Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.
Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.
Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.
Dati runā pietiekami izteiksmīgi. Šī gada astoņos mēnešos šajās miera laika programmās aizdevumu apjoms ir lielākais pēdējo vismaz četru gadu laikā, augustā piedzīvojot straujāko kāpumu. No mūsu skatu punkta jaunas investīcijas un biznesa attīstība vīrusa dēļ nav apstājusies vai pat sabremzējusies - ierastā biznesa aktivitāte turpinās ar pilnu jaudu.
Redzam, ka pieprasījums pēc aizdevumiem mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes programmā saglabājies aptuveni pērnā gada līmenī, savukārt būtisks lēciens bijis programmā, kas paredzēta tikai ārpus lielajām pilsētām strādājošo uzņēmēju kreditēšanai un kas zināma ar nosaukumu "mazie aizdevumi lauku teritorijām". Piemēram, šogad no marta līdz augustam mazo aizdevumu programmā piešķīrām uzņēmējiem par aptuveni 70% vairāk finansējuma nekā šajā periodā gadu iepriekš, vienlaikus nemainot projektu izvērtēšanas kritērijus. Finansējuma atteikumu īpatsvars ir zem 10%. Teju katrā šī gada mēnesī lielāks pieprasījums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis pēc aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādei. Aizdevumu saņēmēju līderos ierasti ir lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozares, taču salīdzinot ar pagājušo gadu, lauksaimniecības īpatsvars ir samazinājies par sešiem procentpunktiem, bet pakalpojumu nozares īpatsvars par tādu pašu apjomu ir audzis. Neliels - trīs procentpunktu kāpums, ir arī tirdzniecības nozarei.
Pozitīvi, ka sasalums nav iestājies un viss nav tikai balts vai melns. Acīmredzamas ir biznesa jomas, kuras pandēmija ietekmējusi smagi - transports, tūrisms un viesmīlība. Pēc CSP datiem būtiski mazāka ietekme ir, piemēram, uz lauksaimniecības nozari. Atsevišķās jomās reakcija uz lejupslīdi ekonomikā varētu būt izjūtama nevis tūlītēji, bet ar nobīdi. Un ir jomas, kas biežāk nekā citas tiek minētas saistībā ar krīzi kā iespēju laiku. Pieminēšu arī riska kapitāla jomu, kur redzam, ka investoriem uz atsevišķām potenciālām investīcijām ir nogaidoša pozīcija, lai gan kopumā investīciju process nav apstājies. Akcelerācijas programmu būtiski ietekmējuši ceļošanas ierobežojumi, fonda pārvaldniekiem ir apgrūtināta jaunuzņēmumu atlase, savukārt jaunuzņēmumiem ir lēnāks progress saistībā ar produktu izstrādi, testēšanu un jaunu investīciju piesaisti. Vienlaikus uzņēmumiem tehnoloģiju jomā esošā situācijā paver jaunas iespējas - attālinātie pakalpojumi medicīnā, EdTech, SaaS, e-komercijā u.c.
Krīze kā iespēja bieži tiek saistīta ar jaunu biznesu veidošanos. Zaudējot stabilus ienākumus, cilvēki meklē jaunas iespējas, tostarp sper soļus privātajā biznesā. Raugoties uz ALTUM biznesa sācēju kreditēšanas datiem, šis stāsts gan pagaidām neiezīmējas. Taču arī kritums nav vērojams, tātad šajā aspektā vismaz šobrīd bez izmaiņām, kas arī ir laba ziņa. Esam gatavi arī lielākai interesei par atbalstu biznesa sākšanai.
Ir vēl viens aspekts, ko izgaismo šī krīze. Te man simpātisks liekas auditorkompānijas KMPG teiktais, ka bizness nesaskaras ar jauno realitāti, drīzāk Covid-19 paātrināja to, kam tāpat bija lemts notikt. ALTUM ar to izteikti saskarās, izskatot pieteikumus Covid-19 skarto uzņēmumu atbalstam, kad daudziem uzņēmumiem nākas atteikt tikai tādēļ, ka finanšu grūtības radušās jau krietni pirms vīrusa pandēmijas, un to izdzīvošanas izredzes arī bez krīzes iestāšanās būtu diskutablas. Vienmēr esam atklāti teikuši, ka atteikumu īpatsvars krīzes apgrozāmo līdzekļu programmā ir ap 45%, un biežākais iemesls ir uzņēmuma finanšu grūtības vēl pirms vīrusa pandēmijas sākšanās. Tikmēr stāsta otrā pusē ir uzņēmumi, kas jau iepriekš darbojušies sekmīgi un savlaicīgi domājuši par digitalizācijas un energoefektivitātes risinājumu ieviešanu, kļūstot kopumā efektīvākiem un arī noturīgākam pret ārējiem satricinājumiem. Daudziem šiem biznesiem krīze ieceres neapstādināja, daudziem pat paātrināja.
Domāju, ka vēl vismaz gadu nāksies sadzīvot ar krīzes laikam raksturīgu nenoteiktību, lai kāds atlabšanas scenārijs arī piepildītos - L, V, K vai tāds, ko vislabāk atspoguļo "Nike" logotipa forma, proti, kad straujam kritumam seko pakāpeniskāks, diezgan noturīgs, tomēr nevienmērīgs kāpums.
Un vēl daži situāciju raksturojoši skaitļi. No pirmās krīzes dienas sekojam tam, kāda ir kopējā ALTUM instrumentu ietekme jeb pozitīvais efekts uz tautsaimniecību. Ja aprīļa beigās divas trešdaļas no uz to brīdi kopējā efekta bija no speciālajām Covid-19 ietekmes pārvarēšanas programmām un ikdienas instrumenti bija mazākumā, tad oktobra sākumā aina ir pretēja, un lielāko daļu veido mūsu ikdienas programmas un mazāk nekā trešo daļu - krīzes instrumenti. Kopumā kopš krīzes sākuma martā līdz oktobrim ALTUM instrumentu pozitīvais efekts uz tautsaimniecību sasniedzis 560 miljonus eiro.
Noslēgumā vēl viens būtisks skaitlis. Kopējais Altum finanšu instrumentu portfelis piecu gadu laikā ir dubultojies un šogad augustā pārsniedzis 800 miljonus eiro. Augošie darbības apjomi ir rezultāts gan operatīvi ieviestām vīrusa krīzes pārvarēšanas atbalsta programmām, gan aktīvai kreditēšanai sadarbībā ar bankām. Altum arī turpmāk pielāgosies tirgus vajadzībām - gan atbalstot tos, kam nepieciešams īstermiņa atbalsts, gan tos, kas plāno jēgpilnas ilgtermiņa investīcijas, bet banku finansējumam kādu iemeslu dēļ nekvalificējas. Privāto finansēšanas sektoru papildinošā loma, ko veic Altum, ir svarīgais puzles gabaliņš un drošības spilvens vienlaikus, lai biznesa finansēšanā neiestātos sasalums un paralizējošas bailes no nākotnes.
