Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Šā gada 15.novembrī Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” organizē ikgadējo konferenci ārstiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk”.

Tajā pulcēsies 200 veselības aprūpes speciālistu no visas Latvijas, lai iepazītos ar aktualitātēm uroloģijā, farmakoterapijā, neiroloģijā un psihiatrijā. Konference norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās no plkst. 13.30 līdz plkst. 17.30.

“Konferencē veselības aprūpes speciālistiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk” kopā ar izciliem medicīnas nozares profesionāļiem dalīsimies aktuālākajās zināšanās un praktiskajā pieredzē. Šī konference ir vēl viens būtisks solis mūsu misijā – veidot kvalitatīvu veselības aprūpi pieejamu ikvienam, sniedzot Latvijas ārstiem un farmaceitiem noderīgus rīkus, resursus un informāciju, lai viņi varētu sniegt vēl augstākas kvalitātes veselības un farmaceitisko aprūpi saviem pacientiem. Sagaidot arī Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkus, mums kā vietējam zāļu ražotājam ir īpašs gods un atbildība stiprināt Latvijas veselības aprūpes sistēmu un veicināt mūsu valsts labklājību. Šī konference ir mūsu pienesums Latvijas nākotnei un lepnums par to, ko varam sasniegt, strādājot kopā savas valsts un tās iedzīvotāju veselības labā," uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Cilvēki pret tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst aizvien prasīgāki, tāpēc uzņēmējam, kurš vēlas ieinteresēt patērētāju, jābūt elastīgam un jāspēj ātri pielāgoties aktuālākajām e-komercijas tendencēm, jo konkurence uzņēmumu vidū ir liela. Lai labāk orientētos šajā izaicinošajā vidē un smeltos jaunas idejas biznesa attīstībai, tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi un viņu pakalpojumu sniedzēji ik gadu pulcējas vienā no lielākajām tiešsaistes komercijas konferencēm, kas šogad no Lietuvas izplešas uz visām Baltijas valstīm, mainot nosaukumu no “E-commerce” uz “Ecomexpo”. Pasākums notiks Viļņā šā gada 29. septembrī, un uzņēmēji ir aicināti kļūt par e-komercijas izstādes dalībniekiem.

“Pagājušajā gadā ekspo zonai izstādē bija lieliski panākumi. Tajā piedalījās tādi giganti kā globālais tiešsaistes tirgus “eBay“, Baltijas piegādes līderis “DPD“, Baltijas e-komercijas līderis “Pigu.lt“, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas kompānijas un daudzi citi. Uzņēmumu pārstāvji uzstādīja stendus, kuros varēja tieši prezentēt savus pakalpojumus un biznesu ikvienam interesentam. Pēc izstādes pasākuma dalībnieki atzina, ka konferencē nodibināti daudzi noderīgi biznesa kontakti un saņemtas atbildes uz problemātiskiem jautājumiem. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās vairāk kā 20 uzņēmumi, šogad ceram paplašināt izstādes laukumu līdz 50 stendiem un dalībnieku skaitu līdz 1000,” komentē izstādes “Ecomexpo“ organizators Deivids Talijūnas.

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem kādā privātā iepirkumā, informē KP pārstāvji.

KP skaidro, ka aizliegto vienošanos izdevies konstatēt veiksmīgas starpinstitūcijas sadarbības rezultātā.

Privātā pasūtījuma lietā bija iesaistīti arī Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, tāpēc Eiropas prokuratūra uzsāka kriminālprocesu un pasūtītājam bija jāatmaksā ES saņemtais līdzfinansējums 780 733 eiro apmērā.

Par pieņemto lēmumu šajā lietā KP informēs preses konferencē otrdien, 16.augustā. Preses konference tiek organizēta sadarbībā ar Finanšu ministriju un Eiropas prokuratūru.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite, Finanšu ministrijas ES fondu Revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane un Eiropas prokuratūras prokurors Gatis Doniks.

Lietuvas infrastruktūra tiek novērtēta gan jaunuzņēmumu, gan pasaules klases kompāniju vidū.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē “Fintech Inn” pavēstīja Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).

Šī konference tiek dēvēta par lielāko reģiona nozares pasākumu, kas notiek ceturto reizi. Tas, ka konference ir bijusi pievilcīga vairāk nekā 500 kompānijām un pārstāvjiem no vairāk nekā 60 valstīm, viņa skatījumā ir pierādījums, ka Lietuva ir lieliska vieta, kur tikties globālajai finanšu tehnoloģiju kopienai. “Šī konference virzās uz mērķi nodrošināt visiem labāku digitālo nākotni. Ir jāmeklē jaunas idejas, jāsadarbojas,” teic G. Nausēda. Tam vajadzīgs izmantot visas digitalizācijas sniegtās iespējas, vienlaikus neaizmirstot sagatavot sabiedrību jauniem izaicinājumiem.

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences laika gaitā mainās un pielāgojas apmeklētāju vēlmēm un tendencēm gan norises veida, gan satura ziņā

Tā secina jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Madara Ermansone.

Viņa novērojusi, ka konferenču apmeklētājiem arvien svarīgāka kļūst vēlme iesaistīties un būt tuvāk runātājiem. Tāpēc konferencēs arvien biežāk parādās apaļā galda diskusiju saturs. "Jebkuram konferences apmeklētājam ir iespēja piedalīties diskusijā ar kādu no pasākuma galvenajiem runātājiem vien desmit cilvēku lielā pulkā, tādā veidā apmeklētājs iegūst daudz personīgāku iespēju iepazīt runātāju un uzzināt interesējušos jautājumus," viņa teic.

Pēdējā laikā lielu uzmanību guvušas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi un ilgtspējas jautājumi, un konferences, veidojot savu saturu, arvien vairāk pievērš uzmanību arī šīm tēmām. Var secināt, ka izņēmumus nav arī nākamā gada februārī notiekošā "TechChill" konference. M. Ermansone norāda, ka šoreiz konferences programmas kodolu veidos piecas galvenās tēmas. "The Big Shift" blokā, kas fokusēsies uz nākotnē svarīgām tehnoloģijām, tiks ietvertas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi, zaļās un 5G tehnoloģijas, bet otru konferences bloku veidos Baltijas reģionam nozīmīgie pārdošanas un mārketinga jautājumi, kā arī dibinātāju pieredzes stāsti.

Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.