«Zinot [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina raksturu, es brīnos, kāpēc viņš joprojām ir cieti klusējis,» preses konferencē, kas notika Krievijas pilsētā Rostovā, norādīja gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, paužot uzskatu, ka Krievijai šajā situācijā būtu jārīkojas.

Tajā pat laikā gan Janukovičs arī apgalvoja, ka nevērsīsies pie Krievijas pēc militārā atbalsta, viņa teikto citē BBC. Ar Putinu gāztais Ukrainas prezidents vēl neesot ticies, taču runājis ar viņu pa telefonu.

Viņš sacīja, ka Krievija nedrīkst stāvēt malā un attālināties no Ukrainas likteņa, un tai ir jāizmanto visas iespējas, lai novērstu haosu.

«Esmu pārliecināts, ka paies laiks un uzvarēs patiesība, un patiesību uzzinās par daudziem, daudziem jautājumiem, jo tas, kas notiek tagad, diemžēl ir šausminošs teātris, kurā iesaistījušies nemiernieki un šī asiņainā scenārija autori,» preses konferencē sacīja Janukovičs.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Ukrainas opozīcijas līderi pieprasījuši atklāt, ko prezidents Viktors Janukovičs piedāvājis Krievijai apmaiņā pret tirdzniecības barjeru stiprināšanu un lētāku gāzes cenu. Protesti valsts galvaspilsētā Kijevā atsākušies ar jaunu sparu, vēsta BBC.

Ukraina un Krievija otrdien parakstījušas vairākas vienošanās, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saišu stiprināšanu. Tostarp Maskava sola, ka ievērojami samazinās Ukrainai gāzes cenu, kā arī iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tiek ziņots, ka jautājums par Ukrainas potenciālo pievienošanos Maskavas vadītajai Muitas savienībai otrdienas sarunās neesot apspriests.

Apmaiņā pret Krievijas labumiem V. Janukovičs, iespējams, piedāvājis lielvalstij Ukrainas stratēģiskas industrijas, aviācijas un enerģijas ražotājus, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, protestētājiem paudis Ukrainas opozīcijas līderis Vitālijs Klitško (Vitali Klitscho). «Mēs gribam zinām, ko tieši viņš [prezidents V. Janukovičs – red.] piedāvājis apmaiņā un kas ir iemesli, kādēļ tā darīts,» pauda opozicionārs.

Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča izteikumi otrdien paātrināja Krievijas fondu tirgus lejupslīdi.

Aptuveni plkst.13.30 pēc Maskavas laika (plkst.11.30 pēc Latvijas laika) Maskavas fondu tirgus indekss MICEX bija nokrities par 1,34%, bet indekss RTS - par 1,22%.

Pusstundu iepriekš, vēl pirms Janukoviča preses konferences MICEX un RTS indeksi bija uzrādījuši kritumu par attiecīgi 0,1% un 0,8%, salīdzinot ar situāciju biržu slēgšanas brīdī pirmdien.

Janukovičs otrdien Krievijā sarīkotajā preses konferencē atkal paziņojis, ka viņš esot likumīgais valsts vadītājs.

Preses konferencē, kas, tāpat kā viņa iepriekšējā uzstāšanās, notika Rostovā pie Donas, Janukovičs uzsvēra, ka esot gatavs atgriezties Ukrainā, tiklīdz to ļaušot apstākļi.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Ukrainas eksprezidents Viktors Janukovičs šobrīd savā Soču villā plosto, turklāt mēģinājis komandēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrāciju, atsaucoties uz saviem avotiem, paziņojis Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons.

«Janukovičs šobrīd sācis plostot, viņš sēž savā villā un dzer bez pārtraukuma,» trešdien telekanāla 24 pārraidē Šuster LIVE sacīja žurnālists.

Viņš atzina, ka nevar atklāt šīs informācijas avotu, vienlaikus uzsverot, ka par saviem vārdiem atbild.

