Koka ēku konstrukciju ražotāji Latvijā izjūt pasaules globālo un arī lokālo noieta tirgu procesu ietekmi, nemitīgi tiem pielāgojoties, saglabājot konkurētspēju.
Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteiktie valstu ierobežojumi, Krievijas invāzija Ukrainā, tai sekojošā Krievijas un Baltkrievijas koksnes izstrādājumu diskvalifikācija no Eiropas tirgus, pēdējos gadu desmitos nepieredzētās inflācijas lēciens, kā ierobežošanai eirozonas un citu valstu centrālo banku pieņemtie lēmumi par procentlikmju paaugstināšanu ir mainījuši situāciju ārvalstu tirgos un likuši mainīties arī koka ēku ražotājiem Latvijā. Vienlaikus koka izmantošanā būvniecībā Latvija būtiski atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs.
Kronas vājums
„Līdztekus minētajiem nozares ietekmētājiem pašlaik ir vēl viena no lielākajiem koka ēku noieta tirgiem Eiropā — Zviedrijas nacionālās valūtas — kronas vājums,” norāda SIA Pavasars Housing Construction valdes loceklis Inguss Pavasars. Viņš skaidro, ka situācijā, kad ražošanas izmaksas ir pieaugušas, bet kronas vērtība sarukusi, Latvijas izstrādājumi Zviedrijā ir kļuvuši dārgi. „Risinājums ir citi noieta tirgi un ražotās produkcijas maiņa — ražojot preces ar augstāku pievienoto vērtību (pārejot uz pilnu modulāro sistēmu, kur viss tiek paveikts ražotnē, būvlaukumā notiek tikai montāža), ar kuru nopelnīt varēs mazāk, bet varēsim turpināt ražot,” tā I. Pavasars. Viņš uzsver, ka lielākais akcents tiek likts uz eirozonas valstu tirgiem — Vāciju, Nīderlandi, Īriju. „Somijas tirgus diemžēl mums ir slēgts, jo tur priekšā ir Igaunijā strādājošie koka ēku ražotāji,” uz jautājumu par tuvāko eirozonas tirgu Somiju atbild I. Pavasars. Viņš atzīst, ka cerības tiek liktas uz Eiropas Savienībā esošo, bet eirozonā neietilpstošo Dānijas tirgu, kā arī ES pametušās Lielbritānijas tirgu.
„Latvijas tirgū praktiski nav iespēju strādāt, jo to liedz ēnu ekonomika un banku politika, kuras jaunu māju novērtē zemāk par tās pašizmaksu,” uz jautājumu par Latvijas tirgus iespējām atbild I. Pavasars. Viņš atzīst, ka Latvijā pieaugušās darbaspēka izmaksas arī mudinājušas atrast risinājumus, lai saražotās ēkas montāža varētu tikt īstenota ātrāk, tādējādi samazinot darbinieku komandējumu laiku un arī izmaksas. „Jo gatavākus modeļus saražojam rūpnīcā, jo ātrāk var paveikt to montāžu,” skaidro I. Pavasars. Viņš norāda, ka izmaksu noturēšanā ļoti palīdz robotizētas līnijas, kādas ir logu ražošanai. „Lielākā priekšrocība - glābiņš, ka uzņēmums nav apgrūtināts ar banku kredītiem, jo euribor likmju pieaugums būtiski sadārdzina kredītresursus visiem - gan ražotājiem, gan projektu attīstītājiem un to izmantotājiem,” tā I.Pavasars.
Viņš atzīst, ka pašreizējā situācijā nav iespējams prognozēt, cik tad konkrētā ēka (būve) pasūtītājam galu galā izmaksās, jo centrālo banku likmes visu laiku turpina pieaugt un nav zināms, kad šis process apstāsies. „Tieši šī iemesla dēļ arī ne vienā vien valstī — potenciālā Latvijas ražoto produktu noieta tirgū - netiek pieprasītas un izsniegtas būvatļaujas, pieprasīti un izsniegti kredīti attiecīgu projektu īstenošanai,” skaidro I. Pavasars. Viņš atzīst, ka šādā situācijā ir grūti prognozēt nākotni, kaut arī ekonomikā jau vienmēr esot situācijas, kad vienā brīdī iet augšā, pēc tam - lejā un pēc tam atkal – augšā.
Visu rakstu lasiet 9.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!