Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma, tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā.

Latvijā transports rada teju trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma, un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.

Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Nav šaubu, ka automašīnu lauciņā nākotne pieder elektroauto, kas izceļas ar virkni būtisku priekšrocību, turklāt elektroauto Latvijā un pasaulē kļūst arvien iecienītāki. Ja vēlaties iepazīties ar daudzveidīgo Porsche elektroauto, kā arī hibrīdauto klāstu, turpiniet lasīt šo rakstu!

Kas jāzina par elektroauto un hibrīdauto atšķirībām?

Dažkārt hibrīda un elektriskie automobiļi tiek jaukti, taču tos atšķir pāris būtiskas nianses. Elektroautomobiļi darbojas tikai un vienīgi ar uzlādējamu elektromotora akumulatoru, savukārt hibrīda modeļiem ir gan iekšdedzes dzinējs, gan elektromotors ar akumulatoru.

Hibrīda piedziņas automašīnām ir vairāki veidi, un viens no izplatītākajiem ir tieši Plug-in hibrīda piedziņa. Kā jau iespējams spriest pēc nosaukuma, Plug-in hibrīda baterijas akumulatoru iespējams uzlādēt, to pievienojot elektrotīklam. Kad hibrīda piedziņas automašīnas elektromotora akumulators ir tukšs, ar to varat turpināt pārvietoties, izmantojot iekšdedzes dzinēju.

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs plāno tuvāko triju gadu laikā iegādāties elektroauto, turklāt interese par elektroauto ir vienlīdz liela gan sieviešu, gan vīriešu auditorijā, liecina "Skandi Motors" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto norāda uz valsts atbalsta nepieciešamību elektroauto iegādē.

Kopumā ar elektroauto piedāvājumu Latvijā ir iepazinušies 28% iedzīvotāju, kaut arī vairums vēl nav izdarījuši izvēli par labu konkrētam modelim. Salīdzinoši visvairāk autovadītāju, kuri jau izvēlējušies konkrētu elektroauto modeli, ir starp 18–29 gadus veciem iedzīvotājiem. Šajā vecuma grupā arī ir lielākais to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno elektroauto iegādāties tuvāko trīs gadu laikā, un 56% respondentu atzīst, ka valsts atbalsts viņu izvēli veicinātu.

"Šāds aptaujas rezultāts nav pārsteidzošs – jauniešiem ir būtiski ilgtspējas un ekoloģiskā nospieduma mazināšanas jautājumi. Kaut arī elektroauto ražošana prasa noteiktus enerģijas resursus, visā auto dzīves ciklā elektroauto tomēr ir videi draudzīgāks nekā automašīna ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt pilsētā, kur ir regulāri sastrēgumi un blīvāka satiksme, tas ir arī gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājums. Tāpat likumsakarīgi, ka šajā vecuma grupā ir vislielākā interese par pieejamo valsts atbalstu jauna elektroauto iegādei, jo visbiežāk tie ir jaunie profesionāļi un jaunas ģimenes, kas vēl nav paguvuši uzkrāt pietiekami daudz līdzekļu jauna auto iegādei," komentē SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts Vilnis Debesnieks.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport paplašina staciju tīklu, uzstādot pirmās trīs uzlādes stacijas Latvijā, tādējādi kļūstot par starptautisku uzlādes tīklu.

Jaunās stacijas ne tikai paplašina uzlādes iespējas elektroauto īpašniekiem, bet arī veic uzlādi no 100% atjaunojamiem energoresursiem.

Jaunās elektroauto uzlādes stacijas ir uzstādītas stāvlaukumos trīs vietās Rīgā, pie Realto īpašumā esošajiem biznesa centriem – Juglā pie biznesa centra “Manufaktūra”, Purvciemā pie biznesa centra “Ferrum” un “Braslas biznesa centra”.

