Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas kā pērn visa gada laikā.
Tas, ka AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas, satrauc jau valdības koalīcijas ministrus, par ko liecina, aizsardzības ministra Arta Pabrika ieraksts sociālajā tīklā "Twitter" 22. septembra rītā: "Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem." Viņa padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Emīls Dobrājs "Dienas Biznesam" paskaidroja, ka tā bijusi norāde atbildīgajām amatpersonām pievērst uzmanību problēmai, bet pagaidām plašāku komentāru no politiķa puses nebūs. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš par nepieciešamību domāt citādi runāja jau 9. septembra LTV1 raidījumā "Rīta panorāma".
"Tā domāšana arvien ir, nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," raidījumā sacīja premjers, tā norādot, ka bankas pārlieku naski atsakās no klientiem. "Banku piesardzība ir viens no iemesliem, kas kavē investīcijas Latvijā," raidījumā sacīja Ministru prezidents.
Naudas iesaldēšana kontos sākas brīdī, kad cilvēks nespēj laicīgi izskaidrot līdzekļu izcelsmi. No šī brīža sākas cita rakstura problēma, kur, visticamāk, ir rinda juridisku jautājumu. Proti, Kriminālprocesa likuma 124., 125, 126., 356. un citi panti 2019. gada laikā tika lielā steigā laboti un papildināti ar vienu nolūku – lietas ar iesaldēto un aizdomīgo naudu novest līdz tiesai un tur to konfiscēt, turklāt daudz nedomājot par to, kā mērīt iesaldētāja atbildību. Neskaidrie jautājumi te ir par godīgu kompensāciju godprātīgiem uzņēmējiem, kuru nauda tikusi iesaldēta uz FID aizdomu instrukcijas pamata. Ir skaidri pamanāms nolūks kompensācijas nemaksāt, kas savukārt mazina iesaldētāja, proti, FID atbildību par savu rīcību.
Visu rakstu lasiet 29. septembra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.