Dažādās nozarēs un organizācijās populāri ir rīkot tehnoloģiju maratonus jeb t.s. hakatonus; sākumā tos organizēja galvenokārt jaunuzņēmumu vidē, bet tagad tie nav sveši arī lielajiem uzņēmumiem, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.
Hakatons, ko latviešu valodā mēdz dēvēt par tehnoloģiju maratonu, ir 48 stundu ilgs notikums ar mērķi attīstīt kādu ideju, produktu, pakalpojumu vai arī uzlabot kādu esošu procesu uzņēmuma darbībā. «Šāda formāta priekšrocība ir iespēja citas dinamikas apstākļos koncentrēties uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, to darot neierastā darba vidē un formātā un konkrēti šim pasākumam izveidotā projekta komandā. Mērķis ir 48 stundu laikā izveidot prototipu, ko pēc tam ieviest dzīvē,» skaidro Signe Lonerte, Luminor Grupas Mārketinga un komunikācijas vadītāja.
Hakatona jēdziens ir nācis no IT nozares. «To veido divi angļu vārdi – hacking (apvedceļa vai alternatīvas izveidošana) un marathon (maratons). IT nozares specifika ir iespēja ātri izveidot prototipus, tādēļ ātri kļuva populāri pasākumi, kuros nedēļas nogalē, pēc darba kopā sanāca cilvēku grupas, kuras izstrādāja prototipus savām idejām. Šobrīd šis formāts ir pārceļojis uz visu inovāciju sfēru,» informē Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktora vietnieks inovāciju jautājumos.
«Ar hakatonu pierasts saprast veidu, kā īsā laika posmā, sadarbojoties dažādu prasmju speciālistiem, tiek radīti jauni produkti un atrisināta kāda biznesa problēma. Tā ir iespēja pārbaudīt ideju un tirgu, turklāt mentoru pavadībā iegūt papildu zināšanas, lai veiksmīgāk varētu attīstīties tālāk. Šādi pasākumi visbiežāk tiek asociēti ar jaunuzņēmumu vidi, taču pēdējā laikā šo koncepciju izmanto arī nobrieduši uzņēmumi, tostarp korporatīvajā vidē to testē arī Latvijas IT klasteris,» saka Jānis Čupriks, Latvijas IT klastera valdes loceklis.
Tehnoloģiju maratons ir pasākums, kura laikā pēc nejaušības principa vai iepriekš izveidotas komandas strādā pie kādas problēmas risinājuma vai idejas attīstīšanas līdz izstrādātam prototipam. Komandā ideālajā variantā ir IT izstrādātājs, grafiskais dizainers, mārketinga speciālists un projektu vadītājs. «Parasti šiem pasākumiem ir kāds noteikts fokuss vai temats, piemēram, SEB bankas gadījumā tas bija Open Banking jeb iespēja ārējiem partneriem integrēt savus pakalpojumus bankas IT vidē, un komandām bija uzdevums radīt jaunus pakalpojumus, izmantojot funkcionalitāti no SEB Open Banking attīstītāju portāla,» stāsta SEB bankas inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.
Šādu pasākumu mērķis ir pulcēt gan tehnoloģiju, gan citu jomu entuziastus vienkopus, lai veidotu komandas, kas risina pastāvošās problēmas vai rod un īsteno jaunas idejas. Izplatītākie risinājumi ir mājaslapas, mobilās lietotnes un roboti. «Hakatons kā pasākuma platforma nodrošina tā dalībniekiem radošu vidi pašizpausmei caur tehnoloģijām, no kuras lielāko labumu gūst plašāka sabiedrības daļa,» teic Juris Šleiers, Digital Freedom Festival līdzdibinātājs. Piemēram, pērn Latvijā pirmajā paplašinātās un virtuālās realitātes hakatonā uzvarēja virtuālas realitātes rīks ķīniešu valodas apguvei Morfovr, bet šogad – Green Night virtuālās noslēpumu atklāšanas realitātes spēle. Lielisks pasaules prakses piemērs ir visiem zināmā Facebook «like» poga un tērzēšanas platforma Messenger, kas tika radīti Facebook darbinieku tehnoloģiju maratonā.
Visu rakstu Jaunu ideju meklējumos lasiet 21.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!