Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, otrdienas pēcpusdienā ir nonācis pārdošanā, vēsta BBC.

Aptuveni 100 tūkstoši interneta vietņu jau ir iegādājušās domēnu. .xxx bija iespējams iegādāties iepriekš ierobežotā pārdošanā, bet pirmās interneta vietnes ar šo domēnu sāka darboties jau šā gada septembrī.

Divi lielākie pornogrāfijas industrijas uzņēmumi Manwin Licensing un Digital Playground jau apvainojuši ICM Reģistru, kas pārrauga interneta adreses, konkurenci «bremzējošā» un monopolistiskā darbībā. ICM Reģistrs norādījis, ka .xxx domēns ir izdevīgs sabiedrībai, jo tas nosūta skaidru signālu - interneta vietne satur pornogrāfiju, gan tiem, kuri to meklē, gan tiem, kuri no tās vēlas izvairīties.

Tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Rīgas pilī Melnkalnes ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Milans Ročens (Milan Roćen) apliecinājis, ka Melnkalnei tās tālākajai integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un NATO ir īpaši būtiska Latvijas pieredze.

Sarunā Valsts prezidents uzsvēris, ka mums ar Melnkalni kā mazām valstīm ir svarīgi savā starpā sadarboties īpaši ņemot vērā mūsu draudzīgās attiecības. Melnkalnes ārlietu ministrs akcentējis, ka Melnkalnei ir būtiski, lai Latvija dalītos ar to savā pieredzē par ceļu uz ES un NATO. Viņš atzīmējis, ka tieši zināšanas par citu veiksmēm un pieļautajām kļūdām ļaus Melnkalnei pēc iespējas veiksmīgāk veikt sarežģīto attīstību ar mērķi kļūt par ES dalībvalsti. Milans Ročens uzsvēris, ka nepieciešamo reformu veikšana ir vitāli svarīga Melnkalnes turpmākajai attīstībai nākotnē. Valsts prezidents apliecinājis Latvijas atvērtību un gatavību dalīties ar savām zināšanām.

Interneta lietotājus, kuri vēlas apmeklēt mājaslapu zrp.lv, kas ir Zatlera reformu partijas (ZRP) nosaukuma saīsinājums, sagaida visai pikanti skati.

Ievadot šīs mājaslapas adresi, notiek pāradresācija uz interneta vietni "sextrem.lv", kur attēloti dažādi pornogrāfiska rakstura materiāli. Mājaslapas titullapā norādīts, ka tas ir «sociālais tīkls seksuālām būtnēm ar tieksmi pēc laba seksa, stingrāka seksa, savādāka seksa».

ZRP īstā interneta mājaslapa ir reformupartija.lv.

Šovasar veiklas privātpersonas piereģistrēja vairākus domēnus ar ZRP vārdu, kurus piedāvāja partijai atpirkt.

Darījumam tika piedāvāti četri neizmantoti, brīvi domēni bez piesaistīta satura - zatlera-reformu-partija.lv, zatlerareformupartija.lv, reformu-partija.lv un zrp.lv.

Pasaules valstu valdības apkopojušas vairāk nekā 250 sūdzības par jaunajiem vispārējiem (ģenēriskajiem) augšējā līmeņa domēniem (Generic top-level domain (gTLD)), kuru pieteikumi iesniegti Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijai (Icann).

Piecdesmit valstu izveidotajai Valdību Konsultatīvajai padomei (Gac) neesot patikuši domēni, kas saistīti ar cilvēku tautībām vai ģeogrāfiskām vietām, tostarp, .roma, .islam, .patagonia, .africa un .zulu. Padomei bijušas arī bažas par domēnvārdiem, kas aptvēruši plašas nozares, kā, piemēram, .casino, .charity, .health, .insurance un .search.

Patlaban Gac izdevusi «agrīnos» brīdinājumus, lai dotu iespēju domēnu iesniedzējiem laiku atrisināt padomes bažas vai arī atteikties no domēna reģistrācijas un atgūt 80% no par domēnu samaksātajiem 185 tūkstošiem ASV dolāru.

