Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.
«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»
«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.
Viņi arī uzskata, ka par konstitūcijas pārkāpumiem personīgi atbildīgs ir prezidents Janukovičs, «kurš vakar personīgi ieradās parlamentā un ar šantāžas un iebiedēšanas palīdzību piespieda visu frakciju, kas balansēja uz sašķelšanās robežas, atgriezties sesiju zālē un turpināt vilkt likuma «par ķīlniekiem» pieņemšanu, neraugoties uz to, ka tam pietrūka balsu».
«Šodien maskas ir kritušas, un visiem ir saprotams, ka Augstākās radas vairākums tā vietā, lai mierīgā ceļā noregulētu krīzi un atjaunotu parlamentārismu, turpina konfrontācijas eskalāciju un likumu falsifikācijas praksi,» norāda opozīcijas līderi.
Ukrainas parlaments trešdien vēlu vakarā pieņēma likumprojektu par masu protesta akciju dalībnieku amnestēšanu.
Tomēr maz ticams, ka šis solis nesīs būtisku progresu Ukrainas politiskās krīzes risināšanā, jo opozīcijas politiķi atteicās piedalīties balsojumā.
Par likumprojektu nobalsoja 232 likumdevēji, pret balsoja 11, bet 173 likumdevēji balsojumā nepiedalījās.
Opozīcijas partijas nav mierā ar likumprojektā iekļauto nosacījumu, ka arestētie protesta akciju dalībnieki tiks atbrīvoti tikai tad, ja protestētāji atbrīvos ieņemtās valdības ēkas un ielas.
Ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība "Svoboda" ("Brīvība") parlamenta frakcijas vadītājs Tjagņiboks norādīja, ka parlaments galu galā pieņēmis likumu par ķīlniekiem, jo tagad arestētie protestētāji tiks turēti gūstā, līdz tiks atbrīvotas valdības ēkas.
«Varasiestādes tagad atzinušas, ka tās ņem ķīlniekus, kā to dara teroristi,» sacīja Tjagņiboks.
Bijušais pasaules čempions boksā un opozīcijas partijas UDAR līderis Kļičko pauda viedokli, ka šis likums nevis mazinās spriedzi, bet to no jauna saasinās.
Likumā par arestēto protestētāju amnestiju noteikts, ka protestētājiem to ieņemtās ielas un administratīvās ēkas ir jāatbrīvo 15 dienu laikā, pretējā gadījumā likums netiks īstenots, lasāms ceturtdien publicētajā likuma tekstā.
15 dienu termiņš tiks skaitīts no brīža, kad likumu būs parakstījis prezidents Viktors Janukovičs un tas būs publicēts oficiālajā laikrakstā.
Tomēr jau tā neskaidrajā situācijā noticis jauns pavērsiens, jo Janukovičs devies beztermiņa slimības atvaļinājumā, un tas nozīmē, ka viņš likumu varēs parakstīt tikai tad, kad būs oficiāli atgriezies darbā.
Lai likums stātos spēkā, parlamentā bija pietiekami ar valdošās Reģionu partijas deputātu balsīm. Opozīcijas deputāti par likumprojektu atteicās balsot.
Atbrīvojamo administratīvo ēku vidū, pēc visa spriežot, ir arī Kijevas pilsētas domes nams, kuru protestētāji ieņēma pirms diviem mēnešiem, tomēr likuma nosacījumi neatteiksies uz Arodbiedrību namu, kas ir kļuvis par protestu štābu.
Protestētājiem būs jāaiziet no Gruševska ielas Kijevas centrā, kur notikušas visvardarbīgākās sadursmes.
Protestētājiem arī būs jāatbrīvo ielas un laukumi, «atskaitot tos, kur notiek miermīlīgas protesta akcijas».
Tas varētu nozīmēt, ka protestētāji varēs paturēt Kijevas Neatkarības laukumu, kas ir kļuvis par visas protesta kustības epicentru. Tomēr visai neskaidrajā tekstā nekas konkrētāks nav pateikts.
«Šīs darbības ir jāizbeidz ne vēlāk kā 15 dienas pēc likuma stāšanās spēkā,» teikts likuma tekstā.
Ukrainas mediji ziņoja, ka vismaz 40 Reģiona partijas deputāti gribējuši pieslieties opozīcijai, lai nepieļautu likuma pieņemšanu.
Tomēr tad Janukovičs ieradies parlamentā, kas gadās ārkārtīgi reti, un brīdinājis savu partiju, ka izsludinās ārkārtas vēlēšanas, ja likums netiks pieņemts.
Teju visi Reģionu partijas deputāti tad nobalsoja par likuma pieņemšanu.
Pēc Ukrainas tīmekļa medijam Insider teiktā, slimais Jaunukovičs, kurš bijis «marmora bālumā», attraucies uz parlamentu, lai ieviestu savā partijā kārtību.
«Man bija asinsizplūdums, es gulēju pie sistēmas. Bet, redzot, kas šeit notiek, es atbraucu pie jums,» Janukoviča teikto atstāstījuši deputāti.
«Tādu lamāšanos es sen nebiju dzirdējis, mums draudēja visus ierullēt asfaltā un pārstādīt pie tādas un tādas mātes, sacīja, ka par katru no mums viņiem ir lieta,» izdevumam pastāstījis viens no Reģionu partijas pārstāvjiem.
Janukovičs ceturtdien paziņoja, ka Ukrainas valsts vara ir izpildījusi visas saistības, kuras tā bija uzņēmusies, lai panāktu krīzes noregulējumu, tomēr opozīcija turpina situācijas eskalāciju.
«Visus pienākumus, kurus valsts vara uzņēmās, mēs esam izpildījuši. Cita starpā parlaments pieņēma likumu par amnestiju, kas protestu dalībniekiem garantē brīvību un to personu atbrīvošanu, kas tika aizturētas konfliktu laikā.»
«Tomēr opozīcija turpina situācijas eskalāciju, aicina cilvēkus stāvēt salā dažu līderu politisko ambīciju dēļ. Uzskatu, ka tas nav pareizi,» teikts Janukoviča vēstījumā Ukrainas pilsoņiem, kas ceturtdien publicēts prezidenta mājaslapā.
Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments trešdien vakarā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.
Centienos panākt krīzes noregulējumu notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