“Latvijas iedzīvotāju interese elektroauto iegādē gadu no gada apsteidz iepriekš izteiktās prognozes. Līdz ar augošu pieprasījumu pēc zaļākiem transportlīdzekļiem rodas vajadzība pēc sakārtota un ērta uzlādes tīkla, kas ir pieejams elektroauto īpašniekam neatkarīgi no izvēlētā maršruta. Šīs trīs stacijas ir tikai sākums plašam un ilgtspējīgam uzlādes tīklam Latvijā, veicinot klimatneitrālas transporta nozares attīstību,” norāda “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Arī Eiropā esošie autoražotāji pēdējā gada laikā tirgū piedāvā arvien vairāk dažādu elektroauto, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt. Tiesa gan, elektroauto joprojām ir ļoti dārgs, un to nevar atļauties pašreizējais Eiropas dīzeļauto īpašnieks, intervijā Dienas Biznesam saka AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Viņš piebilst, ka elektroauto turklāt ir limitēts pārvietošanās attālums bez papildu uzlādes, un arī uzlādes laiks ir salīdzinoši daudzkārt garāks, nekā uzpildīt auto ar gāzi, dīzeļdegvielu vai benzīnu. Kā arī - lai izgatavotu elektroauto, ir vajadzīgs īpašs akumulators, kura izgatavošanai vajadzīgi derīgie izrakteņi, ko pasaulē iegūst tikai dažās vietās, un arī šādu akumulatoru rūpnīcām brīvu jaudu, lai ražotu vairāk šādas produkcijas, nav.

30 gados joprojām nav izskauduši nelegālos servisus 

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu...

"Tā kā arvien vairāk modē kļūst katrai darbībai rēķināt CO2 pēdu, tad šādu elektroauto akumulatoru saražošanai šis CO2 nospiedums ir daudzkārt lielāks nekā degvielas auto akumulatoriem. Tam vēl pieskaitot elektroauto nolietoto akumulatoru utilizācijas problēmu, jau rodas jautājums: vai patiešām elektroauto visā tā ciklā (izgatavošana+ekspluatācija+utilizācija) ir zaļāks nekā benzīna auto? Nebūt nē!," saka A.Oskins.

"Lai veicinātu elektroauto pirkšanu, dažādu valstu valdības piedāvā dažādus labumus to pircējiem. Piemēram, Francijā elektroauto pircējs saņem 6000 eiro lielu vienreizēju subsīdiju (atbalstu), Vācijā, šķiet, tā apmērs ir vēl lielāks. Šāda tipa atbalsts ir arī Lietuvā. Latvijā elektroauto īpašnieki var braukt pa sabiedriskā transporta joslām un izmantot valsts (pašvaldības) stāvvietas bez maksas, un tiek solīta arī subsīdija 4000 līdz 4500 eiro apmērā. Vai ar to pietiks, lai pircējs iegādātos tieši elektroauto, kas pašlaik ir vismaz divas reizes dārgāks par auto ar iekšdedzes dzinēju? Otrs svarīgs jautājums ir elektrouzlāde, jo cik daudz elektrības jaudas jāpievelk, piemēram, pie tām degvielas uzpildes stacijām, kas ir Rīgā, lai tās varētu lādēt nevis vienu vai dažus, bet desmitiem elektroauto vienlaicīgi," uzskata A.Oskins.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Pieaugot elektroauto popularitātei, daudzi cilvēki pārsēžas elektromobiļos, lai samazinātu izmešus, ekspluatācijas un remonta izmaksas. Savukārt auto vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā atklāts, ka arī elektroauto cieš no tiem pašiem krāpniecības veidiem, kā iekšdedzes dzinēja spēkrati, tajā skaitā arī no nobraukuma viltošanas.

Lai arī valstis pamazām samazina elektrisko automašīnu izmantošanas labumus, šos spēkratus tāpat ir vieglāk uzturēt. Kā arī tehnoloģiskajā ziņā tie ir krietni attīstītāki nekā dīzeļa un benzīna automobiļi. Taču jebkuru elektroauto nobraukumu ir iespējams “attīt”. Šādiem auto ir tieši tāds pats digitālais odometrs, kā jebkuram citam automobilim. Turklāt digitālo odometru manipulēt ir krietni vieglāk nekā mehānisku odometru, kas atrodams vecākos auto. Saskaņā ar “carVertical” informāciju, 15,6 % no visiem Eiropas transportlīdzekļiem ir viltots nobraukums.

Elektroauto īpatsvars šajā ziņā ir visai līdzīgs – 13,4 % elektromobiļu odometra rādījumi ir manipulēti. Dati norāda uz to, ka elektroauto un iekšdedzes dzinēju spēkratu pircēji saskaras ar teju vienādu nobraukuma viltošanas risku.