Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns
Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.
Nauda padomniekam?
A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.
«Tas, kas ir noticis, – esmu sniedzis pārmaiņu vadības konsultācijas. 2016. gada maijā ar Viesturu satikāmies un tika konstatēta problēma uzņēmumā, kas bija tipiskākā pārmaiņu vadības problēma, kad sāk parādīties pretrunas stratēģiskajā vīzijā par uzņēmuma attīstību. Man tika uzdots jautājums, vai varu sagatavot analīzi par ES dokumentiem un doktrīnām par atkritumu apsaimniekošanas nākotni. Esmu kvalificēts šādam darbam, un es šo darbu uzņēmos,» skaidroja A. Zakatistovs.
Lai arī norit izmeklēšana un nekādi dokumenti par lietu netiek publiskoti, ir skaidrs, ka līgums par pētījumu slēgts ar SIA, un uzņēmumam tas arī būtu jāsaņem. Komerclikumā ir definēti izņēmumi, kad revidenti vai auditori atskaitās akcionāriem vai padomes locekļiem, bet tie visi ir saistīti ar uzņēmuma iekšējo lietu pētījumiem, nevis tirgus pētījumiem vai kādas citas informācijas iegūšanu ārpus uzņēmuma.
Ne reizi vien ir parādījušies jautājumi par to, vai A. Zakatistovs patiešām ir tik kompetents atkritumu apsaimniekošanas jomā, un V. Tamužs arī to samērā viegli atspēko: «Mums valstī ir konsultanti, kas ir saistīti ar atkritumu biznesu, un visi ir savā starpā pazīstami, visi runā viens ar otru, un šajā brīdī man vajadzēja skatījumu no malas un uzticamu cilvēku.» V. Tamužs piebilda, ka 27 tūkstošus eiro vērtais konsultāciju pakalpojums labākajā gadījumā vērtējams kā saimniecisks strīds par pakalpojuma cenu, nevis kā krāpšana.
Ja vien pasūtītājs vai pētnieks A. Zakatistovs kaut dotu mājienu, ka patiešām eksistē taustāms pētījuma teksts, būtu lieki jautājumi par pētnieka kompetenci vai arī iespējamu krāpšanu. Patlaban nevienam, izņemot A. Zakatistovu un V. Tamužu, nav pārliecības par to, ka kaut kas vispār pētīts.
Nauda politiķim?
Tieši no augšminētā izriet prokuratūras viedoklis, kas ir diametrāli pretējs. Tiek uzsvērts, ka A. Zakatistovs un V. Tamužs jau pašā sākumā ir vienojušies par naudas izkrāpšanu no SIA Eco Baltia grupa, paredzot, ka nekādu konsultāciju faktiski nebūs. No publiski paziņotā zināms, ka noslēgts līgums starp Eco Baltia grupa un A. Zakatistovam piederošo uzņēmumu Per Capita par to, ka laikā no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam A. Zakatistovam jāsniedz konsultācijas organizācijas pārmaiņu vadības jautājumos un vides, ilgtspējīgas un resursu taupības politikas izstrādes jautājumiem. Prokuratūra uzskata, ka konsultācijas nav sniegtas, bet A. Zakatistovs ik mēnesi gada garumā saņēmis naudu, līdz Eco Baltia grupa apšaubīja pēdējo rēķinu par 2420 eiro un naudu nesamaksāja. Uzņēmuma Eco Baltija grupa vadībai bija radušās aizdomas par to, ka nekādu konsultāciju patiesībā nav un nauda tiek maksāta par nekā nedarīšanu.
Kā Dienas Biznesu informēja prokurors M. Urbāns, lietā jau ir nopratinātas vairākas personas, tostarp liecinieki un cietusī persona – SIA Eco Baltia grupa pārstāvis. «Lietas virzīšanas uz tiesu termiņš atkarīgs no sadarbības un starptautisku institūciju efektivitātes. Procesa virzītājs pašlaik plāno lietas virzīšanu tiesai līdz šā gada beigām,» norādīja M. Urbāns, piebilstot, ka informāciju par pierādījumu saturu šobrīd presei nevar sniegt. M. Urbāns arī atzinīgi novērtējis KNAB darbu līdz lietas nodošanai prokuratūrā. «Jau pašlaik divām personām ir izvirzītas apsūdzības,» KNAB darbu lielīja prokurors.