«Es konkrēti zinu, ka tad, kad viņš dzīvoja netālu no Maskavas, pie viņa atbrauca Sergejs Ivanovs, prezidenta Putina administrācijas vadītājs. Janukovičs viņu sagaidīja halātā, jautrā prātā un sāka dot viņam pavēles. Pēc tam Ivanovs atbrauca pie Putina un sacīja: «Vairs mani uz turieni nesūtiet, jo nav skaidrs, kas pie kā ir ciemos - viņš pie mums vai mēs pie viņa»,» pastāstīja Gordons.

Aptuveni simts tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju izejot ielās un protestējot pret līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību atcelšanu, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs skaidro savas rīcības iemeslus. Viņš norāda, ka bija spiests spert šādu soli, lai pasargātu visvairāk ievainojamo iedzīvotāju daļu, vēsta BBC.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apvaino Krieviju spiediena veikšanā attiecībā pret Ukrainu.

Sadursmes starp protestētājiem un policiju Kijevā turpinājās arī pirmdien. Turklāt opozīcijas līdere Jūlija Timošenko, kas atrodas apcietinājumā, pieteikusi bada streiku.

Valsts prezidents V. Janukovičs pauda, ka «vēlas mieru lielajā Ukrainas ģimenē», pats sevi raksturojot kā šīs saimes «tēvu».

Ukrainas un Krievijas mediji ziņo par samita priekšvakarā notikušo uz abu valstu robežas, kad no pasažieru vilcieniem ir izsēdināti un Krievijā nav ielaisti Ukrainas pilsoņi.

Krimas ziņu aģentūra raksta, ka iebraukt valstī liegts arī kādai sievietei ar Ukrainas pasi, kas ir precējusies ar krievu un pierakstīta Maskavā. Ukrainā viņa bijusi ieradusies pie vecākiem, lai saņemtu izdevīgāk iegādātas zāles bērna rehabilitācijai pēc operācijas, bet Krievijā nav ielaista. Robežsargi teikuši, ka aizliegums ir spēkā līdz 2016. gadam.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Tā stāvokli Ukrainā DB raksturo Varšavas Austrumu studiju centra speciālists Arkadiušs Sarna. Polija ir viens no nozīmīgākajiem Ukrainas ES partneriem ar itin plašu ekonomisko un politisko interešu loku abu valstu starpā. A. Sarna gan piekrīt, ka Ukrainas makroekonomiskie rādītāji «ir briesmīgi».

Pirmām kārtām Ukrainā rūk ārzemju valūtu rezerves. Tā pērn rezerves kritušās no 31 miljarda ASV dolāru līdz 25 miljardiem, bet šā gada jūnijā to līmenis bija jau pie 21,7 miljardu dolāru atzīmes. Tas ir biedējoši Ukrainas nesabalansētās eksporta un importa attiecības dēļ.

Var pabrīnīties arī par Ukrainas vadītāju taktiku, kad, tās grivnai un attiecīgi atkarībai no importa kļūstot stiprākai, ticis audzēts arī valsts tekošā konta deficīts. 2012. gadā tas pieaudzis jau virs 8% no IKP. Tāds tas saglabāsies arī šogad – aģentūrai Bloomberg prognozē Goldman Sachs (GS) Maskavas analītiķis Andrejs Mathenijs. Pēc viņa datiem ar šādiem makroekonomiskajiem rādītājiem līdz gada beigām Ukrainas valūtas varētu krist līdz pat 13 miljardiem dolāru, kas valsts finanšu sistēmai nav adekvāts daudzums.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Krievija netic, ka no amata atstādinātajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam izdosies atgriezties pie varas, atzinis Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

«Vai tad mēs nesaprotam, ka Janukovičs neatgriezīsies pie varas, viņš vairs nevadīs Ukrainu no savas rezidences?» izteicies Krievijas vēstnieks.

