Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku
Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.
Stutē CB
Lai arī līdzšinējā galvenā akciju tirgus pieauguma veicinātāja ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ir paziņojusi, ka tās dāsnums vērtspapīru tirgū vairs nebūs tik liels, un kopš gadu mijas obligāciju pirkumi gājuši mazumā, šī centrālā banka aizvien ir nozīmīgs spēlētājs, lai veicinātu investoru interesi atvērt aizvien jaunas uz akciju pirkumiem orientētas pozīcijas. Tas pats sakāms arī par citām pasaules vadošajām centrālajām bankām. «Var teikt, ka šobrīd ir iespējams novērot burbuļa pazīmes. Proti, ASV galvenie indeksi ir rekordu augstumos, FRS turpina stimulēt ekonomiku, un procentu likmes tiek turētas zemā līmenī. Tikmēr izskatās, ka arī ECB nāksies uzpirkt aktīvus un stimulēt ekonomiku, kam arī vajadzētu palīdzēt akciju cenām un indeksiem pieaugt vēl vairāk, bet brīdī, kad ekonomika nostabilizēsies un centrālās bankas atkal sāks palielināt procentu likmes, uzņēmumiem un fondiem nebūs iespēju tik lēti aizņemties un cenām tirgū vajadzētu sākt kristies,» tirgus ieskatu sniedz LHV bankas Latvijā vadītājs Māris Rambaks. Ja paskatās uz ilgtermiņa procentu likmēm, tad tās ir zemākajā līmenī finanšu sistēmas pastāvēšanas vēsturē, tāpēc to pieaugums ir neizbēgams, līdz ar to arī korekcijas finanšu tirgos, piebilst finanšu eksperts.
Runājot par tirgus dinamiku, viņš arī vērš uzmanību uz to, ka, piemēram, zemas kapitalizācijas kompāniju indekss Russell 2000 nemaz neuzrāda tik lielu izaugsmi. Investoru aprindās fakts, ka cenas turpina straujāk pieaugt lielas kapitalizācijas kompānijas akcijām, bet mazajām kompānijām tas notiek lēnāk, arī ir pamanīts. Pagaidām ir grūti sniegt nepārprotamu atbildi, vai tirgus mazās kompānijas ir pārvērtētas, taču iespējams, ka lēnāks mazo uzņēmumu tirgus vērtības pieaugums arī liecina par to, ka tirgus patlaban atrodas pie šī izaugsmes cikla augstākās robežas.
Korekcijas gaidas
«Potenciāli burbuļa draudi, protams, pastāv. Tie ir reāli, taču šobrīd nav pazīmju, kuras liecinātu, ka situācija varētu būt tik bīstamā kā 2008. gadā. No šīm korekcijām vissmagāk ciestu ASV, jo Eiropa nav tik likvīda un salīdzinoši tik labā ekonomikas izaugsmes stadijā, kādā šobrīd atrodas ASV,» situāciju vērtē M. Rambaks. Viņš stāsta, ka pirmās nelielās korekcijas jau tika novērotas pēc jaunākajiem ASV iekšzemes kopprodukta datiem, kas bija labāki nekā gaidīts. Investori nobijās no tā, ka FRS ātrāk palielinās procentu likmes, un cenas nokritās. Tajā dienā indekss Dow Jones samazināies par 317 punktiem, kas bija lielākais kritums kopš šā gada 2. februāra. Ja jauno darba vietu skaits būtu labāk sasaucies ar ekonomikas datiem, tad diezgan droši varētu teikt, ka kritums būtu turpinājies, uzskata eksperts.
Viņaprāt, procentu likmju celšana un ekonomikas stimulēšanas izbeigšana noteikti arī ir galvenie riski, kā arī notikumu interpretācija, jo investori ir galvenie cenas virzības noteicēji, un, ja vairāki investori zaudēs ticību tirgum, korekcija būs neizbēgama. «Grūti pateikt, kuram sektoram ir vislielākie draudi, bet noteikti, smagi ciestu lielākā daļa ciklisko sektoru, piemēram finanses, tehnoloģijas. Finanšu sektora vērtība pēdējo triju gadu laikā ir gandrīz dubultojusies, un, ja notiktu korekcijas, tad šis sektors būtu noteikti viens no tiem, kas izjustu sekas. Tehnoloģiju sektorā arī daudzas kompānijas ir pārvērtētas, piemēram, First Trust Nasdaq-100 Technology Index Fund (QTEC) cena ir 1,09 reizes lielāka, nekā tā aprēķinātā patiesā vērtība (fair value). Citiem vārdiem, tie kuri ir vairāk jūtīgi pret centrālo banku īstenoto politiku, kā arī pret ģeoplitiskajiem notikumiem,» secina finanšu eksperts.
Atskats vēsturē
Par to, ka akciju tirgi varētu atrasties iespaidīgas korekcijas priekšvakarā, vedina domāt arī vairāki vēsturiski fakti. Tā, piemēram, MarketWatch tirgus apskatnieks Brets Arends (Brett Arends) vērš uzmanību uz to, ka 1500 kompānijas ar lielāko tirgus kapitalizāciju pēc fundamentālajiem rādītājiem šobrīd ir novērtētas augstāk nekā 1999. gadā pirms tehnoloģiskā burbuļa krīzes. Lieki teikt, ka toreiz lielu daļu no augstākās kapitalizācijas rādītājiem demonstrēja tieši tehnoloģiskais sektors. Eksperts vērš uzmanību uz faktu, ka akciju cenas attiecības pret peļņu uz akciju jeb P/E mediāna šobrīd ir 20 salīdzinājumā ar 16 pirms tehnoloģiju burbuļa plīsuma 2000. gada janvārī. Savukārt akcijas cenas attiecības pret bilances vērtību mediāna šobrīd ir 2,5, bet 2000. gada janvārī tā bija 2,2. Tajos pašos laika periodos akcijas cenas attiecības pret ieņēmumiem mediāna ir 1,8 un 1,4. Tādējādi pēc šiem parametriem nosacīti varētu teikt, ka akciju cenas šobrīd ir vairāk pārvērtētas nekā pirms dot.com kolapsa. Taču tajā pašā laikā MarketWatch norāda arī uz citiem it kā akciju cenu tālākam pieauguma labvēlīgiem faktoriem. Tā, piemēram, dividenžu ienesīgums šobrīd ir augstāks nekā 2000. gada sākumā, sasniedzot attiecīgi 1,3% un 0,8%. Arī akciju cenas attiecības pret peļņu nākotnes novērtējums šobrīd ir labāks nekā atsevišķos gados, kad biržas auga daudz straujāk. Tā, piemēram, nākotnes P/E attiecības S&P 500 indeksa kompānijām šobrīd ir 15,1, kas ir mazāk nekā 2006. gada sākumā un 2003. gadā, kad biržas indeksam izdevās pakāpties attiecīgi par 14% un 26%. Savukārt M. Rambaks vērš uzmanību uz to, ka 1932. gadā indekss Dow Jones nokritās par vairāk nekā 90% salīdzinājumā ar iepriekšējo augstāko punktu, kas tika sasniegts 1929. gadā. «Nākamajos piecos gados indeksa vērtība cēlās par 75% un gandrīz sasniedza 1929. gada maksimumus, bet tad tas nokritās, un vajadzēja deviņus gadus, lai sasniegtu atkal to pašu atzīmi, ko 1934. gadā. Tikai pēc 26 gadiem indekss atgriezās 1929. gada līmenī. Šobrīd notiek kas līdzīgs, kad Dow Jones indekss ir pieaudzis vēl straujāk pēdējo piecu gadu laikā. Ja vēsture par kaut ko liecina, tad tuvākajā laikā vajadzētu sekot kritumam. S&P 500 no 2009. gada 666 punktiem ir pakāpies jau gandrīz līdz 2000,» rezumē LHV bankas investīciju speciālists.