Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paredz, ka vecumdienās viņi saņems no 100 līdz 200 Ls lielu pensiju, tomēr vēlētos, lai viņu pensija būtu virs 500 Ls.

Šādu ainu atklāj sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktā pētījuma rezultāti.

Sievietes daudz biežāk nekā vīrieši norādījuši, ka no valsts paredz saņemt pensiju, kuras apjoms nepārsniedz 300 Ls, turklāt vairāk nekā ceturtā daļa no aptaujātajām sievietēm norādīja, ka savās vecumdienās no valsts paredz saņemt pensiju, kuras apmērs būs robežās no 101 līdz 200 Ls mēnesī.

Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes norādīja, ka vecumdienās no valsts paredz saņemt pensiju, kas ir lielāka par 300 Ls, bet nepārsniedz 400 Ls mēnesī.

Pētījumā tika uzdots arī jautājums, cik lielu pensiju (no visiem pensiju līmeņiem) respondenti vēlētos saņemt savās vecumdienās, lai justos pilnībā nodrošināti. Kopumā sev vēlamās pensijas apmērs vecumdienās norādīts plašā amplitūdā. Zemāko pensijas apmēru iedzīvotāji ir norādījuši 150 latu, savukārt lielāko - 4000 latu mēnesī.

Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz ienākumiem pensijas vecumā būtiski atšķiras no tā, kas viņus sagaida realitātē, secināts SEB bankas veiktajā pētījumā Pensometrs.

Vājās zināšanas un pārspīlētas cerības uz dažiem alternatīvajiem ienākumu avotiem neļauj cerēt uz vēlmju piepildījumu vecumdienās.

Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijā, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāktos, kas ir pretrunā ar strādāšanu pensijas vecumā. 44% strādājošo paļaujas uz bērnu un ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, bet 38% - plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības, lai gan pēdējo 2 gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka vien 5% no viņiem gūst papildu ienākumus. Šogad iezīmējās arī jauna tendence – 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Lai gan šobrīd biežāk minētās izdevumu pozīcijas, kurām Latvijas iedzīvotāji no saviem ikmēneša ienākumiem tērē visvairāk, ir pārtikas un mājsaimniecības preču iegāde (90%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (75%), ar transportu saistīti izdevumi (56%), kā arī aizņēmumu apmaksa (37%), domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).

Tā rāda jaunākā Swedbank pētījuma dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.

Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju. Katrs trešais (29%) paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents (25%) norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. Savukārt 20% norādījuši, ka plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto norādījuši, ka nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.

Latvijas iedzīvotāju vidū ir novērojama paļaušanās uz to, ka pensiju 2. līmenis vecumdienās būs nozīmīgs ienākumu avots.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) veiktā iedzīvotāju aptauja*, 54% respondentu kopumā paļaujas uz Latvijas pensiju sistēmu un pensiju 2. līmeni, taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku.

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu 1. un 2. pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus. Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju 2. līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45–54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Igaunija pirms trīs gadiem ieviesa pensiju sistēmas reformu, nosakot dalību pensiju 2. līmenī par brīvprātīgu un sniedzot iespēju cilvēkiem pašiem izlemt, kā rīkoties ar uzkrāto naudu.

Kopš tā laika iespēju izņemt uzkrātos naudas līdzekļus pirms pensijas sasniegšanas izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, turklāt absolūti lielākā daļa to izdarīja tikko pēc reformas spēkā stāšanās.

Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš šādu cilvēku lēmumu skaidro ar vēlmi apmierināt aktuālās finansiālās vajadzības vai realizēt kādus nepiepildītus sapņus. Tomēr, kā norāda eksperts, agri vai vēlu Igaunijas iedzīvotāji izjutīs šāda lēmuma finansiālās sekas, kas var diemžēl arī rezultēties finansiāli nestabilākās vecumdienās.

Dalība pensiju uzkrājumu otrajā līmenī Igaunijā bija obligāta pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1983. gada ieskaitot. Tomēr 2021. gadā ieviestā pensiju reforma šo noteikumu atcēla, ļaujot ikvienam jebkurā laikā izņemt savus uzkrājumus no otrā līmeņa vai pārtraukt veikt iemaksas. Kopš tā laika dalība otrajā līmenī ir kļuvusi brīvprātīga. Saskaņā ar 2021. gada datiem pirmajos trīs mēnešos pēc reformas aptuveni 149 000 cilvēku izņēma savus uzkrājumus no nedaudz vairāk nekā 700 000 aktīvo pensiju kontu. Aprēķini liecina, ka patlaban nepilni 30% to iedzīvotāju, kuri piedalījās pensiju 2. līmenī , ir izņēmuši savus līdzekļus no tā.

