Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.
Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.
Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.
Jāatgādina, ka 2020. gada valsts budžeta ieņēmumi bija plānoti 9,9 miljardu eiro apmērā un izdevumi 10 milijardu eiro apmērā. Šie cipari tika plānoti pie Latvijas IKP 33,15 miljardi eiro un IKP pieaugums 2,8% gadā. Reālo situāciju rādīs laiks, taču ir skaidrs, ka, sarūkot budžeta ieņēmumiem, pieaugs valsts parāds.
Skati vērsti uz Eiropu
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs vērsa uzmanību, ka Latvija, atšķirībā no 2009.- 2010. gada krīzes, nebūt nav vienīgā un unikālā, kura saskārusies ar Covid-19 radīto situāciju. "Nenoliedzami, ka 2020. gada budžeta kontekstā liela ietekme būs visam, kas notiks Eiropas Savienībā," uzsvēra A. Zakatistovs. Viņš atzina, ka pašlaik ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus, jo krīzes attīstība nesot plānojama un tāpēc nav skaidrs, kur nonāksim. Uz Saeimas deputāta Viktora Valaiņa jautājumu par to, ka valsts pārvaldē bija jāseko uzņēmēju piemēram un jāsamazina izmaksas, tostrap darabspēka izmaksas, A. Zakatistovs reaģēja, sakot, ka izdevumu pārskatīšana ir viens no tiem virzieniem, kurā strādās. Vienlaikus pašlaik ietaupītā nauda par atceltajiem komandējumiem ir palikusi valsts rīcībā. A. Zakatistovs norādīja, ka notiek nemitīgs darbs, lai sniegtu atbalstu uz eksportu vērstiem uzņēmumiem.
Piesaistīti miljardi eiro
Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka uzsvēra, ka vīrusa uzliesmojums izrasīja nepieciešamību palielināt Valsts kases kontos pieejamās naudas rezerves, kā rezultātā nauda piesaistīta gan no vietējā, gan satarptautiskā finanšu tirgus. Proti, starptautiskajos tirgos veikta papildus emisija 2026. gadā dzēšamajām obligācijām, piesaistot 550 milj. eiro ar kupona likmi 0,375% gadā.
Turklāt emitētas jaunas eiro obligācijas viena miljarda eiro apmērā ar kupona likmi 0,125% gadā un dzēšanas termiņu 2023. gadā. Savukārt vietējā tirgū martā emitētas iekšējā aizņēmuma obligācijas nedaudz vairāk par 170 milj. eiro ar likmi 0% gadā un dzēšanas termiņu 2022. gadā. J. Jalovecka atzina, ka koronovīrusa uzliesmojums izraisījis uzcenojuma kāpumu, tādējādi pašlaik aizņemšanās tirgū ir dārgāka, nekā tā būtu bijusi normālos apstākļos.
Lai mazinātu aiņemšanās ietekmi uz valsts budžetu, izvēlēti īsāki termiņi, kas gan palielina valsts parāda atmaksas apmērus 2022. , 2023. un 2026. gados. Tiesa, pēc J. Jaloveckas sacītā, kopējais 2023. un 2026. gadā dzēšamais apjoms esot tikpat liels kā paredzēts 2020. un 2021. gadā. Turklāt šogad jau esot atmaksāta puse no 2020. gadā dzēšanai paredzētā apjoma un nauda šim mērķim piesaistīta jau pērn. Tāpat notiekot darbs pie papildus iespējām izmantot citus finanšu resursus. Proti, savulaik noslēgtais līgums ar Ziemeļu investīciju banku ļauj aizņemties 500 milj. eiro, tāpat notiekot sarunas ar Eiropas investīciju banku par noslēgtā aizdevuma izmantošanas mērķa maiņu, jo tas paredzēts tikai ES struktūrfondu projektu finansēšanai. Tāpat tiekot runāts par Eiropas padomes attīstības bankas kredītlīniju.
Rezerves apmērs
Interesanti, ka, pēc J. Jaloveckas sacītā, valsts parāds pašlaik ir apmēram 10 miljardi eiro un tas ir aptuveni trešdaļa no Latvijas IKP. Jaunie aizņēmumi nav palielinājuši valsts parāda apmēru, jo janvārī ir dzēstas obligācijas ASV dolāros. Valsts budžeta likumā maksimālais valsts parāds 2020. gada beigās noteikts 11,75 milijardu eiro apmērā.