Pēc Čurkina teiktā, par Janukoviča «likteni jālemj Ukrainas tautai».

Vienlaikus Krievijas vēstnieks ANO pārmeta jaunajām Ukrainas varasiestādēm, ka tās nav izpildījušas vienošanos par situācijas normalizēšanu, kuru parakstīja Janukovičs, Ukrainas opozīcija un starptautiskie novērotāji.

«Jautājums ir tajā, ka līguma tekstā bija fiksēti demokrātiski parametri izejai no krīzes,» norādīja Čurkins.

Jau ziņots, ka Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra lūgs izdot Maskavai līdzšinējo prezidentu Viktoru Janukoviču, ja apstiprināsies ziņas, ka viņš ir Krievijā.

«Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir apņēmusies izvirzīt jautājumu par starptautiskajā meklēšanā izsludinātā pilsoņa Viktora Janukoviča izdošanu, ja oficiāli apstiprināsies informācija par viņa atrašanos Krievijas Federācijas teritorijā,» teikts Ģenerālprokuratūras preses dienesta paziņojumā.

To, ka Janukovičs un bijušais iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko ir izsludināti starptautiskajā meklēšanā, trešdien paziņoja ģenerālprokurors Oļegs Mahņickis.

Janukovičs un Zahečenko ir aizdomās turamie lietā par cilvēku masu slepkavību, kas pastrādāta grupā, sacīja ģenerālprokurors.

Janukovičs ceturtdien izplatītā paziņojumā aicinājis Krieviju garantēt viņa personīgo drošību. Viņš arī paziņojis, ka joprojām sevi uzskata par Ukrainas likumīgo prezidentu.

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piekritis opozīcijas līderu galvenajai prasībai krīzes pārtraukšanā - ārkārtas vēlēšanu rīkošnai. Tomēr protestētāji paziņojuši, ka nepametīs pilsētas galveno laukumu Maidan un ieņemtās vadlības ēkas, vēsta Korrespondent.

Kustība Maidan atteikusies parakstīt kompromisa dokumentu, par kuru piektdien vienojās prezidents V. Janukovičs un opozīcija. Protestētāji uzstāj, ka V. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, ārkārtas vēlēšanām jānotiek aprīlī, nevis decembrī, kā šodien vienojās prezidents un opozīcija, ziņo televīzija Inter.

Db.lv jau ziņoja, ka vakar savā jaunākajā paziņojumā opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vienīgais akceptējamais scenārijs ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs piekritis konstitucionālām izmaiņām, kas ievērojami samazinātu viņa varu, kā arī ārkārtas vēlēšanām. Kompromiss ir panākts pēc vairākas stundas ilgām sarunām ar opozīcijas līderiem. Vienošanās nonākusi Ukrainas medija ICTV rīcībā. Medijs ziņo, ka kompromisa vienošanās paredz 2004. gada konstitūciju atjaunot 48 stundu laikā, savukārt jaunu valdību izveidot desmit dienu laikā. Konstitucionālā reforma, kuras pamatdoma ir sabalansēt prezidenta, valdības un parlamenta varas attiecības, tiks pilnībā pabeigta septembrī. Prezidenta vēlēšanas, savukārt, ir gaidāmas pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada decembrī.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (Сергей Лавров) paudis, ka Krievija nejauksies Ukrainas lietās. Tādu pašu rīcību Maskava sagaida arī no «Rietumu partneriem», ziņo Korrespondent.

«Mēs esam apliecinājuši savu principiālo nostāju nejaukties valsts iekšējās lietās,» pauda S. Lavrovs.

Tikmēr Ukrainas drošības dienesti ziņo, ka viņi nav saņēmusi informāciju par to, ka bijušais prezidents Viktors Janukovičs izsludināts meklēšanā. Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien Ukrainas pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka V. Janukovičs apsūdzēts masu slepkavībās un ir izsludināts meklēšanā, kā arī to, ka pēdējo reizi bijušais prezidents manīts Krimā.

Gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam tiks nodrošināta drošība Krievijas Federācijas teritorijā, medijam Itar Tass apstiprinājis kāds Krievijas varas iestāžu pārstāvis. Tikmēr Krimas reģionālais parlaments grasās rīkot referendumu par nošķiršanos no Ukrainas.

«Saskaņā ar to, ka prezidents V. Janukovičs vērsās pie Krievijas varasiestādēm ar lūgumu viņu personīgi aizsargāt, paziņoju, ka šis lūgums ir izpildīts Krievijas Federācijas teritorijā,» medijam pavēstīja avots.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs Ukrainā ir apsūdzēts masu slepkavībās un izsludināts meklēšanā. Tikmēr viņš Maskavā vērsies ar lūgumu nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām». Tāpat savā paziņojumā V. Janukovičs norādīja, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju.

Ukrainas prezidents Viktors Jankovičam ir kategoriski iebildumi pret rietumvalstu politiķu iejaukšanos Ukrainas krīzes risināšanā, vēsta BBC.

Tāpat V. Janukovičs pauda, ka Ukraina varētu piekrist daļai Maskavas vadītās Muitas savienības noteikumu.

Jau rakstīs, ka Ukrainas un Krievijas prezidenti šīs nedēļas sākumā tikās Maskavā, kur parakstīja vairākus sadarbības dokumentus, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saisū stiprināšanu. Turklāt Krievija solījusi iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas saniknojis opozīciju, kas pieprasīja V. Janukoviču atklāt, ko Ukraina piedāvājusi apmaiņā pret Krievijas dāsnumu.

Eiropas atbalstītājus, kas jau vairākas nedēļas protestē Kijevas centrā, apmeklējušas vairākas augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, piemēram ASV republikāņu senators Džons Makkeins (John McCain), ES pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrina Eštone (Catherine Ashton), bijušais Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle (Guido Westerwelle).

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Pašreiz nav vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. «Attiecībā uz spēku ievešanu. Šobrīd tādas vajadzības nav,» žurnālistiem atzina Putins, gan piebilstot, ka tāda iespēja pastāv.

Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas spēki Ukrainā var tikt izmantoti tikai ārkārtējā situācijā.

Krievijas prezidents otrdien preses konferencē arī paziņoja, ka Ukrainā ir noticis antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukrainas parlamenta no valsts galvas amata atstādinātais Viktors Janukovičs joprojām ir Ukrainas leģitīmais prezidents.

«Vērtējums tam, kas notika Kijevā, Ukrainā kopumā... Vērtējums var būt tikai viens - tas ir antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana,» atbildot uz ziņu aģentūras "Interfax" žurnālista jautājumu, sacīja Putins.

Ukrainas prezidenta padomniece Anna Germana sestdien paziņojusi, ka Viktors Janukovičs notiekošo uzskata par «valsts apvērsumu».

Germana arī paziņojusi, ka Janukovičs negrasās atstāt savu amatu.

VIDEO: Janukoviča uzruna (tulkota angļu valodā).

«Es daru visu, lai valstī nebūtu asiņu. Tagad es saņemu signālus par cilvēku vajāšanu. Es mēģinu aizstāvēt cilvēkus, kas tiek vajāti darbavietās, pa ceļam uz skolu, un cenšos nepieļaut turpmāku vardarbību,» Germana citē ierakstīto Janukoviča uzrunu. «Mani mēģina iebiedēt un pārliecināt, lai es brīvprātīgi demisionētu. Taču es negrasos demisionēt.»

Uzrunā Janukovičs arī uzsvēris, ka viņš esot likumīgi ievēlēts prezidents. Viņš turpināšot apceļot valsts dienvidaustrumu reģionus, kas tiek uzskatīti par līdzšinējā režīma galveno atbalsta bāzi, lai tiktos ar cilvēkiem un spriestu, kā novērst valsts sašķelšanos.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.