fomins.
Parasti nāk pretī
Baņķieri nodala nosacīti divas kredītņēmēju grupas, jo banku rīcība ir atkarīga no tā, vai kredītā ņemtais mājoklis ir arī vieta, kur klients dzīvo. Savukārt no bankas labvēlību, iespējams, var negaidīt tie klienti, kas ir «nekustamo īpašumu darījumu veicēji, spekulanti un dažkārt vērojami pat krāpšanas mēģinājumi, nepildot finanšu saistības». «Nekādi nevar likt vienā maisā cilvēkus, kas pazaudējuši darbu, vai kam samazinājušies ienākumi ģimenē veselības vai citu neparedzētu apstākļu dēļ, ar cilvēkiem, kam nav izdevies «zibens – biznesa» plāns labi nopelnīt, sapērkot uz kredītiem papildus dzīvokli (vai vairākus), papildus zemes gabalus vai ko citu – cilvēkus, kas paņēmuši 5-6 un vairāk patēriņa kredītus utt.,» tā I. Vamzis. Viņš lēsa, ka mājokļu kredītos ir iespējams izdalīt vismaz trīs - četras grupas: kredītņēmēji ar izteiktu spekulatīvu darbību (arī tie, kas izmantoja apstākli, ka nebija Kredītu reģistra), cilvēki, kas neizvērtēja savas spējas nākotnē, pērkot pārāk lielus mājokļus vai būvējot lielas mājas, cilvēki, kas saņēmušies pārāk daudz patēriņa kredītu un kā pēdējā minama tā grupa, par ko būtu jārunā īpaši – cilvēki, kam ir viens mājokļa kredīts, atbilstošs ģimenes lielumam, un kuriem radušās problēmas darba zaudēšanas vai līdzīgu ieņēmumu samazināšanās gadījumu dēļ. «Ar šīs grupas klientiem, manuprāt, bankas (cik zināms) strādā, lai palīdzētu atrisināt situāciju. Pieļauju, ka šiem klientiem nav tik būtiski, cik šobrīd maksā viņu īpašums - viņiem svarīgi saprast, kā nepazaudēt mājokli,» tā I. Vamzis. Ja «parastam» klientam finanšu stāvokļa pasliktināšanās dēļ (darba zaudēšana, algas samazināšana) radušās grūtības ar kredītu atmaksu, šobrīd bankas iespēju robežās mēģina nākt pretī šādiem klientiem, kredītu restrukturizējot, pagarinot termiņus, nosakot brīvdienas u.tml. «Šādos gadījumos mēs skaidri apzināmies, ka, nesamērīgi paceļot likmi, mēs neatrisinām klienta problēmas. Tieši otrādi – ar lielāko pievienoto likmi pieaug procentu maksājums un rezultātā, atliekot uz laiku pamatsummu, klientam jāmaksā tā pati summa vai pat vēl lielāka. Mēs esam ieinteresēti palīdzēt klientam pārdzīvot šo periodu, nevis apgrūtināt, tādēļ šajos gadījumos, izvērtējot katru situāciju atsevišķi, nepacelsim likmes vispār vai pacelsim nebūtiski. Priekšrocība būs tiem bankas klientiem, kas bankā izmanto arī ikdienas pakalpojumus un kam vienīgais kredīts ir Nordea bankā, kur kā nodrošinājums ir mājoklis, kurā klients pastāvīgi dzīvo,» uzskaitīja N. Seņkova. Turklāt, jo ātrāk klients informēs par problēmām, jo vieglāk bankai būs atrast risinājumu. Nordea bankas kredītu analīzes daļas vadītājs Rasmuss Pētersons piebilda, ka iespējamais risinājums ir atkarīgs arī no klienta kopējām saistībām visās kredītiestādēs kopā. «Swedbank atbalstu sniedz kredītņēmējiem, kas iegādājušies vienīgo mājokli dzīvošanai - pat grūtākajās situācijās risinājumu rezultātā ģimenēm paliek mājoklis dzīvošanai,» tā Dz. Kalniņš, piebilstot, ka ikviena kredīta restrukturizācijas mērķis ir ikmēneša kredītmaksājumu samazināšanās un klienta finanšu stabilitātes saglabāšana ilgtermiņā. «Lai gan naudas resursu cena pasaulē ir pieaugusi vairākkārt, Swedbank šajos gadījumos ir gatava uzņemties daļu no izmaksām, kas nes zaudējumus. Swedbank restrukturizācijas gadījumiem noteikusi procentlikmju palielināšanas «griestus»– ne vairāk kā 0,5 %. Savukārt, ja kredītņēmējam ir radušās ilgtermiņa maksātspējas problēmas, banka nodrošina tādu risinājumu, lai saglabātu mājokli dzīvošanai – mājokļa lietošanu ar izpirkšanas tiesībām. Savukārt īpaši pretimnākoši nosacījumi, ja klients vēršas pēc palīdzības jau, pirms radušās maksātspējas grūtības, tā Dz. Kalniņš.