Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA,20.08.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Vienlaikus viņš piebilda, ka «Jaunpils pienotava» kā līdz šim turpinās strādāt un tās darbībā nekas nemainīsies, izņemot to, ka uzņēmumam turpmāk būs vairāk īpašnieku - gan latviešu, gan igauņu zemnieki. Savukārt, «Piena ceļš» biedri būs īpašnieki piena pārstrādes rūpnīcām Igaunijā. Misa pauda, ka arvien vairāk kooperatīviem Latvijā nākotnē būtu jāapvienojas, lai stiprinātu pozīcijas tirgū un sasniegtu attīstības mērķus.

«Apvienoties ir absolūti nepieciešams. Latvijā patlaban vērojamā situācija - 33 piena kooperatīvi - uz tik mazas teritorijas ir absurds. Tā noteikti nav nākotne. Eiropā ir pierādījies, ka nākotne ir stipriem zemnieku kooperatīviem, ko pierāda «Valio» un poļu lielie kooperatīvi. Nākotne ir apvienoties,» sacīja Misa, piebilstot, ka «Piena ceļš» lēmumu apvienoties tieši ar «E-Piim»» pieņēmis, pateicoties abu kooperatīvu līdzīgai darbības filozofijai un atbalstam biedru piena pārstrādei.

Misa arī pieļāva, ka nākotnē «Piena ceļam» un «E-Piim»» varētu pievienoties vēl kāds kooperatīvs. Viņš gan atzina, ka apvienošanās process esot ārkārtīgi sarežģīts, tāpēc sākotnēji apvienosies tikai divi minētie kooperatīvi. Kad tas būs noticis, tad tiks izskatītas iespējas paplašināties. Informācija «Latvijas Vēstnesī» liecina, ka kreditori var pieteikt savus prasījumus «Piena ceļš» juridiskā adresē - Daudzeses ielā 6C - 33, Rīgā viena mēneša laikā. Informācija «Firmas.lv» liecina, ka «Piena ceļš» 2018.gadā strādāja ar 18,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un 140 266 eiro peļņu, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» ir dibināts 2004.gadā. Kooperatīva pamatdarbības veids ir piena, liellopu, teļu un lopbarības graudu iepirkšana un realizācija. Informācija «E-Piim» mājaslapā liecina, ka kooperatīva īpašnieki ir vairāk nekā simts vietējo piensaimnieku, un tas ir viens no lielākajiem siera un sviesta ražotājiem Igaunijā. Vairāk nekā 120 000 tonnu vietējā svaigpiena ik gadu tiek izmantoti kooperatīva pienotavā, lai ražotu sieru, sviestu un piena pulveri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA,27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Paraksta 29 miljonu eiro vērtu līgumu par piena pārstrādes kompleksa būvniecību Paidē

Zane Atlāce - Bistere,03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvkompānija «Nordecon» un piena pārstrādes uzņēmums «E-Piim» parakstījis 29 miljonus eiro vērtu līgumu par piena pārstrādes kompleksa būvniecību Paidē, liecina «Nordecon» paziņojums Nasdaq Baltic.

«E-Piim» rūpnīcas kompleksā Paidē paredzēta divstāvu administratīvā ēka, vienstāvu ražošanas cehs, kā arī septiņu stāvu ēka piena pulvera ražošanai, kur atradīsies arī noliktavu un citas telpas ar kopējo platību 32 477 kvadrātmetri.

Saskaņā ar līgumu, kompleksa būvniecība sāksies 2020.gada sākumā un tiks pabeigta 2022.gada pavasarī.

Projekta izmaksas ir 29 miljoni eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Jau vēstīts, ka «E-Piim» plāno apvienoties ar Latvijas piena ražotāju kooperatīvu «Piena ceļš» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, Paidē, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu. Kreditori pieteikt prasījumus var līdz 2019.gada 20.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa,09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava plāno investēt jaunas produktu ražošanas līnijas iegādē

Žanete Hāka,01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs AS «Jaunpils pienotava» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,342 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7% jeb 802 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gadā, bet šogad uzņēmums iecerējis palielināt apgrozījumu par 8%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pateicoties neto apgrozījuma pieaugumam, 2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» arī izdevies dubultot peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 392 tūkstoši eiro. Uzņēmuma pārstrādātā piena daudzums pērn pieauga par 12%, salīdzinot ar gadu iepriekš, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» investēja ap 300 tūkstošiem eiro attīstībā. Investīcijas saistītas ar skābā krējuma ražošanas un iepakošanas procesu uzlabošanu, pienotavas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu montāžu, kā arī nomainīts viens piegādes transporta līdzeklis. Pērn tas nodarbināja vidēji 136 darbiniekus, kas bija tikpat daudz, cik gadu iepriekš.