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

Lielākā daļa (71%) Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās vislabprātāk brīvos līdzekļus tērētu ceļojumiem, krietni mazāk – 41% respondentu – norādījuši, ka līdzekļus vecumdienās tērētu veselībai, tikpat iedzīvotāju atzīmējuši, ka brīvo naudu labprāt novirzītu rūpēm par bērniem un mazbērniem.

Šādu ainu atklāj Swedbank sadarbībā ar Snapshots veiktais pētījums, kas veikts šā gada oktobrī, aptaujājot 1007 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un laukos.

Vienlaikus Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons atgādina, ka pensionāru skaits Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir audzis teju par 100 tūkstošiem, bet strādājošo skaits uz vienu pensionāru turpina samazināties, kas ietekmē valsts spēju nodrošināt pensiju.

Pētījums liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju (30%) mērķu saraksta augšgalā ierindojuši tēriņus hobijiem, kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (27%), piektdaļa (21%) – mājokļa labiekārtošanai. 4% respondentu vecumdienās būtu gatavi veltīt brīvos naudas līdzekļus zināšanu papildināšanai.

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi.

Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017. gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Sakarā ar nodomu pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem kopumā 36% Latvijas iedzīvotāju grasās veikt papildu uzkrājumus vai attīstīt profesionālās prasmes, tikpat lielai iedzīvotāju proporcijai nav papildu līdzekļu uzkrājumu veidošanai un līdz ar to plāna, kā nodrošināt sev vecumdienas.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 19% aptaujāto pēc valdības lēmuma par pensijas vecuma paaugstināšanu plāno profesionāli papildu pilnveidoties, lai iespējami ilgāk varētu turpināt darba gaitas. Savukārt 17% iedzīvotāju atzīmējuši, ka plāno sākt krāt privātajai pensijai, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Uzkrājumu veidošanu privātajā pensijā vairāk (35%) plāno cilvēki vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem un iedzīvotāji ar augstākiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt par jaunas profesijas apguvi, lai iespējami ilgāk varētu turpināt darba gaitas un sevi nodrošināt arī vecumdienās, biežāk domā respondenti vecumā pēc 40 gadiem.

Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.

Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.

Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.

Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.

Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – patlaban darbspējīgie iedzīvotāji neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kurās varēs daudz ceļot, baudīt kultūru un veltīt laiku sportiskām aktivitātēm, pēc veiktās aptaujas šādus secinājumus izdarījusi Swedbank.

«Latvijas iedzīvotāji savas vecumdienas iztēlojas daudz «rožaināk» par tām, kādas, viņuprāt, ir šodienas pensionāriem,» norāda Swedbank Investīciju produuktu daļas vadītājs.

Bankas pārstāvji norādījuši - Latvijas iedzīvotāji uzkrājumu veikšanu atliek uz vēlāku, nenoteiktu, laiku, un tas rada bažas par spēju nodrošināt pārtikušas vecumdienas – 62% aptaujāto neveido uzkrājumus vecumdienām, bet 70% paļaujas uz valsts pensiju kā savu galveno ienākumu avotu. Bankas aprēķini liecina, ka valsts pensija varētu veidot ap 50% no ierastajiem ienākumiem.

86% aptaujāto iedzīvotāju savu pieredzi pensiju jautājumos vērtē kā nelielu vai vispār neesošu.

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

Vidējā dzīves ilguma palielināšanās, veco cilvēku skaita būtisks proporcionāls pieaugums pret darbspējīgo cilvēku skaitu, dzimstības samazināšanās un sabiedrības novecošanās kopumā1 ir kļuvusi par pastāvīgu, sistemātisku tendenci kā Latvijā, tā globālā mērogā. Pasaulē to dēvē par «ilgmūžības risku» (Longevity Risk).

Saskaņā ar ANO informāciju, vidējais mūža ilgums pasaulē pēdējo 40 gadu laikā ir palielinājies no 59 uz 70 gadiem, turklāt sabiedrības dzīves ilgums palielināsies arī turpmāk.

Piemēram, 2000-2005.gadā dzimušajiem eiropiešiem dzīves ilgums tiek prognozēts 73,8 gadi, savukārt nākamo 30-40 gadu laikā (2045-2050.g.) dzimušo dzīves ilgums būs vēl garāks – 81,5 gadi.

Tas, protams, vērtējams pozitīvi, jo liecina par cilvēku dzīves kvalitātes, tajā skaitā, veselības uzlabošanos. Taču vienlaicīgi tas liek secināt, ka arvien lielāki resursi jāparedz pensijām, jārēķinās ar pensijas vecuma paaugstināšanu, un, ka uz darbspējīgo iedzīvotāju pleciem gulsies arvien lielāks slogs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm², līdz 2060.gadam pensionāru skaits ES palielināsies divas reizes, salīdzinot ar darbspējīgajām personām, kuras finansē pensijas. Ja šobrīd uz katru personu, kas vecāka par 65 gadiem, ir četri strādājošie, tad līdz 2060.gadam šī attiecība var samazināties līdz diviem vai pat vienam strādājošajam.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Vairāk nekā pusei jeb 54% Latvijas iedzīvotāju svarīgākais faktors veikt uzkrājumus privātajai pensijai ir iespēja vecumdienās saglabāt cienījamu dzīvi, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Ceturtdaļu respondentu motivē iespēja vecumdienās sasniegt vismaz 70% no pašreizējā ienākumu līmeņa un privātā pensija kā papildus nodrošinājums nākotnē. Taču 18% iedzīvotāju uzkrājumus privātajai pensijai neveic.

Aptaujas dati rāda, ka 21% respondentu, veicot uzkrājumus privātajai pensijai, ir svarīgi arī tādi faktori kā iespēja 2. pensijas līmeņa uzkrāto kapitālu nodot mantojumā un nodrošināt sev naudas līdzekļus jau 55 gadu vecumā, kā arī 15% svarīga ir iespēja katru gadu izmantot valsts piešķirtos 24% nodokļu atvieglojumus.

Gados jaunākus iedzīvotājus veidot privāto pensiju vairāk motivē iespēja nākotnē ceļot un baudīt kultūras pasākumus (29% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 29 gadiem), turpretī gados vecākiem iedzīvotājiem būtiskāka šķiet iespēja saglabāt cienījamu dzīvi vecumdienās (61% iedzīvotāju vecumā no 46 līdz 59 gadiem).

Lai vecumdienās nepaliktu vien ar valsts pensiju, kas var nebūt ne puse no darba gados gūtajiem ikmēneša ieņēmumiem, arvien vairāk cilvēku sāk krāt pensiju privātajos pensiju plānos, kas turklāt sākuši uzrādīt pieklājīgu ienesīgumu.

Pēdējā gada laikā 3.līmeņa jeb privāto pensiju fondu plānos iemaksas sāktas veikt 6715 jaunu dalībnieku labā un šā gada oktobra beigās dalībieku skaits sasniedza 203 816, kas ir vairāk nekā 10% no ekonomiski aktīviem cilvēkiem. Plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls šajā periodā palielinājies par 17,7 miljoniem latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati. Šā gada oktobrī vien iemaksas sākuši veikt 820 jauni dalībnieki, t.i., viena mēneša laikā 0,4% no visu plānu dalībnieku skaita. Kopumā oktobra beigās Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība bija 134,969 miljoni latu.

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju sniedz atbalstu saviem pensijas vecuma vecākiem. No tiem 30% palīdz finansiāli, liecina «INVL pensiju fondi» un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Savukārt 39% respondentu atklāj, ka sniedz nevis finansiālu, bet cita veida atbalstu, bet 40% norādīja, ka viņiem nav vecāku šādā vecumā.

Aptauja arī atklāj, ka visbiežāk saviem vecākiem finansiāli palīdz cilvēki vecumā no 35 līdz 54 gadiem (45%),kuri strādā publiskajā sektorā (21%) un kuri ir vai nu augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji (30%), vai tiem pieder savs uzņēmums (26%).

«Ņemot vērā, ka mūsu valstī vidējā pensija ir 320 eiro, ir skaidrs, ka bērni ir spiesti atbalstīt savus pensijas vecuma vecākus, lai nodrošinātu viņiem cienījamas vecumdienas. Tajā pašā laikā trešā daļa no pašlaik darbaspējas vecumā esošajiem mūsu valsts iedzīvotājiem atklāj, ka par savām vecumdienām paši šobrīd nedomā, paļaujoties uz valsts pensiju vai bērniem. Līdz ar to ir skaidrs, ka mūsu valstī pastāv nevis trīs, bet gan četri pensiju līmeņi, no kuriem pēdējais ir pieaugušo bērnu sniegtais atbalsts saviem vecākiem, » stāsta «INVL pensiju fondi» vadītājs Andrejs Martinovs.

Miljoniem sieviešu Vācijā vecumdienas, iespējams, nāksies pavadīt nabadzībā, saņemot pensijā mazāk nekā 200 eiro, liecina Darba un sociālo lietu ministrijas aprēķini, vēsta thelocal.de.

Nepilna laika darba ņēmējs vidēji mēneša laikā savai pensijai iekrāj vien 3,11 eiro, aprēķinājusi Darba un sociālo lietu ministrija. Vācijā lielākoties nepilna darba slodze ir sievietēm.

Vācietis, kas strādājis nepilnu darba laiku 45 gadu garumā, var cerēt vien uz 139,45 eiro pensiju. Šie aprēķini norāda, ka vecumdienās nabadzība varētu skart daudzus vāciešus.

No 7,4 miljoniem strādājošo, kas mēnesī atalgojumā saņem mazāk nekā 400 eiro, 4,65 miljoni ir sievietes. No viņām trīs ceturtdaļas strādā vienīgi nepilna laika darbus.

Tie cilvēki, kas strādā nepilnu darba laiku, bet veic arī iemaksas savos pensiju fondos, pēc pensijās varētu saņemt vidēji 365 eiro.

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekošs ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

«Lai gan 2016. gadā līdz 35% pieauga to iedzīvotāju daļa, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, kā arī mazliet palielinājās kopējā iedzīvotāju pārliecība par nākotni, zināšanas par pensiju sistēmu kopumā un uzticēšanās tai paliek ļoti zemā līmenī. Turklāt joprojām vairāk nekā 30% strādājošo vecumdienās pakļauti nabadzības riskam, jo viņu pašreizējie ienākumi nevar nodrošināt pietiekošu pensijas apmēru,» aptaujas rezultātus komentē SEB Dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu vadītāja Kristīne Lomanovska.

95% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina, cik liela summa ik mēnesi tiek iemaksāta viņu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā un cik liels ir viņu kapitāla apmērs. Katrs ceturtais nezina savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, un 60% nezina, kādu plānu izvēlējušies. Ir izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada nesapratni par pensiju 2. līmeņa kapitāla nozīmīgumu: strādājošie uzskata, ka šis uzkrājums veidos vien 5-7% no nākotnes pensijas, kaut gan realitātē tie ir 10-20%. Visbeidzot, 62% vispār netic, ka saņems visu pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju 2. līmeņa iemaksām.

Latvijas iedzīvotāji kļūst optimistiskāki attiecībā uz mājokļu cenu palielināšanos tuvākā gada laikā, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja. To respondentu skaits, kas sagaida pieaugošas nekustamā īpašuma cenas, ceturkšņa laikā palielinājies par gandrīz astoņiem procentiem, sasniedzot 49%.

Tas ir līdz šim lielākais mājokļu cenu prognozētāju skaits pēdējo četru gada laikā. Visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļa cenu kāpumu ir Rīgas iedzīvotāji, vispesimistiskākie – Latgales iedzīvotāji. Savukārt, tepat kaimiņos, Lietuvā, tikai 34% respondentu atbildēja, ka mājokļu cenas šajā valstī tuvākā gada laikā varētu palielināties.

Nekustamā īpašuma cenu krituma prognozētāju skaits Latvijā sarucis līdz viencipara skaitlim – šajā aptaujā mājokļu cenu kritumu sagaida 8% iedzīvotāju. Līdz 26% samazinājies arī neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits jeb to, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā. Respondentu skaits, kuriem nebija konkrēta viedokļa attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām, samazinājies par vienu procentpunktu līdz 17%.