No izvirzītajām apsūdzībām pēc A. Zakatistova izdošanas kriminālvajāšanai Saeimā saprotams, ka KNAB un prokuratūra kā minimums vēlas pierādīt, ka notikusi līdzekļu izkrāpšana no uzņēmuma par nereālām konsultācijām, bet labākajā gadījumā pierādīt, ka V. Tamužs, iespējams, neatļautā veidā finansējis topošo politiķi A. Zakatistovu, iespējams, ar tālejošu mērķi ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas politiku valstī un radīt pateicīgu lobiju savām interesēm jaunievēlētajā Saeimā. To tieši nenorāda prokuratūra vai KNAB, tomēr šādi secinājumi neizbēgami seko, ja tiek pierādīts, ka nauda no uzņēmuma izkrāpta. Kādēļ? Kam tā bijusi paredzēta? Proti, ja tiek pierādīta krāpšana, nav pamata neizdarīt tālākus secinājumus, ka nauda konsultācijām patiesībā bijusi nereģistrēta politiķa atbalstīšana, tā iegūstot lobiju Saeimā.
Esences lobijs
A. Zakatistova, V. Tamuža un prokuratūras strīda jēga ir vienkāršā faktā: ir vai nav pētījums – konsultācija, kas atrodama uz iegrāmatota papīra. Kā zināms no normālas konsultantu prakses, pētījumi un konsultācijas tiek iesniegtas rakstveidā pasūtītājam. Konsultācijas, kuru vērtība ir sevišķi lielos apmēros un lielāka par 50 minimālajām mēnešalgām, ir, kā minimums, ētiski iesniegt rakstveidā, lai to saturs būtu pārbaudāms un saprotams par ko nauda maksāta.
Maija preses konferencē A. Zakatistovs žurnālistiem norāda, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs M. Simanovičs personīgi parakstījis daļu pieņemšanas nodošanas aktu, tā liekot saprast, ka kādam citam būtu jāatbild par konsultāciju kvalitāti, lai arī to ir gatavs apstiprināt vienīgi V. Tamužs, jo citi darbu nav redzējuši. Arī pats A. Zakatistovs, jautāts, vai eksistē konsultācijas teksts, kuru kāds ir pieņēmis ar aktu, Dienas Biznesam e-pastā atbild, ka nav gatavs neko komentēt, it kā lai netraucētu izmeklēšanu un neradītu papildu kriminālprocesus par izmeklēšanas informācijas izpaušanu. Tajā pašā laikā vienīgais nozīmīgais fakts par pētījumu ar jēgu, ko A. Zakatistovs spēj norādīt preses konferencē, ir par to, ka Eco Baltia group padomes sēdēs ir lietota viņa pētījuma esence. Esences jēga ir, ka šobrīd Rīgā atkritumu apsaimniekošanas perspektīva nākamajiem 20 gadiem ir arhaiska. Mūsdienīgi, kā Rietumeiropas galvaspilsētās ir, ka atkritumu maisi nav anonimizēti, bet gan personalizēti - čipoti. Smart trash - tā tas tiek dēvēts. Proti, katram Latvijas pilsonim par nelielu atlīdzību izdala caurspīdīgu atkritumu maisu ar čipu, kas norāda uz atkritumu piederību. Saprotams, ja maisā atkritumi nepareizi sašķiroti, to utilizēšanas maksa pieaug. Cik maksās čipi un maisi Latvijas iedzīvotājiem, cik liels būs maksas pieaugums un kurš to noteiks, A. Zakatistovs, protams, nepasaka, jo esence nav pats pētījums. No tā visa seko, ka nelaime nav tik vien apstāklī, ka A. Zakatistovs par 27 tūkstošiem ir sniedzis vien dažus teikumus garu esenci, nevis nopietnu pētījumu, bet arī tas, ka par pieminēto summu viņš ir gatavs aizstāvēt šo esenci turpmāk. Pieminētajā preses konferencē A. Zakatistova pārliecība par savas esences pareizību ir ar valstiskas politikas nokrāsu. Proti, lobijs par 27 tūkstošiem eiro var ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu Saeimā. Kā otrās lielākās frakcijas vadītāja un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra A. Zakatistova norāde preses konferencē uz to, ka jautājums ir politiskas dabas, ir kaila patiesība. Pats A. Zakatistovs saka, ka krimināllieta viņam traucē strādāt kā politiķim, bet līdztekus viņa partijas biedrs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro jau pasteidzies mudināt Konkurences padomi izvērtēt Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu turpmākajiem 20 gadiem. Faktiski visa A. Zakatistova un V. Tamuža rīkotā preses konference savā veidā ir paziņojums par oficiālu atkritumu biznesa lobiju Latvijas Saeimā, lai arī tiek runāts par kriminālprocesu un pārfinansētu konsultāciju, kuru likumsargi cenšas pierādīt kā krāpšanu.
