Turpmāk globālās ārvalstu valūtu rezerves var sarukt
Jaunākie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati atklājuši, ka šā gada pirmajā ceturksnī pasaules centrālo banku ārvalstu valūtu rezerves salīdzinājumā ar pagājušā gada vidu sarukušas par pustriljonu – līdz 11,43 triljoniem ASV dolāru. Vairāki analītiķi norāda, ka šāda tendence var turpināties, kam varot būt visai ievērojama ietekme arī uz tendencēm finanšu tirgū.
Proti, pēdējo 20 gadu laikā ir ierasts, ka pasaules valstu ārvalstu valūtu rezerves aug, kur par šādu tendenci galvenokārt atbildīgas ir bijušas lielās attīstības valstis, piemēram, Ķīna. Tagad šīm rezervēm varot būt tendence samazināties, kas savukārt var nozīmēt mazāku pieprasījumu pēc daudzām pasaules valstu obligācijām un to, ka pieaug pārdošanas spiediens parāda vērtspapīru tirgū. Šīs rezerves tradicionāli nozīmē zināmu drošības buferi pret vietējās valūtas nestabilitāti un kapitāla noplūdi.
Bloomberg ziņo, ka centrālo banku kopējo rezervju apjomu kritumu izraisījuši vairāki faktori. Viens ir vērojamā nestabilitāte attīstības valstīs, kurām nākas cīnīties ar savu valūtu vājumu (vietējās valūtas stabilizēšanas nolūkos ārvalstu valūtu rezerves tiek izpārdotas) un kapitāla noplūdi. Tāpat vēl nozīmīgi faktori esot ASV Federālo rezervju monetārās politikas izmaiņas, krītošās izejvielu cenas un tas, ka citas attīstītās valstis (piem., Šveices un Japānas centrālās bankas) pārtraukušas intervences valūtu tirgū.
Tiek ziņots, ka savas juaņas vērtību šobrīd balstīt nākas Ķīnai (neskatoties uz neseno šīs valūtas devalvāciju). Rezultātā šīs valsts ārvalstu rezerves šobrīd sarukušas līdz 3,65 triljoniem USD no gandrīz 4 triljoniem 2014. gadā. Tāpat tieši Ķīnas ekonomikas nemitīgā straujā izaugsme radīja labu fonu izejvielu cenu kāpumam, kas ilgstoši ar naudiņu spēja piepildīt resursu ieguves valstu naudas maciņus un audzēt rezerves (piem., Krievijai, Brazīlijai, Persijas līča valstīm). Tiek norādīts, ka šobrīd pretējā virzienā pavērsies tā saucamais «globālais supercikls», kas vairāk nekā 10 gadus nozīmēja izejvielu cenu palielināšanos un stimulēja milzīgas investīcijas lauksaimniecībā, jaunās raktuvēs un ar izejvielu ieguvi saistītajās tehnoloģijās. Ilgstošāks periods, kad tika novērotas paaugstinātas cenas, ir radījis attiecīgu piedāvājuma atbildi (citiem vārdiem – izejvielu piedāvājums aizsteidzies pa priekšu pieprasījumam), kur situāciju saasina buksējoša globālā un sevišķi – Ķīnas (kas līdz šim izejvielu piedāvājumu spējusi absorbēt) ekonomika. Nu tā vairs šo lomu spēlēt nespēj.
Plašāk lasiet rakstā Cikls vēršas pretējā virzienā ceturtdienas, 3. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!