Eksperti

Problēmas ar pārpildītajām autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan to masveidā likvidēšana

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Finanšu eksperts norāda, ka interese par elektroauto iegādi ir tieši saistīta ar valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem. Šobrīd elektroauto veido aptuveni 1% no kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaita, kas nozīmē, ka pie tik maza īpatsvara nav mazināmi šī brīža atvieglojumi, tostarp Rīgas pašvaldības diskusijas par bezmaksas “Rīgas satiksme” autostāvvietu ierobežošanu vai atcelšanu.

“Šī ir tā reize, kad labā roka nezina, ko dara kreisā. Valsts no savas puses iegulda daudzus miljonus atbalsta programmā, lai veicinātu iedzīvotāju pārsēšanos uz elektroauto lielā mērā, lai mazinātu izmešus Rīgā, bet Rīga sāk šaubīties, vai tā vispār vēlas redzēt elektroauto ielās. No statistikas redzam, ka elektroauto īpatsvara pieaugums korelē ar pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Tas nozīmē, ka “zaļā domāšana”, ekoloģija un mazāki izdevumi ekspluatācijā nav pietiekams arguments, lai dotu priekšroku elektroauto. Savukārt līkne izkustās līdz ar katru jaunu atbalsta soli. Vienlaikus saules paneļi ir piemērs, kas notiek, ja maina spēles noteikumus – kopš neto uzskaites sistēmas maiņas mājsaimniecību interese par saules paneļiem nokritās negaidīti zemu,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Latvija reģistrēto elektroauto ziņā atpaliek no Lietuvas, bet ir priekšā Igaunijai. Lietuvā šobrīd uz 1.oktobri ir reģistrēti 14 750 elektroauto, Latvijā - 8 374, bet Igaunijā – 7 570 . Visās valstīs elektroauto īpatsvars svārstās ap 1% no kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaita, kas nozīmē, ka ir vēl tālu no ideālā varianta, lai sasniegtu zaļās mobilitātes mērķus, kas būtu 5% no vieglajiem transportlīdzekļiem, kad arī varētu runāt par priekšrocību mazināšanu.

Kopš šogad jūlijā tika palielināts atbalsts privātpersonām elektroauto iegādei, ar valsts atbalsta programmas starpniecību iegādāto elektroauto skaits pieaudzis divas reizes, pēdējos divos mēnešos sasniedzot gandrīz 200 transportlīdzekļus mēnesī, lai gan gadu iepriekš to skaits bija no 50 līdz gandrīz 100 vienībām mēnesī.

“Grant Thornton Baltic” atzīst, ka Latvija elektroauto ieviešanas jomā uzrāda labus rādītājus – tā ir joma, kur politiskie lēmumi ir vērtējami ar plus atzīmi pēc sasniegtajiem rādītājiem. Tik pāragri sākot diskusijas par elektroauto domāto atvieglojumu atcelšanu vai apjoma samazināšanu, nozīmētu, ka sabiedrība kļūs daudz piesardzīgāka tā izvēlē, ņemot vērā to iegādes cenu. Šāds lēmums pastarpināti ietekmēs visus tirgus dalībniekus – tostarp arī elektroauto uzlādes tīkla attīstītāju plānus, kas investē nākotnes mobilitātes infrastruktūrā un attīsta to, neskatoties uz šī brīža mazo tirgus apjomu.

Rīga pievienojās Parīzes klimata deklarācijai "Pilsētas, kas ved ceļu uz klimata neitralitāti", un tās ambīcija ir kļūt klimatneitrālai jau līdz 2030.gadam. Diez vai priekšrocību samazināšana sekmēs centra iedzīvotāju un darbinieku pārsēšanos uz velosipēdiem – drīzāk atpakaļ uz transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru.

Vienlaikus “Grant Thornton” aicina politikas veidotājus jau sākotnēji definēt atbalsta sasniedzamos mērķus. Ja valsts un pašvaldības rada kādu atbalsta instrumentu, tad vienlaicīgi ir jānosaka sliekšņi, kad tiek mainīti noteikumi – vai nu laika termiņš, vai nu sasniegtais lietotāju apjoms, vai nu ES līdzfinansējuma izbeigšanās. Sabiedrībai ir svarīgi spēles noteikumi ilgtermiņā, jo transportlīdzekļa iegāde ir tālredzīgs ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

airBaltic mērķis nekad nav bijis atdot nodokļu maksātāju naudu

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums SIA Kalve Coffee (KALVE) apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā kāpis par 40% salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, savukārt peļņa augusi 2,6 reizes.

“Šogad esam spēruši ārkārtīgi būtisku soli uzņēmuma tālākā attīstībā, paziņojot par plāniem gada otrajā pusē īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (SPP/IPO). Paralēli tam esam turpinājuši demonstrēt stabilu izaugsmi, ko atspoguļo arī KALVE finanšu rezultāti. Pirmajā pusgadā uzņēmuma peļņa jau ir gandrīz divas reizes augstāka nekā aizvadītajā gadā kopā. Esam gandarīti par revidenta pozitīvo slēdzienu, un gada pirmajos sešos mēnešos vadības komanda tika papildināta ar vairākiem būtiskiem speciālistiem, tostarp pieņemot darbā jaunu finanšu direktoru,” uzsver Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes loceklis.

“Gada pirmajos sešos mēnešos KALVE Jaunmārupes grauzdētavā esam saražojuši par 15% vairāk kafijas, tādējādi nodrošinot augstāku ražošanas efektivitāti un pārdošanas apjomus gan Latvijā, gan mūsu eksporta tirgos. Pēc vadības aplēsēm, kuras ir atspoguļotas pārskatā, prognozētais 2024. gada nozares biznesa pieaugums reģionā varētu pat sasniegt 25-30%,” papildina Zēmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru