Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Pērn SIA Volvo Truck Latvia apgrozījums pieaudzis par 4,99%, sasniedzot 15,24 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa palielinājusies 2,7 reizes, sasniedzot 968,17 tūkstošus latu.

Pērn uzņēmums turpinājis jaunu Volvo automašīnu tirdzniecību, cenšoties atgūt iepriekšējos gados sasniegto tirgus pozīciju.

SIA Volvo Truck Latvia vadība paredz, ka šogad Volvo kravas automašīnu pārdošanas apjoms būs stabils un ir paredzams neliels pieaugums. Tāpat arī uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie tirgus pozīciju un imidža noturēšanas.

SIA Volvo Truck Latvia pamatdarbība saistīta ar transporta līdzekļu, rezerves daļu un piederumu tirdzniecību, kā arī pēcrealizācijas apkalpošanu.

Volvo kravas automašīnu pārdevējs SIA “Volvo Truck Latvia” apgrozījums pērn pieaudzis par 32,77% līdz 31,14 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 64,46% veidojuši ieņēmumi no kravu automašīnu pārdošanas. Lursoft statistikas dati liecina, ka SIA “Volvo Truck Latvia” pēc apgrozījuma apjoma Stopiņu novadā 2018.gadā bijis astotais lielākais uzņēmums.

Pieaugums bijis arī uzņēmuma peļņai, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājusies par 40,4%, sasniedzot 1,88 milj.EUR. Gūto peļņu paredzēts izmaksāt dividendēs.

SIA “Volvo Truck Latvia” reģistrēts 1996.gadā un pieder zviedru "Volvo Truck Corporation".

Lursoft pieejamie dati liecina, ka tirgotājs ir iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas sudraba līmenī. Pēc VID sniegtās informācijas, SIA “Volvo Truck Latvia” 2018.gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksāja 5,46 miljonus eiro, tostarp 1,1 miljonu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Volvo Truck Latvia turpmāk nodrošinās Renault Trucks pārdošanu un pēcpārdošanu Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

No šā gada 1. janvāra visi Volvo Truck Latvia servisa centri Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī un Valmierā ir saņēmuši Renault Trucks servisa centra autorizāciju un tādejādi vienīgie ir tiesīgi veikt kravas automašīnu tehniskās apkopes, virsbūvju remontu un citus servisa pakalpojumus, kā arī remontus garantijas ietvaros. Tāpat no 2015. gada 1. janvāra Volvo Truck Latvia nodrošinās Renault Trucks tirdzniecību Latvijā.

Kopš 2001. gada, kad Volvo Group iegādājās Renault Trucks, abu kravas automašīnu zīmolu pārdošanas un pēcpārdošanas funkcijas ir bijušas nodalītas. Līdz ar izmaiņām grupas nostādnēs 2013. gadā Eiropā tika uzsākta abu zīmolu pārdošanas un pēcpārdošanas tīkla integrācija, kas Latvijā šobrīd ir noslēgusies.

2015. gada otrajā pusgadā smagā komerctransporta tirgus turpināja strauju pieaugumu gandrīz dubultojot 2014. gada attiecīgā periodā rādītājus, liecina Auto asociācijas dati.

Rezultātā 2015. gads noslēdzās ar 38% pieaugumu, sasniedzot 1468 pirmo reizi reģistrētos automobiļus ar pilnu masu lielāku par 3,5 tonnām salīdzinājumā ar 1062 pirms gada.

2015. gada pieaugums ir ievērojams un tas, nenoliedzami, ir ļoti pozitīvs signāls, saka asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

2014. gadā bija bažas par krīzes otro vilni smagā komerctransporta tirgū, tad 2015. gada dati, ļauj būt stipri optimistiskākiem. Latvijā tradicionāli toni šajā tirgū nosaka automobiļi ar pilnu masu lielāku par 16 tonnas, kas veido līdz pat 94% no visa tirgus.

Šis segments ir piedzīvojis stabilu izaugsmi visa gada laikā vien dažos mēnešos reģistrācijām nokrītot zem 100 vienību sliekšņa. Lielajā segmentā līdz šim ir izteikti dominējuši divi Skandināvu zīmoli, pa vienam vācu un holandiešu zīmolam attiecīgi Volvo, Scania, Mercedes-Benz un DAF. Pagājušajā gadā izmaiņas ir skarušas pirmo trijnieku. Volvo ir izdevies saglabāt izteiktas līderpozīcijas, uz otro vietu paceļoties Mercedes-Benz, uz trešo vietu noslīdot Scania, bet DAF izkrītot no pirmā trijnieka.

Eiropas Komisija (EK) «Caur puķēm» liek saprast, ka briest jauns regulējums, kas būtiski ietekmēs kravu pārvadātājus ES. Komisijas mērķis – «atvieglot» Eiropas ražotājiem un autotransporta industrijai «aerodinamiskāku transportlīdzekļu ieviešanu», teikts EK informatīvā paziņojumā.

Transporta lietu komisāra Sīma Kallasa skaidrojošā apkārtrakstā «puķainums» nav mazāks. Tajā jau teikts, ka EK «plānotā pārskatīšana» ES ražotājiem «ļaus» ražot nākotnes vārda cienīgus smagos vilcējus. Uz DB jautājumu, kad tad līdz šim ražotājiem un industrijai to nav ļāvis, komisārs atbild, ka līdz šim likumiski noteikto gabarītu ietvaros «transporta industrijas vienīgais mērķis bija maksimizēt pārvadāto kravu». Tāpēc šoferu kabīnes Eiropas kravas auto patlaban ir «cik tik vien mazas var būt, un šoferi sēž virs motora». Attiecīgi nākas secināt, ka EK jauninājumu tehniskais mērķis ir likt mainīt līdz šim tradicionālo dizainu. Kravnesības pieauguma iespēju jaunajos modeļos EK noliedz.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Kopējais komerctransporta parka stāvoklis pamazām uzlabojas; par to liecina pēdējos gados Ceļu satiksmes drošības direkcijā veiktās tehnisko apskašu analīzes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tehniskā kārtībā (ar derīgu tehnisko apskati) esošo transportlīdzekļu skaits pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis, ko var uzskatīt par sava veida apliecinājumu tam, ka transporta joma atdzīvojas, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.

«Piemēram, 2011. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 102 tūkst. tehniskā kārtībā esošu kravas automobiļu, autobusu un piekabju (puspiekabju), 2012. gadā – gandrīz 109,7 tūkst., bet 2013. gadā – 116,5 tūkst. Tajā pašā laikā šo transportlīdzekļu procentuālajā sadalījumā trijos gados būtiskas izmaiņas nav notikušas. Proti, 57% ir kravas automobiļi, 39% – piekabes un puspiekabes, 4% – autobusi. Savukārt tehnisko apskati ar pirmo reizi izgājušo komerctransportlīdzekļu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 3%. Tas varētu būt viens no apliecinājumiem, ka transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis kopumā pēdējos gados ir uzlabojies,» viņš raksturo.

Elektrisko komponentu ražošanas uzņēmums Volburg meklē jaunas nišas un vēlas paplašināt darbību automobiļu produkcijas ražošanā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Volburg galvenokārt ražo produktus pēc klienta pasūtījuma, paša izgudrotu produktu tam pagaidām nav, taču kompānijas speciālisti nodarbojas arī ar pētniecību, vērtējot jaunus tehnoloģiskos materiālus un procesus, lai uzlabotu līmēšanas, lodēšanas, lakošanas procesus elektronikas ražošanā, stāsta kompānijas valdes loceklis Viktors Kononovs. Tā, piemēram, pērn uzņēmums veicis investīcijas 150 tūkst. eiro apmērā.

Uzņēmums darbu sāka pirms gandrīz 20 gadiem, un šo gadu laikā tas ir būtiski audzējis darbības apjomus, spējis attīstīt ražošanu – vēl nesen tā produktu klāstā bija tikai iespiedplates un modeļi, taču tagad kompānija klientiem piedāvā arī galamontāžu. Desmit gados Volburg ir spējis palielināt eksporta īpatsvaru no 20% līdz 85%. Lielāko daļu jeb 62% no uzņēmuma ražotā produktu klāsta veido elektronika (industriālajām iekārtām), raksturo V. Kononovs. Starp uzņēmuma klientiem ir dažādi pasaulē pazīstami zīmoli, pēc kuru dokumentācijas Volburg veic pilna cikla elektronisko moduļu un iekārtu izgatavošanu. Piemēram, automobiļu ražotājam Volvo Truck tiek ražotas sastāvdaļas displejiem, kuri projicē informāciju uz automašīnas priekšējā stikla, un elektronikas moduļi autobusu automātiskajām pārnesumu kārbām. Savukārt Vācijas tekstilmašīnu ražošanas gigantiem tiek piegādātas sastāvdaļas iekārtām trikotāžas izgatavošanai Ķīnā un citur Āzijā.

A/s Latvenergo noslēgusi vairāk nekā 1,99 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par trašu tīrīšanas frēžu, kāpurķēžu traktoru, piekabju un speciālo automašīnu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tādējādi vairāk nekā 491 tūkst. Ls vērtu elektropārvades līniju trašu tīrīšanas frēzi (kopumā tiks iegādātas trīs frēzes), kā arī 96 tūkst. Ls vērtu elektropārvades līniju trašu tīrīšanas frēzi a/s Latvenergo piegādās a/s Ferrus. SIA Unimotors Latvia tikusi pie 374 tūkst. Ls vērta iepirkuma un a/s Latvenergo piegādās kāpurķēžu traktoru ar aprīkojumu – buldozeru, vinču, hidromanipulatoru, zemes urbi un grozu cilvēku celšanai (tiks iegādāti divi traktori). Savukārt SIA IKF Politehnika uzvarējusi vairāk nekā 40 tūkst. Ls konkursā par puspiekabes piegādi (tiks iegādātas divas vienības), bet SIA Mono Transserviss – 169 tūkst. Ls vērtā konkursā par puspiekabes-treilera piegādi (tiks iegādātas sešas vienības). Konkursa ietvaros SIA Balttehnika uzvarēja vairāk nekā 51 tūkst. Ls konkursā par traktoru kravas piekabes piegādi (tiks iegādātas divpadsmit vienības), bet SIA Metālists – vairāk nekā 63 tūkst. Ls apjomīgā konkursā par traktoru balstu pārvadāšanas piekabes piegādi (tiks iegādātas divpadsmit vienības), SIA Domenikss uzvarējusi 97,8 tūkst. Ls vērtā konkursā par evakuatora speciālo transportlīdzekļu pārvadāšanai piegādi (tiks iegādātas divas vienības). Citus evakuatorus par 65 tūkst. Ls un 77,2 tūkst. Ls piegādās SIA Avar auto, tāpat uzņēmums uzvarējis arī konkursā par 293 tūkst. Ls vērta kravas seglu vilcēja piegādi (tiks iegādātas sešas vienības). Savukārt SIA Volvo Truck Latvia a/s Latvenergo piegādās kravas seglu vilcēju ar hidromanipulatoru par 176 tūkst. Ls. (tiks iegādātas divas vienības).

Latvijas elektronikas ražošanas kompānija Volburg sākusi darbu jaunās telpās Salaspilī, informē Swedbank pārstāvji.

2013.gadā Volburg ar Swedbank finansējumu iegādājās ražotni Salaspilī un veica rekonstrukciju. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 1,2 miljoni eiro, no tā Swedbank finansējums ir 880 tūkstoši eiro. Rekonstrukcijai tika piesaistīta arī Latvijas Garantiju aģentūras garantija.

Kompānija Volburg ražo elektroniskās komponentes industriālai lietošanai. Starp klientiem ir pasaulē pazīstami zīmoli, pēc kuru dokumentācijas Volburg veic pilna cikla elektronisko moduļu un iekārtu izgatavošanu.

Piemēram, automobiļu ražotājam Volvo Truck tiek ražotas sastāvdaļas displejiem, kuri projicē informāciju uz automašīnas priekšējā stikla un elektronikas moduļi autobusu automātiskajām pārnesumu kārbām. Savukārt Vācijas tekstilmašīnu ražošanas gigantiem tiek piegādātas sastāvdaļas iekārtām trikotāžas izgatavošanai Ķīnā un citur Āzijā.

Noslēdzies AS Sadales tīkls izsludinātais iepirkums par automašīnu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Automašīnas tiks iegādātas par 1,8 miljoniem eiro un konkursā uzvarējuši uzņēmumi SIA Unimotors Latvia, SIA HTC Automotive, SIA Volvo Truck Latvia, SIA Scania Latvia un SIA Domenikss.

Sadales tīkls iegādāsies četrus kravas automobiļus 4x4 ar hidromanipulatoru un grozu cilvēku celšanai, piecus kravas automobiļus 4x4 ar hidropacēlāju, vienu 7,5 t kravas automobili 4x4 ar hidropacēlāju, vienu kravas automobili 4x4 ar hidropacēlāju, vienu kravas automobili 6x2 ar hidromanipulatoru, vienu kravas seglu vilcēju ar hidromanipulatoru un divus kravas automobiļus 4x4 ar urbšanas iekārtu.

Uzņēmums drīkst darīt pilnīgi visu, un jautājums ir tikai par to, cik ir jāsamaksā nodokļu veidā, uzsver a/s ELKO Grupa galvenā grāmatvede Ingrīda Kuplā.

Skolas laikā Ingrīdai patika matemātika, datortehnika un programmēšana, bija skaidrs, ka savu karjeru ir jāveido tieši šajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju, kurā strādājošie speciālisti šodien ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tolaik vēl nešķita perspektīva nozare, jo pārsvarā asociējās ar darbu garlaicīgajos skaitļošanas centros. Toties laika gaitā bija pieprasījums pēc grāmatvežiem, un tas arī lielā mērā licis izlemt par darbu tieši šajā jomā.

Jāuzskaita kariete karalim

«Man savulaik ir prasīts – kas ir grāmatvedība? Izdzirdot šo jautājumu, man patīk stāstīt pasaku par karali, kuram bija rakstvedis, kas visu pierakstīja. Piemēram, tika rakstīts – karalis šodien nopirka karieti... Šodien tieši to pašu darbu paveic grāmatvedis, tikai skaitļu valodā, un mūsdienu izpratnē minētais pirkums tiktu fiksēts aptuveni šādi – šodien tika nopirkta kariete, par to iztērējot pusmiljonu latu plus PVN, un karaļvalstij ir jauna manta ar noteiktu vērtību. Un nekādu «nedrīkst»! Pilnīgi pietiek ar to, ka naudas izteiksmē tiek attēlots uzņēmumā notiekošais,» saka Ingrīda. Citiem vārdiem sakot, nav pareizi, ja grāmatvedis saka darba devējam, ka kaut ko nedrīkst uzsākt, darīt. Drīkst visu! Katrs uzņēmums, kā uzsver Ingrīda, var veidot savu biznesu pilnībā tā, kā to vēlas. Finanšu speciālista uzdevums ir to visu attēlot naudas izteiksmē, kas gan ir sarežģītāk, nekā uzņēmuma direktoram paziņot, ka kaut ko nedrīkst darīt.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

«Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā es strādāju jau 17 gadus un visu šo laiku esmu galvenā grāmatvede. Te visu laiku ir jauni profesionālie izaicinājumi, piemēram, mums pievienoja jaunu darbības virzienu – eParakstu, ir bijis meitas uzņēmums, konsolidācija, tagad uzņēmums sāk darbu pie vērienīga Eiropas Savienības fonda projekta – optiskā tīkla izbūves visā Latvijā. Tas viss neļauj iegrimt rutīnā,» saka Ilona Barkāne, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs galvenā grāmatvede.

Viņas nonākšana grāmatvedībā ir daļēji vecāku ievirzīts lēmums – I. Barkānes mamma bija algu grāmatvede, tāpēc var teikt, ka meita turpina ģimenes tradīcijas. «Arī mana māsa mācījās un strādāja par grāmatvedi, bet tagad darbojas citā profesijā,» viņa saka.

Pēdējā laikā arvien vairāk diskutē par to, kā darbu maina jaunās tehnoloģijas. Nenoliedzami – tās ietekmē arī grāmatvedības procesus. «Jaunās tehnoloģijas dod savu pienesumu, palielina uzņēmuma konkurētspēju. Mēs esam diezgan daudz sasnieguši šajā ziņā – esam elektronizējuši visus grāmatvedības attaisnotos dokumentus iekšējā lietvedības sistēmā,» teic I. Barkāne.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Veicot revīzijas sešās pašvaldībās, Valsts kontrole piecās no tām ir atklājusi «melnās kases», kur netiek dokumentēta naudas plūsma.

Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis ceturtdien žurnālistiem paziņoja, ka «melnās kases» konstatētas Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles pašvaldībās. Turklāt Līgatnes pašvaldībā bijušas pat deviņas «melnās kases».

Līgatnes pašvaldību patlaban vada Vienotības pārstāvis Ainārs Šteins.

Aptuvens naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, Valsts kontrolei nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot «melnās kases» apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.

Ja tiks pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, paredzot gāzes tirgus liberalizācju, AS Latvijas Gāze akcionārs Krievijas uzņēmums Gazprom ir gatavs tiesāties par privatizācijas līguma neievērošanu. To šodien pēc valdības sēdes teica Latvijas Gāzes vadītājs Adrians Dāvis.

Viņš uzsvēra, ka šāds projekts pilnībā neatbilst privatizācijas līgumam un valdība nepildīs savas uzņemtās saistības. Tādēļ Latvijas Gāzes akcionāri var vērsties tiesā.

«Ir informācija, ka Gazprom ir noslēdzis līgumu ar juridisko firmu par tiesas procesa uzsākšanu, ja tas būs nepieciešams,» teica Dāvis.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.