Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir pabeidzis 2017. gada nogalē aizsākto svaigo piena produktu Izcilības centra izveidi, kurā investēti 15 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Rezultātā ir uzbūvēta jauna biezpiena sieriņu rūpnīca, iegādātas jaunas ražošanas iekārtas un modernizēta esošā infrastruktūra. Tas ir viens no pēdējo gadu ievērojamākajiem Latvijas pārtikas nozares investīciju projektiem, kura kopējais apjoms sasniedz 14,6 miljonus eiro. Projekts iecerēts ar mērķi paplašināt jaunu un inovatīvu piena produktu piedāvājumu vietējam un starptautiskajiem tirgiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē projekts noritēja ilgāk, nekā plānots – trīs gadu laikā. Šajā laikā tika veikta virkne tehnoloģisku un darba vides uzlabojumu, jaunu iekārtu uzstādīšana AS “Rīgas piena kombināts”. Vienlaikus ražošana no SIA “Rīgas piensaimnieks” tika pārcelta uz AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”. SIA “Rīgas piensaimnieks” 2020.gada sākumā tika juridiski pievienots AS “Rīgas piena kombināts”.

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Viens no Baltijas valstīs lielākajiem piensaimniecības kooperatīviem "Pienas LT" plāno investēt vairāk nekā 50 miljonus eiro, lai paplašinātu piena pārstrādes rūpnīcu Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā.

"Pienas LT" ar paplašināšanos plāno radīt 150 jaunas darbavietas.

Banka "Luminor Bank" otrdien paziņoja, ka piešķirs vairāk nekā 30 miljonus eiro "Pienas LT" ražotnes modernizēšanai un apgrozāmo līdzekļu vajadzībām, tikmēr Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) piešķirs vēl 20 miljonus eiro.

"Paplašināšanās ļaus mums ne tikai palielināt piena pārstrādes jaudu, bet arī turpināt attīstīt mūsu augstākās kvalitātes produktu grozu jauniem eksporta tirgiem," pauda "Pienas LT" izpilddirektors Audrjus Skučs.

Pēc projekta pabeigšanas līdz 2025.gada beigām ražošanas jauda dubultosies no 650 tonnām līdz 1300 tonnām piena dienā.

Investīciju projekta ietvaros tiks ieviestas jaunas ražošanas līnijas un modernas tehnoloģijas, paplašināts piena uzglabāšanas tvertņu un piena kravas automašīnu parks, kā arī uzlabotas darbinieku prasmes. Paplašināšana palielinās arī produktivitāti, samazinot enerģijas izmaksas un uzlabojot loģistiku.

Vilvi grupa, viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs, ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu ir atklājusi jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā, Latvijā.

Rūpnīca, kuras vērtība pārsniedz 50 miljonus eiro, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē. Papildu ražošanas jaudas tiks izbūvētas SIA Baltic Dairy Board teritorijā, Vilvi grupai piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā, kuras platība ir vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Projekts tiek finansēts ar pašu līdzekļiem un bankas Citadele aizdevumiem. Latvijas valdība ar Latvijas valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM starpniecību projektā ieguldīs vairāk nekā 8,5 miljonus eiro.

„Rūpnīcas būvniecība tiks pabeigta 2026. gadā. Tā būs aprīkota ar automatizētu, robotizētu un modernu siera ražotni, kas radīs vairāk nekā 100 jaunu darbavietu. Esam pārliecināti, ka šī ražotne ne tikai pavērs papildu iespējas Baltijas lauksaimniekiem, bet arī ļaus mūsu klientiem baudīt augstākās kvalitātes produktus“, – sacīja Vilvi grupas ģenerāldirektors Gintaras Bertašius.

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Pirmā auzu dzērienu rūpnīca Baltijā, kurā Igaunijas uzņēmēji ieguldīja vairāk nekā 13 miljonus eiro, sākusi ražošanu Centrāligaunijas pilsētā Tiri.

"Piena alternatīvas, kas izgatavotas no auzām, ir pieaugoša globāla tendence," sacīja Katre Kovaska (Katre Kõvask), YOOK Production AS izpilddirektore, piebilstot, ka galvenie auzu dzērienu patērētāji visur ir līdzīgi, proti, videi draudzīgi cilvēki, vegāni, cilvēki, kuri veselības apsvērumu dēļ nevar dzert govs pienu, un cilvēki ar elastīgu uzturu, kas reizēm lieto arī piena alternatīvas.

“Vienā maiņā spējam saražot līdz 20 miljoniem litru auzu dzērienu gadā, īpašu uzsvaru liekot uz eksportu. Sāksim ar savu vietējo tirgu, Baltiju, bet jau tagad mērķējam, cita starpā, uz Āziju un Persijas līča valstīm, kā arī uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu," skaidroja Katre Kovaska, raksturojot ģeogrāfiskās paplašināšanās perspektīvas. Viņa piebilda, ka konkurence šajā produktu segmentā ir ļoti liela.

Zemgales rajona tiesa Bauskā ierosinājusi piena pārstrādes uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, informēja tiesā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai ar kreditoriem tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 7.oktobrim.

Arī 2018.gada 18.maijā Zemgales rajona tiesa ierosināja «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču 2018.gada 23.augustā tiesa apstiprināja kompānijas iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu.

«Tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes laikā, komunicējot ar kreditoriem, nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditoru ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību, lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» toreiz skaidroja kompānijas pārstāvji.

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) izsniegusi 260 tūkstošu eiro finansējumu SIA “Finst” turpmākai radoši industriāla kvartāla attīstībai Kuldīgas centrā. '

Bankas finansējums ļaus turpināt atjaunot un labiekārtot vēsturiskas koka apbūves kompleksu un paplašināt biznesa kvartāla mērogu.

Radoši industriālajā kvartālā jau darbojas AS Latvijas pasts, AS V.O.V.A , AS Rīgas piena kombināts, klavieru rūpnīca SIA Klavins piano, alus darītava SIA "Duna Brewery", kosmētikas ražotne SIA "Natrue LAB", kombučas ražotne SIA "Rudys Brewing CO", kafijas grauzdētava Curonia Coffe roasters (SIA "Capullus Terra"), un citi radoši uzņēmumi, šovasar kvartālā plānots arī atvērt pirmo ēdinašanas uzņemumu SIA "Smoke Farm".

Kvartāla attīstībā būtiska loma ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura nodrošina jaunu inovatīvu uzņēmumu ienākšanu Kuldīgā.