Ņemot vērā, ka šī gada 1.janvārī stājušās spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes degvielas produktiem, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli nozīmē trīs centu litrā pieaugumu benzīnam un autogāzei, atbilstoši tam mainījušās arī cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās, informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Dīzeļdegvielai cena attiecīgi pieaugusi par vienu centu litrā.

Vidējā benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās šobrīd ir 1,084 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena - 0,944 eiro litrā. Zemākā benzīna cena stacijās ir 1,010 eiro litrā, bet zemākā dīzeļdegvielas cena - 0,900 eiro litrā.

Kā ziņots, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) visai negatīvi vērtēja šī gada budžetā paredzētās akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, jo kopā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas kāpumu benzīnam un autogāzei cenas kāpums būs lielāks par trīs centiem litrā, bet dīzeļdegvielai nodokļu pieauguma summa būšot viens cents par litru.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA RusLatNafta (RLN) un SIA East-West Transit (EWT) paziņoto vienošanos. KP secinājusi, ka vienošanās kopumā veicinās preču realizāciju, radīs labumu patērētājiem un nedos iespēju likvidēt konkurenci.

Vienošanās mērķis ir palielināt RLN un EWT konkurētspēju degvielas mazumtirdzniecības tirgū, tai skaitā sniegt iespēju RLN un EWT piedalīties konkursos par degvielas piegādi Latvijā, kur nolikumos ir paredzēti ierobežojumi pretendentiem ar mazāku degvielas uzpildes staciju (DUS) pārklājumu.

Vienošanās tiks realizēta, izmantojot uzņēmumu klientu lojalitātes kartes degvielas iegādē. Kartes ļaus RLN un EWT klientiem norēķināties par degvielu vienošanās dalībnieku DUS tīklā bezskaidrā naudā. Turklāt EWT degvielas kartes tiks apkalpotas arī SIA Aparts DUS, kas ir RLN sadarbības partneris.

Tādējādi, īstenojot paziņoto vienošanos, tās dalībnieku klienti varēs izmantot piešķirtās atlaides plašākā teritorijā un lielākā skaitā DUS. Tas ir būtisks ieguvums patērētājiem, kā arī veicina uzņēmumu ekonomisko attīstību un stiprina konkurētspēju, uzskata Konkurences padome.

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Obligātais biodegvielas piejaukums nav nekas jauns, jo Latvijas valdība jau 2009. gadā pieņēma lēmumu par biopiejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai, kura procentuālais apjoms tika pakāpeniski palielināts, vienlaikus šāds piejaukums nebija nepieciešams arktiskajai (ziemas) dīzeļdegvielai. Savukārt strauji pieaugošo degvielas cenu un līdz ar to visa veida pārvadājumu sadārdzinājuma slāpēšanai valdība no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligātā biopiejaukuma prasību benzīnam un dīzeļdegvielai un tas kļuva par brīvprātīgu pasākumu, jo īpaši ja jau bija iepirkti biopiejaukuma komponentu krājumi. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra 95. markas benzīnam 10% apmērā tiks pievienots bioetanols, bet no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim dīzeļdegvielai 7% apmērā — biodegviela, kas ietekmēs degvielas pārdošanas cenas.

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls "Virši" turpina ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu, iegādājoties divas jaunas degvielas uzpildes stacijas Jelgavā un Jelgavas novadā, Nākotnē.

Staciju iegāde tiks pabeigta, pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas.

Jauno staciju iegāde ir daļa no "Virši" turpmāko gadu izaugsmes stratēģijas, kas paredz tālāku ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu un investīcijas infrastruktūrā, atverot jaunas un modernizējot esošās degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes stacijas gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Virši-A startē biržā un elektroenerģijas tirgū 

Degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", akcijas plānots iekļaut...

Pilna servisa stacija "Jelgava" iegādāta no "Virši" franšīzes ņēmēja, uzņēmuma SIA "Bairo", kas pārtrauc savu saimniecisko darbību degvielas mazumtirdzniecības jomā. Tā tika atklāta 2019.gada nogalē un atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, kam raksturīga intensīva satiksmes plūsma. Kā ikviena stacija "Virši" tīklā, arī stacija "Jelgava" jau pašlaik tiek attīstīta kopā ar pārējām tīklā esošajām stacijām un būtiskas izmaiņas vai investīcijas tās darbībā un infrastruktūrā nav nepieciešamas.

Savukārt, jauniegādātā stacija "Nākotne" atrodas Jelgavas novada Glūdas pagasta centrā "Nākotne" uz autoceļa Jelgava-Dobele un ir 65. stacija "Virši" enerģijas uzpildes staciju tīklā.

Staciju iegāde ļaus stiprināt "Virši" konkurētspēju degvielas tirgū.

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Šā gada pirmajos 9 mēnešos iedzīvotāji līzingā iegādājušies teju par trešdaļu jeb 28% vairāk jaunu automašīnu nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Swedbank apkopotie dati.

Kopumā no visām šā gada laikā līzingā iegādātajām automašīnām 40% ir jauni spēkrati. Priekšroka aizvien tiek dota universālām un praktiskām automašīnām. Starp populārākajām līzingā iegādātajām jaunajām automašīnām var minēt Nissan Qashqai, Toyota RAV4 un KIA Sportage.

«Līzinga darījumu apjomu pieaugums vērojams visos automašīnu segmentos, un tas rāda, ka iedzīvotāju noskaņojums turpina uzlaboties. Lai gan pieņemts uzskatīt, ka auto iegādē dominē emocionāli argumenti, līzingā iegādāto auto izvēli aizvien pamatā nosaka tādi racionālie kritēriji kā tehniskā komplektācija, uzturēšanas izmaksas un cena. No klientu stāstiem redzam, ka atrast lietotu auto ar atbilstošo komplektāciju un labā tehniskā stāvoklī mēdz būt diezgan sarežģīti. Ja komplektācija atbilst autovadītāja vēlmēm, ne vienmēr atbilstošs būs arī tehniskais stāvoklis un nobraukums. Šis ir viens no aspektiem, kādēļ iedzīvotāji arvien biežāk lemj par labu jauna auto iegādei. Tāpat iespēja izvēlēties katra individuālajām vēlmēm atbilstošu auto komplektāciju un drošības sajūta par tā tehnisko stāvokli, ko nosaka rūpnīcas garantija, ir būtiski argumenti jauna auto iegādē. Kopumā redzam, ka arī šogadjauno auto segmentā savu uzvaras gājienu turpina apvidus automašīnas, kas ir populārākā izvēle jau no 2012.gada. Turklāt šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā,» stāsta Kaspars Sausais, Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs.

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A atvēris sava tīkla 50. degvielas uzpildes staciju (DUS), kas atrodas Ventspilī, informē kompānija.

Šī pilna servisa DUS ir viena no četrām stacijām, kuru Virši-A vasaras beigās iegādājās Kurzemē, tā veicot vienu no straujākajiem tīkla paplašināšanās projekiem.

«Jaunu DUS iegāde Kurzemē ir stratēģisks Virši-A lēmums, lai nostiprinātu tirgus pozīcijas gan šajā reģionā, gan Latvijā kā lielākajam pašmāju degvielas tirgotājam. Pēdējo divu gadu laikā esam mērķtiecīgi virzījušies Kurzemes reģiona virzienā, atverot DUS Pūrē un Tukumā, arī Kandavā. Taču DUS Ventspils ir līdz šim tālākais Virši-A tīkla punkts Kurzemē,» saka Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Darbu sākusi jau 78. degvielas uzpildes stacija Statoil Fuel & Retail Latvia (Statoil) tīklā – Rīgā, Kalnciema ielā 88, teikts paziņojumā presei.

Kalnciema ielas DUS būs pa ceļam tiem klientiem, kas dodas Pārdaugavas, Jūrmalas un Kurzemes virzienā, kā arī ikdienas laipni gaidīsim kaimiņus - Šampētera un Zolitūdes klientus, saka Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

«Investīcijas mūsu tīkla attīstībā turpināsim. Plānojam vēl astoņās stacijās nomainīt esošās automazgāšanas iekārtas uz jaunās paaudzes iekārtām ar putu birstēm, turpināt ātrās maksāšanas terminālu uzstādīšanu, kā arī izvērtējam iespēju atvērt Statoil veikalu bez degvielas - līdzīgi kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā,» papildina Jēkabsone.

Statoil Kalnciema ielas DUS iegādē un iekārtošanā kopumā investēs vairāk nekā 1 miljonu eiro. Nākamā gada sākumā tiks veikta ēkas rekonstrukcija, paplašinot veikala telpas, savukārt līdz šim ir veikti virkne pilnveidojumu – degvielas rezervuāru pilna pārbaude, notekūdeņu sistēmas tīrīšana un attīrīšanas iekārtu apkope. Ir pārbūvēti esošie degvielas cauruļvadi, savukārt degvielas tvertnes aprīkotas ar elektronisko kontroles sistēmu, tādējādi nodrošinot degvielas kvalitātes nepārtrauktu kontroli.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Vidējais degvielas cenu līmenis 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, palielinājies par 60,3%, sasniedzot augstākās cenas visā to novērojumu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

Dīzeļdegviela šajā periodā sadārdzinājusies par 64,9%, benzīns - par 57,5%, bet auto gāze - par 30,4%. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī lielā daļā citu Eiropas un pasaules valstu, norāda CSP.

“ES noteiktais embargo Krievijas naftai un tās produktiem netiks atcelts ne šodien, ne rīt. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāpārkārto naftas un to produktu iegāde un loģistika, globāli jāmeklē citi piegādes kanāli un atsevišķos pasaules reģionos jāpalielina naftas ieguves apjomi, lai kompensētu Krievijas naftas un to produktu daļu Eiropā. Daudz kas ir atkarīgs arī no OPEC un Amerikas Savienoto Valstu lēmumiem. Jāsaprot, ka no loģistikas izmaksu viedokļa Krievijas nafta un tās produkti Austrumeiropai bija visizdevīgākie. Piegādājot šos produktus no citiem pasaules reģioniem, loģistikas izmaksas neizbēgami pieaugs, atstājot ietekmi uz galaproduktu cenu,” stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere, atgādinot, ka degvielas cenu pamatā veido trīs komponenti – naftas produkta cena jeb iepirkuma cena, nodokļi un mazumtirdzniecības izmaksas.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Rudens ierasti ir periods, kad iedzīvotāji aktīvi iegādājas automašīnas. Neskatoties uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā cilvēki arvien biežāk izvēlas pirkt jaunu auto no salona (jauno auto iegādes ikgadējais pieaugums ir 30%–40%), tomēr aizvien lielākā daļa iegādājas sev mazlietotu auto, informē AS Swedbank.

Protams, iegādājoties mazlietotu auto, jāatceras par īstermiņa un ilgtermiņa izdevīgumu. Pirkuma brīdī mazlietota un, it īpaši, ilgāku laiku lietota auto iegāde ir ekonomiski daudz izdevīgāka par jauna auto iegādi. Taču ilgtermiņā lietota automašīna, visdrīzāk, prasīs (vismaz proporcionāli!) lielākus ieguldījumus nekā jauns auto. Piemēram, viens no būtiskiem rādītājiem ir auto degvielas patēriņš – jauniem automobiļiem tas nereti var būt samazināts un daudz ekonomiskāks nekā vecākiem auto. Lai gan situācija nav viennozīmīga, jo vērā jāņem gan automašīnas motora tilpums, gan degvielas tips (benzīns, dīzeļdegviela, gāze), kā arī braukšanas intensitāte – tas, vai auto tiek izmantots bieži vai reti, pilsētā vai uz lielceļiem. Kopumā, izvēloties auto, ieteicams emocionālajiem apsvērumiem summēt klāt arī racionālos, no kuriem pats svarīgākais ir – auto ikmēneša uzturēšanas izmaksas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Latvijas Republikas Saeima 2016.gada valsts budžeta paketes ietvaros ir apstiprinājusi Grozījumus Likumā par akcīzes nodokli. Šie grozījumi nosaka, ka ar 2016.gada 1.janvāri tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem, gan naftas produktiem. Šis akcīzes nodokļa paaugstinājums tiešā veidā attieksies uz degvielas mazumtirdzniecības cenām. Pārrēķinot akcīzes nodokļa likmju pieaugumu patērētājiem saprotamākās mērvienībās, sanāk, ka benzīnam un autogāzei nodokļu summa (akcīzes nodokļa likmes pieaugums kopā ar attiecīgu pievienotās vērtības nodokļa summas pieaugumu) būs lielāka par 3 centiem par 1 litru, savukārt dīzeļdegvielai nodokļu pieauguma summa būs 1 cents par 1 litru.

Degvielas tirgotāju nozare to vērtē ne pārāk pozitīvi, jo tas palielina nodokļu likmju (un attiecīgi cenu) starpību ar mūsu kaimiņvalstīm, gan Baltijas valstīm – gan Krieviju un Baltkrieviju. Tas nozīmē, ka var palielināties tā saucamais «iepirkšanās tūrisms», t.i., pierobežas patērētāji izvēlēsies iegādāties degvielu kaimiņvalstī, kur degvielas cena būs zemāka zemāku nodokļu dēļ! Tas nozīmē, ka Latvijā degvielas iegāde var samazināties un līdz ar to arī akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi var kļūt mazāki, nekā prognozēts. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama vismaz patēriņa nodokļu likmju sinhronizācija Baltijas valstu ietvaros, jo ģeogrāfiski mūsu ekonomikas ir ļoti saistītas. Mūs vēl ļoti ir sarūgtinājusi šo grozījumu izstrādes un apstiprināšanas norise – ne sabiedrībai, ne mūsu nozarei pēc būtības nav paskaidrots, kāpēc akcīzes nodokļa pieaugums konkrētajiem naftas produktiem ir tieši tāds un ne citāds.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lai attīstītu videi draudzīgu autobusu infrastruktūru Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs pieejami 12,5 miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu otrdien, 20.decembrī, atbalstīja valdība.

Īstenojamie projekti paredzēs iegādāties sabiedriskā transporta transportlīdzekļus (autobusus), kuri darbojas ar elektrību, saspiesto dabasgāzi, 100% biodegvielu, izmantojot hibrīdtehnoloģijas (dīzeļdegviela (EURO 6)/elektrība), kā arī izbūvēt saistīto uzlādes vai uzpildes infrastruktūru.

Pasākuma ietvaros finansējums būs pieejams nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām (izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kurās ir tramvaju infrastruktūra) - Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pašvaldībām vai kapitālsabiedrībām, kuras sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajās pašvaldībās.

Gadījumā, ja tiks atbalstīta Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru vienošanās līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, tā samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, Latvija var pārvērsties par lietotu auto kapsētu.

Latvijas patērētāju pirktspēja ir salīdzinoši zema, tāpēc prognozēju, ka bez pamatīgas valsts atbalsta stratēģijas mūsu zeme pārvērtīsies par milzīgu lietotu auto kapsētu. Vecos auto ar iekšdedzes dzinējiem patērētāji pārdot vairs nevarēs vai to cena būs kritiski zema, bet jaunu elektroauto iegādes iespējas būs ierobežotas.

Manuprāt, konkrēti Latvijai definētais pārejas periods ir pārāk īss, savukārt auto nozare šobrīd piedzīvo pārāk daudz izaicinājumu vienlaikus.

Nevar visām valstīm noteikt vienu termiņu, līdz kuram jāizbeidz auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Ir jāņem vērā katras valsts unikālā ekonomiskā situācija, kur atšķiras arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiski, ka šobrīd Latvijā esošā infrastruktūra ērtai elektroauto izmantošanai un uzturēšanai vēl nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai motivētu patērētāju mainīt savus auto izvēles un lietošanas paradumus.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.