Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju ceļošanas paradumu izpētei, satur daudz interesantu un arī vērtīgu skaitļu. Taču manu izmanību īpaši piesaistīja divas lietas. Pirmkārt, tie ir rādītāji, kas liecina par nepārprotamu iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu salīdzinājumā ar tā saucamo «trekno gadu» periodu. Otrkārt, - dati, kas vēsta, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda.
Pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban salīdzinājumā ar to, kā mēdzām darīt vēl pirms 5-6 gadiem, mēs krietni biežāk dodam priekšroku iespējai atpūsties tepat Latvijā. Lai gan līdzīga rakstura iepriekšējā aptauja par tūrisma tēmu tika veikta brīdī, kad Latvija jau gandrīz divus gadus «gulēja» ekonomiskās krīzes bedrē (2010.gada septembris), ir pamats domāt, ka tolaik sniegtās atbildes, kurp respondenti dodas visbiežāk, ļoti lielā mērā vēl bija attiecināmas uz «trekno gadu» ieradumiem. Patlaban, kad kopš krīzes sākuma 2008.gada nogalē ir pagājuši jau četrarpus gadi, mūsu atmiņu priekšplānā neapšaubāmi vairāk ir tas, ko esam darījuši jau krīzes laikā.
Dati liecina, ka iedzīvotāju īpatsvars, kuri apgalvo, ka priekšroku dod mierīgai atpūtai Latvijā, divu gadu laikā ir pieaudzis no 37% līdz 50%. Tādu respondentu kopums, kuri dod priekšroku vēstures, kultūras, arhitektūras, dabas u.tml. pieminekļu apskatei Latvijā, ir pieaudzis no 18% līdz 23%, bet tādu, kas dod priekšroku aktīvai atpūtai Latvijā, - no 9% līdz 14%. Attiecīgi nedaudz samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atpūsties visbiežāk dodas ārpus Latvijas robežām.
Šāda paradumu maiņa, protams, pārlieku nepārsteidz, jo atpūta ārpus Latvijas - gribam vai negribam, - tomēr parasti izmaksā dārgāk. Un, ja vairs nav tik daudz naudas, ko var brīvi tērēt, nākas vien palikt Latvijā.
Tomēr neizslēdzu, ka šādai paradumu maiņai ir vēl viens iemesls – iespējams, daudzi «Vidusjūras kūrortus» ir mazliet «atēdušies» un atskārtuši, ka arī Latvijā var pilnvērtīgi atpūsties. Turklāt, pretstatot baudu, kas iegūta, iztērējot 100 latu ārzemēs vai 100 latu tepat, ārzemes šādā salīdzinājumā automātiski nemaz nepārspēj Latviju ar rezultātu 1:0. Taču būtiska lieta – lai to varētu salīdzināt un pie šādas atziņas nonākt, ikvienam no mums vismaz vairākkārt uz ārzemēm jāaizbrauc. Kamēr šāda pieredze nav iegūta, aizvien pastāvēs aizdomas, ka ārpus Latvijas viss neapšaubāmi ir labāks un skaistāks.
Otra lieta DNB Latvijas barometra rezultātos, kas piesaistīja manu uzmanību, ir nepatīkamāka. Tie ir rādītāji, kas liecina, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda, aizņemoties naudu no radiem, draugiem, paziņām vai citiem aizdevējiem. Tas liecina, ka, neskatoties uz pēdējo četrarpus gadu laikā piedzīvoto, daudzi būtisku krīzes mācību vēl aizvien nav guvuši – netērēt patēriņam (t.i., lietām, bez kurām var iztikt) aizņemtu naudu. Diemžēl tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem agrāk vai vēlāk, vienā vai otrā veidā šī mācība, visticamākais, vēl būs jāsaņem.