Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.
Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.
Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.
Turklāt dažos Ķīnas reģionos piesārņojuma emitēšanas apmērs pat bijis augstāks nekā pagājušajā gadā. Kopumā gan Ķīnas slāpekļa dioksīda emisija šobrīd tāpat esot par 20% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Par katru kubikmetru
Jāteic, ka šis ir tikai viens no piemēram, kā mūsdienās augušas dažādu datu iegūšanas iespējas. Par kosmosa iespējām cīnās un turpinās cīnīties arī, piemēram, investīciju pasaules spekulanti (un ne tikai). Tiek spriests, lai iegūtu informāciju, piemēram, hedžfondi arvien biežāk sāks izmantot privātus satelītus.
Pieejamā informācija liecina, ka tie būs nelieli – aptuveni kurpju kastes izmēra – satelīti, kas lidināsies ap zemi un konstanti fotografēs mūsu planētas virsmu, lai palīdzētu aktīvu pārvaldītājiem pieņemt labākus lēmumus. Doma ir, ka tie pētīs situāciju ekonomiski karstajos punktos, piemēram, tirdzniecības veikalu stāvvietu noslodzi, aktivitāti būvniecības objektos, lauksaimnieku rosību utt.
Tad arvien gudrākie algoritmi analizēs šo milzīgo informācijas daudzumu, kura rezultātā, iespējams, krietni ātrāk būs skaidrība, ko gaidīt, piemēram, oficiālo valsts tautsaimniecības rādītāju publicēšanās datumā vai no kādas izejvielas ražas vai kompānijas finanšu atskaites. Tiek norādīts, ka līdz ar šādu mazo satelītu uznācienu informāciju būšot iespējams saņemt un apkopot katru dienu faktiski par katru zemes kubikmetru.
Investīciju pasauli regulējošie likumi gan paredz, ka visiem investoriem vajadzētu būt vienādai pieejai informācijai, kas ir viens no godīgas tirdzniecības pamatiem. Ilgstoši ticis uzskatīts, ka vislabāk par uzņēmumu zina tā iekšējās informācijas turētāji (insaideri), un attiecīgi izstrādāti likumi, kas aizliedz šādas informācijas izmantošanu, jo tas sniedz negodīgas priekšrocības tiem, kam kaut kādā veidā ir pieeja šādiem jaunumiem. Var spekulēt, ka nākotnē lielo datu apstrādātāji, piemēram, par kādu uzņēmumu jau, visticamāk, zinās labāk nekā paši šīs kompānijas vadītāji.
Būtībā varam nonākt līdz situācijai, kad daži vaiga sviedros pēta uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa atskaites, kamēr citi jau sen no satelītu uzņēmumiem precīzi zina, cik kravas mašīnas izbraukušas no uzņēmuma noliktavām un pat cik, ņemot vērā algoritmu analizētus, piemēram, ēnas nospiedumus un riepu stāvokli, pilnas vai tukšas tās bijušas.
Vēl pat spriests, ka, piemēram, suņiem, kaķiem, putniem un pat sienāžiem utt. vajadzētu piestiprināt mikroskopiskus sensorus, kas sniedz informāciju par šo dzīvnieku uzvedību. Tiek norādīts, ka šādā veidā krietni laicīgāk cilvēki, kuriem būs pieeja šādai informācijai, varēs uzzināt par laika apstākļu izmaiņām un arī – katastrofām (piem., vērojama paaugstināta putnu aktivitāte pirms zemestrīcēm).
Hedžfonds šādu informāciju, spriežot pēc algoritmu veiktas, piemēram, sienāžu uzvedības analīzes, var izmantot, lai, piemēram, šortotu apdrošinātāju akcijas.