AS «Jaunpils pienotava» gada pārskatā arī atzīmē, ka uzņēmums pērn nomainīja pārdošanas komandu, un ievērojami uzlaboja sadarbību ar vietējām veikalu ķēdēm un paplašināja tiešo piegāžu loģistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO).

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Jaunpils pienotava” valdes locekļa amatu atstājis Raimonds Misa, liecina Lursoft dati.

Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmuma valde turpina darbu vienas amatpersonas sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu piena pārstrādes uzņēmumā turpina ieņemt Viesturs Krilovs. Pēc Lursoft datiem, viņš valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā ieņem kopš 2014.gada.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka AS “Jaunpils pienotava” īpašnieks ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”. Arī minētā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva valdē vakar notikušas izmaiņas – no valdes priekšsēdētāja amats atcelts līdzšinējais AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Raimonds Misa, viņa vietā par kooperatīva valdes priekšsēdētāju ieceļot Māri Pīķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotavai iecelta jauna, paplašināta padome

Žanete Hāka,28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēsturiskais Rīgas Piensaimnieka ražošanas komplekss meklē investoru

Monta Šķupele,12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA "Rīgas Piensaimnieks" pievienošanas AS "Rīgas piena kombinātam" ("Food Union" grupa), ražošana no rūpnīcas Valmieras ielā pārcelta uz AS "Rīgas piena kombināts" teritoriju Bauskas ielā, līdz ar to iegādei pieejamas bijušās rūpnīcas ēkas un zeme.

Objekta pārdošanu uzticēts veikt nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumam SIA "InSign". Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, automašīnu novietošanas iespējas teritorijā un salīdzinoši plašās attīstības iespējas, īpašums ir labi piemērots tirdzniecības apbūves, noliktavu un ražotnes attīstīšanai, uzskata uzņēmuma partneris un komercīpašumu speciālists Armands Broničs.

Īpašums Valmieras ielā atrodas Rīgas pilsētas centrā, kas jau vēsturiski bijusi piena pārstrādes un ražošanas teritorija. Īpašumam ir 4,65 hektāru liels zemes gabals, kuru jaunais investors var veiksmīgi izmantot un attīstīt atbilstoši saviem biznesa plāniem un iecerēm.

Saskaņā ar spēkā esošo Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, īpašums atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju un daudzveidīgām komerciāla rakstura un publiskām funkcijām teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc privātā preču zīme nozīmē daudz vairāk nekā tikai "lēti"

Andris Aire, "Rimi Baltic" privātās preču zīmes direktors,10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā kursa prasības ir absurdas un radušās no pārāk labas dzīves, intervijā sacīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš uzvēra, ka lauksaimnieki nav pret stingrākām vides prasībām un zaļāku domāšanu, taču Zaļā kursa prasības ir absurdas. "Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves," teica Ločmelis.

Viņaprāt, absurdi ir tas, ka esam gatavi Eiropas Savienības (ES) tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. "Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme," sacīja "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir nevis ES iegriba, bet uzņēmumu vajadzība

Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore,22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons,28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB,24.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.janvāra numurā lasi:

Statistika

Ēnu ekonomikas pieaugums skāris visu Eiropu

Tēma

Vēlētāju izvēle tuvplānā

Enerģētika

Līdz pilnīgai gāzes aizvietošanai vēl ejams tāls ceļš

Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Pasaules ekonomika

Ķīna vairs nebūs valsts ar lielāko iedzīvoju skaitu

Nodarbinātība

Tapina tūkstošu atlaišanas plānus

Pasaules ekonomika

Davosā ne par krīzi, bet polikrīzi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru