Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.
Runājot par finansējumu, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) šobrīd strādā pie trīs jomām. Pirmā ir izdevumu pārskatīšanas sistēma, otrā ir saistīta ar nodokļu pārskatīšanas jautājumu un trešā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija un pārvaldība tā, lai visiem uzņēmējiem būtu vienādi noteikumi. A. Zakataistovs uzsvēra: «Šis gads, visticamāk, būs saistīts ar izdevumu pārskatīšanu un attiecībā uz nodokļiem iespējamas kādas nelielas koriģējošas izmaiņas, bet tās attieksies uz 2020.gadu. 2021. gads būs sistemātiskas nodokļu pārskatīšanas gads un tad arī ceļu nozarei ir cerība iegūt finansējumu.» Viņš arī piebilda, ka visām iesaistītajām institūcijām būs jātiekas, lai nonāktu pie vienota redzējuma, kas ir nozares efektivitāte. Arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš atzīmēja, ka ir skaidri jāizvēlas prioritātes. Piemēram, ja uz kādu vietu ved septiņi ceļi, jāvērtē, kuru izmanto visvairāk, tas arī būs prioritāte, un tieši tajā ceļā ir jāiegulda investīcijas.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka pēc trim, četriem gadiem,visticamāk, finansējums ceļiem nebūs mazāks kā šobrīd, bet nākamie divi gadi ir jāizmanto, lai definētu, kādi ceļi būs prioritāri, jānodarbojas ar plānošanu. «Šis būs īstais laiks, lai noteiktu, kādi ceļi būs vajadzīgi un kādi ne. Ir jāpārskata ceļu karte un jāredz skaidri kritēriji, pēc kā mēs izvēlamies atjaunot ceļus un būvēt ceļu infrastruktūru,» atzīmēja A. Ašeradens.
Visi diskusijā iesaistītie atzina, ka reformas ceļu nozarē ir saistāmas ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kas varētu mainīt pašvaldību spēkus un samērus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce piekrita, ka daļu ceļu varētu nodot īpašumā pašvaldībām, kas reformas rezultātā būtu kļuvušas spēcīgākas, jo šobrīd tās ir pārāk dažādas un ar pārāk atšķirīgu kompetenci un spēju piedāvāt risinājumus. Pēc viņa teiktā, Latvijā kopējais ceļu tīkls ir par lielu, svarīgs ir jautājums, kā pieņemt lēmumu par to, kuros ceļos primāri ir jāveic investīcijas un kurus ceļus uzturēt mazāk.
Lauku uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Zalāns bilda, ka reformas mērķis ir dot labākas pārvaldības potenciālu. «Tomēr lielākas pašvaldības negarantē labu pārvaldību. Trīs vaļi, uz kuriem balstās attīstība, ir pārvaldība, cilvēkresursi un infrastruktūra, ja kāds atpaliek, mehānisms nestrādā. Latvijā patlaban lielākā problēma ir tieši cilvēkresursi,» piebilda E. Zalāns.