Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.

Maijā tiks sākta pirmā modernizācijai nodotā dīzeļvilcienu sastāva izjaukšana un apsekošana, kam sekos tā kapitālais remonts un atjaunināšanas darbi, informēja AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka pie visiem vilcienu sastāviem strādās visi trīs pilnsabiedrības uzņēmumi - AS VRC Zasulauks, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kuri vienotā piedāvājumā uzvarēja dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumā. Pa kārtai vagoni būšot visu trīs pārstāvju pārziņā. Sāksies darbi Zasulaukā un arī tiks pabeigti Zasulauka depo. Pa vidu tie būs gan Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, gan Daugavpilī.

Vispirms esot noritējuši projektēšanas darbi, tad tikšot veikts vagonu un sastāvu kapitālais remonts ar kalpošanas termiņa pagarināšanu, un tai seko modernizācija. Kalpošanas termiņš tiks pagarināts par 20 gadiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Inženieru tīkli bāze.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 17. martā.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca juridiskā adrese ir Brīvības gatve 201, Rīga.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2004.gadā. Tā darbības veidi ir dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 5,92 miljoni eiro.

2015.gadā Rīgas Vagonbūves rūpnīca apgrozījums sasniedza 12,7 miljonus eiro, bet peļņa – 182,8 tūkstošus eiro. Uzņēmumā strādāja 249 darbinieki. Kopējie uzņēmuma maksājumi valsts budžetā 2015.gadā bija 849,55 tūkstoši eiro.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes locekļi ir Krievijas pilsoņi Aleksejs Lisovskis un Deniss Rasadņikovs.

Pasažieru vilcienam un Rīgas vagonbūves rūpnīcai piederošo a/s VRC Zasulauks, kas pērn audzēja peļņu līdz 1,16 miljoniem latu, darbinieki pamet zemā atalgojuma dēļ. No peļņas 70% izmaksāti dividendēs.

VRC Zasulauks 2012.gada pārskatā minēts, ka pērn uzņēmums izbeidzis darba attiecības ar 56 darbiniekiem, bet darbā pieņemti 42 darbinieki. «Darbinieku īpatsvars, kuri darba attiecības izbeidza zemā atalgojuma dēļ 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga par 50%,» atzīmēts pārskatā. Kopumā pērn VRC Zasulauka darbinieku skaits samazinājās par 14 cilvēkiem un gada nogalē bija 319 cilvēki. No visiem darbiniekiem lielāko daļu jeb 37% veido darbinieki ar arodizglītību, pa 18% ir darbinieki ar vidējo un augstāko izglītību, bet 17% - ar vidējo speciālo izglītību. VRC Zasulauks nodarbojas ar dzelzeļa ritošā sastāva remontu un tehnisko apkopi, lielākais pasūtītājs ir Pasažieru vilciens.

A/s VRC Zasulauks apgrozījums pērn sasniedzis 7,062 milj.Ls, kas ir par 2,74% vairāk nekā 2011. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies 18 reizes, pieaugot līdz 1,157 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s VRC Zasulauks turpināja veikt dzelzceļa ritošā sastāva remontu un tehnisko apkopi saskaņā ar noslēgto līgumu ar a/s Pasažieru vilciens. Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, pērn uzņēmumam bijuši noslēgti nozīmīgi līgumi par ritošā sastāva remontu, rekonstrukciju un kapitālajiem remontiem.

Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 324 darbinieki. A/s VRC Zasulauks valdē darbojas Valters Grīnvalds, Vladimirs Krutjko, Aleksandrs Vasiļjevs un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Greste. Uzņēmums reģistrēts 2003. gadā.

A/s VRC Zasulauks savulaik izveidota, vienojoties valsts a/s Latvijas Dzelzceļš un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca par kopēju sadarbību. Tās mērķis ir attīstīt remonta sabiedrību un palielināt tās apgrozījumu, galvenkārt ar ārējo pasūtījumu palīdzību, izmantojot a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca partnerattiecības. A/s VRC Zasulauks akcionāri ir a/s Pasažieru vilciens un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca. A/s Pasažieru vilciens pasūtījumi vidēji veido 98,03% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens (PV) aktuālajā projekta atskaites posmā informējusi Satiksmes ministriju (SM) par dīzeļvilcienu modernizācijas procesa būtisku aizkavēšanos. Iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības ieguvusī pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā ietilpst AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS VRC Zasulauks, nespēj iekļauties līgumā paredzētajos termiņos. PV vairākkārtēji brīdinājusi izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

«Atbilstoši līgumā noteiktajam grafikam seši dīzeļvilcienu sastāvi ir nodoti modernizācijas procesa uzsākšanai. Pirmā modernizētā sastāva nodošana ekspluatācijā tika gaidīta jau šā gada februārī. Ar šo termiņu rēķinājāmies, gan plānojot PV darbu, gan ES līdzfinansējuma izmantojumu. Pašlaik esam ieviesuši vairākus ārkārtas pasākumus, lai situāciju stabilizētu un ar pārējiem vilcieniem spētu nodrošināt nemainīgu esošo vilcienu kursēšanas grafiku. Pilnsabiedrības DMU vilcieni kavēšanās uzņēmumam jau ir sagādājusi papildu izmaksas,» uzsver PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstījis līgumu ar uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Kopējās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no šīs summas 13 miljoni eiro būs piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar parakstīto līgumu šī gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dīzeļvilcienu sastāvs, un jau šī gada beigās tiks saņemts pirmais modernizētais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trīs vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.

Kā informēja uzņēmumā, modernizētie vagoni gan uzlabos novecojušo sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodrošinās papildu ērtības pasažieriem. Līdz ar to tiks izpildītas arī Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības un ievērota regula attiecībā uz pārvadājumu nodrošināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Plānots, ka pēc modernizēšanas varēs pagarināt esošo dīzeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vēl 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patēriņš un uzturēšanas izmaksas.

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Piegādātāju apvienība AS Rīgas Vagonbūves Rūpnīca, AS VRC Zasulauks un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir uzvarējusi AS Pasažieru vilciens atklātajā konkursā Par DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju, liecina Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca informē, ka pirmais provizoriskais maksājums par DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju (19 vilcieniem) tiks saņemts 2014.gada 2. pusgadā. Kopējā līguma summa ir 21,9 miljoni eiro, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca daļa ir ap 12,2 miljoniem eiro.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka par pārsteigumu atklātā konkursa «Par DR1A sērijas dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju» dalībniekiem, veicot grozījumus nolikumā, VAS Pasažieru vilciens (PV) valde pamanījusies «izlabot» vērtēšanas kritērijus tā, ka no tiem nav palicis vairs ne smakas. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem konkursa komisija izvēlēsies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc šādiem kritērijiem (5.1.10. punkts): «Visu dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas kopējā cena».

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Šā gada deviņos mēnešos AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca neto apgrozījums sasniedzis 17,4 miljonus eiro, kas ir par 15,9% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Koncerns deviņus mēnešus noslēdzis ar zaudējumiem 150,9 tūkstošu eiro apmērā.

Pārskata periodā koncerns eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 15,5 miljonus eiro (2013. gada 9 mēn. - 19 miljonus eiro). Galvenie eksporta virzieni šogad bija Igaunija, Krievija un Baltkrievija.

Pārskata periodā uzņēmums investēja ilgtermiņa ieguldījumos 4,3 miljonus eiro.

Šā gada janvārī tika reģistrēta Pilnsabiedrība DMU vilcieni. Tās dalībnieki ir AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, AS VRC Zasulauks, AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca. Pilnsabiedrības DMU vilcieni izveidošanas mērķis ir AS Pasažieru vilciens DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizācija Provizoriskā uzņēmuma daļa ir 9,4 miljoni eiro. Patlaban projekts atrodas realizācijas stadijā.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansētajā tramvaju transporta infrastruktūras renovācijas projektā Daugavpilij tiks piegādāti 12 Kirova vārdā nosauktajā Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcā Krievijā ražotie četrasu un sešasu tramvaju vagoni.

Kā informēja AS Daugavpils satiksme valdes locekle Sabīne Šņepste, līgumu par tramvaju piegādi Daugavpils satiksme plāno slēgt ar atklātajā tramvaju vagonu iegādes konkursā uzvarējušo Maskavā reģistrēto Krievijas atklāto akcionāru sabiedrību Nacionālā kontraktu korporācija, kas šajā darījumā pilda starpnieka funkcijas.

Kā liecina informācija vietnē Wikipedia, rūpnīca tramvajus ražo kopš 1901.gada. Kopš 2006.gada rūpnīca ražo zemās grīdas tramvajus. Pirmie zemās grīdas tramvaji tika piegādāti izmēģināšanai Maskavā un citās Krievijas pilsētās.

Atklātajam tramvaju vagonu iegādes konkursam tika iesniegti septiņi piedāvājumi. Nacionālās kontraktu korporācijas piedāvājums bijis ar zemāko cenu un atzīts par atbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Maijā tiks izsolītas likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akcijas, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tāpat tiks izsolītas Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret RVR 14,1 miljona eiro apmērā.

Kustamās mantas lietu kopības izsoles sākumcena ir 4,5 miljoni eiro.

Izsole notiks 15. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka februārī sākta RVR mantas izsole pa daļām.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Pērn oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Februāra vidū tika izsludināta RVR piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, taču tā nenotika, jo nebija pieteicies neviens pretendents. Pēc informācijas paziņošanas par šo izsoli bija interese no vairākiem pretendentiem, tai skaitā Latvijā strādājošajām kompānijām.

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) valdes loceklis, vairāk pazīstams kā e-talona sistēmas apsaimniekotājs, Aleksandrs Brandavs pirms mēneša klusi pārņēmis kontroli pār a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) līdzšinējiem īpašniekiem Valērijam un Ērikam Igauņiem un Aivaram Ločmelim piederējušo Felix holdingu un tā vērtīgajiem aktīviem, tostarp iespaidīgo īpašumu Mežaparkā, Visbijas prospektā 5. Vēl iepriekš caur citu uzņēmumu A. Brandavs klusi kļuvis par gleznās Smuku muižas īpašnieku Brocēnu novadā, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Lojalitāte pret galvaspilsētas saimniekiem A. Brandavam pēdējos gados ir atmaksājusies, nodrošinot ienākumus, kas formāli nedod pamatu uzdot jautājumus, vai un ko viņš var atļauties. 45 gadus vecais A. Brandavs, kurš ir diplomēts kordiriģents un sestdien, kā ierasts, diriģēja kora Blagovest dziedājumu A. Amerika partijas kongresa atklāšanā Mazajā ģildē, apgalvo, ka Felix holdinga aktīvus viņš pārņēmis kopumā par aptuveni 97 000 eiro, pakāpeniski iegūstot sākotnēji 13,5%, pēc tam 71,1% un visbeidzot septembrī – 100% kompānijas kapitāldaļu. Maksājumi esot veikti no viņa privātā bankas konta.

Caur 33,69% SIA East West Industrial Group A. Brandavs ieguvis daļas arī brāļiem Igauņiem un A. Ločmelim vēl nesen piederējušajā RVR, kas cīnījās par jauno pasažieru vilcienu piegādi un šobrīd kopā ar diviem citiem uzņēmumiem piedalās 22 miljonus eiro vērtajā līgumā par dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju pēc va/s Pasažieru vilciens pasūtījuma. GKR valdes loceklis Dienai apgalvo, ka šīs daļas rūpnīcā ieguvis apmaiņā pret Krievijas investora piesaisti un veicot materiālo ieguldījumu, kuru savukārt finansējusi ABLV banka. Ieguldījuma vērtību A. Brandavs neatklāj – tas esot komercnoslēpums.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Kā liecina dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanās, ielaistas problēmas pašas no sevis neatrisināsies

Lai nepazaudētu jaunu vilcienu iepirkumam nopūdelēto Eiropas Savienības fondu naudu, politiķi (esošā koalīcija bez ZZS) savulaik steigā naudu piešķīra dažādiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – gan Latvijas dzelzceļam, gan Pasažieru vilcienam (PV). Lai kādas būtu Latvijas dzelzceļa vājās vietas (būvēt par daudz un par dārgu, kā sūkstās nozares spēlētāji), par tā naudas apguves prasmi sūdzēties nav bijis pamata.

Turpretī ar PV situācija bija pavisam cita. Politizētās, nepastāvīgās, uzņēmumam un pasažieriem derīgus lēmumus pieņemt nespējīgās valdes bija kļuvušas teju vai par PV firmas zīmi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ valdība 2013. gada aprīlī izdomāja, ka būtu vērts vēlreiz iedot «bērnam» (lasi: PV valdei) paspēlēties ar «ieročiem» (lasi: ES fondu līdzfinansējumu). Līgumu parakstīja tikai 2014. gada janvāra beigās, bet iepirkums aizkavējās ne tikai PV vadības un modernizētāju (Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, VRC Zasulauks) savstarpējo kašķu dēļ, bet arī «vecu grēku» dēļ, iepriekš «uzmestajam» spāņu ražotājam CAF sūdzoties par konkursu.

Uzņēmums pārvēršas par čaulu; RVR piederošo akciju iespējamo cenu puses neatklāj

AS Pasažieru vilciens (PV) no 2015.gada 1. aprīļa pilnībā pārņēmis motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta funkcijas no a/s VRC Zasulauks (VRCZ), Dienas Biznesam PV viedokli pauž uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītāja Sabīne Ozoliņa. Savukārt VRCZ padomes priekšsēdētājs Modris Jaunups saka, ka pilnīgai uzņēmuma pārņemšanai PV jāatpērk no a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) piederošās VRCZ akcijas. Puses ir vienojušās par konkrētām darbībām, un līdz šim viss norit saskaņā ar šo vienošanos, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, sīkākus komentārus par iespējamo akciju pārdošanu nesniedzot. Patlaban 51% VRCZ akciju pieder PV, bet 49% – RVR.

Steigā īstenotajā projektā iesaistītajām pusēm problēmu netrūkst; nav izslēgta tiesvedība par 2,2 milj. eiro soda naudu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem ir īsais laiks, ‒ tā 2014. gada februārī jau pēc 22 milj. eiro vērtā līguma noslēgšanas ar VAS Pasažieru vilciens (PV) par 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju norādīja izpildītāja, pilnsabiedrības DMU vilcieni (DMU) pārstāvji. AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS VRC Zasulauks kopdarbība gan neveicās tik raiti, kā plānots, un pēdējais vilciens ekspluatācijā tika nodots nevis 2015. gada beigās, bet deviņus mēnešus vēlāk.

Par termiņu kavējumiem PV piemēroja DMU līgumsodu 2,2 milj. eiro apmērā. Tie ir 10% no pasūtījuma summas un aptuvenais skaitlis, par kādu līguma cena pieauga salīdzinājumā ar PV sākotnēji iecerēto. DB jau vēstījis, ka par darījumu informētie neoficiāli norādījuši, ka iesaistītās puses apzinājušās ‒ nav reāli darbus paveikt divos gados. Tā kā pasūtītājs uzstājis uz soda naudu iekļaušanu līgumā, darījuma vērtība pieaugusi no 20 milj. eiro līdz 22 milj. eiro. Tagad no pasākumā iesaistīto teiktā izriet, ka izpildītājs nejūtas vainīgs par kavēšanos un apcer tiesvedību ar pasūtītāju. Iepriekš satiksmes ministrs Uldis Augulis projektu nodēvējis par neizdevušos eksperimentu, bet valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pieļāva, ka, visticamāk, jau projektu uzsākot, laika tā izpildei bijis par maz.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 54 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devis uzņēmums JK Estate un SIA MC Turaida Property, kā parādnieku norādot SIA MC Turaida Property. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 7 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Vienīgā uzņēmuma valdes locekle ir Jūlija Krūmiņa meita Maija Čerņavska. Uzņēmumam JK Estate pieder viesnīca Jūrmalā Villa Alvine.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Ditton pievadķēžu rūpnīca. Ķīlas vērtība ir 4,6 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Citadele banka.

22 miljonu vērtajā dīzeļvilcienu modernizācijas projektā ne viss norit pēc grafika; darbus cer pabeigt līdz 2015. gada beigām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada februārī uzsāktā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) ritošā sastāva modernizācija nenorit tik raiti, kā sākotnēji cerēts, liecina iesaistīto pušu teiktais. Pēc 21,98 milj. eiro līguma parakstīšanas (31. janvārī) ar uzņēmumu apvienību DMU vilcieni (Latvijas kapitālsabiedrība a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un a/s VRC Zasulauks (VRC, kurā PV pieder 51% akciju, bet RVR 49%)) toreizējais PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis paziņoja, ka jau šā gada beigās tiks saņemts un nodots ekspluatācijā pirmais modernizētais sastāvs, savukārt visu 19 (DR1A sērijas) dīzeļvilcienu modernizāciju plānots pabeigt 2015. gada nogalē.