Aizvadītā gada jūnijā Icann izlēma atcelt ierobežojumus augšējā līmeņa domēniem, tādējādi paverot ceļu kompānijām un organizācijām, kas varēs to domēnos izmantot savus vai savu zīmolu nosaukumus. Icann paredz, ka pirmie jaunie domēnvārdi darbosies jau nākamajā gadā un nozīmīgi mainīs internetu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.

Sākot ar pirmdienu Igaunijas nacionālā līmeņa .ee domēnu adresēs var iekļaut arī igauņu alfabēta burtus ar umlautiem un citām diakritiskajām zīmēm (ä, ö, ü, õ, ð un þ), tādējādi tagad adresēs var izmantot visu igauņu alfabētu, raksta The Baltic Course.

Visīsākā no jaunajām, reģistrētajām adresēm ir öö.ee (öö tulkojumā no igauņu valodas nozīmē nakts), norāda Igaunijas interneta fonds, bet visgarākā - eesti-inglise-eesti-sõnastik.ee (igauņu – angļu – igauņu vārdnīca).

Uzsākot domēnu reģistrāciju ar umlautiem, pirmā tika reģistrēta adrese tiigrihüpe.ee, kas pieder Tīģera lēciena fondam.

Pirmie desmit jaunie domēnu vārdi, kas tika reģistrēti bija: äri.ee (äri - bizness), sülearvuti.ee (sülearvuti - klēpjdators), käsipall.ee (käsipall - rokasbumba), töö.ee (töö - darbs), lemminkäinen.ee, tööaeg.ee (tööaeg – darba laiks), büroomööbel.ee (büroomööbel – biroja mēbeles), üritusturundus.ee, kännukas.ee un jürgens.ee.

Aizraušanās ar galda spēlēm rosina izveidot savu spēli Cargomaster par Latvijai svarīgu nozari – tranzītu, ko iecerēts piedāvāt arī citu valstu spēļu entuziastiem

«Latvijai svarīga ekonomikas attīstības sfēra ir tranzīts, gribējās šo tēmu iesaistīt spēlē, tāpēc ņēmu to par pamatu. Sākumā bija vairāki varianti – gribējām, piemēram, iesaistīt dzelzceļu, bet pēc vairākiem izstrādes variantiem palikām pie smagajām mašīnām. Ja cilvēkiem patiks šī spēle, varam paplašināt gan karti uz dažādām pusēm, gan ieviest jaunus transporta līdzekļus,» norāda Artūrs Jaunzems, galda spēles Cargomaster idejas autors un SIA BKU Group īpašnieks. Idejas līdzautore Liene Ziediņa piebilst, ka šobrīd šāds modelis – spēlei vēlāk iznāk papildinājumi – ir populārs. Tāds, piemēram, ir Katanai. «Tagad mums ir Eiropas karte, un, ja tiešām spēle cilvēkiem iepatiksies, ir iespēja izplesties pa citiem kontinentiem,» viņa teic.

Ja jau bridžam ir izdevies kļūt populāram pasaulē, arī zolītei ir potenciāls tapt spēlētai ārpus Latvijas.

«Mēs gribam popularizēt zoli, lai tā būtu ne tikai mūsu nacionālā bagātība, bet lai tā izplestos pa visu pasauli. Tas ir ļoti iespējami, jo to jau ir izdarījis bridžs, kas ir ietverts arī pasaules prāta spēļu olimpiādē. Šīs ir divas kāršu spēles, kam pamatā ir nevis veiksme, bet gan prāta spējas. Tā kā zole arī ir šajā kategorijā – vairāk pie prāta spēlēm, tam ir reāls pamatojums. Vienīgi zolei ir tālāks ceļš ejams, jo jāiziet no nacionālā līmeņa,» saka Mārtiņš Jurēvics, SIA Zolmaniem īpašnieks. Viņa kolēģe speciāliste attīstības un radošajos jautājumos Dārta Plēsuma teic, ka internets ir visā pasaulē un visiem pieejams, tāpēc, ienesot internetā kārtīgu zoli, ir lielāka iespēja izplesties. Šobrīd zolīti ārzemēs galvenokārt pazīst tur, uz kurieni latvieši to ir aizveduši, piemēram, Īrijā, kur šogad notiks jau astotais Īrijas zoles čempionāts.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Ēģipte būs pasaulē pirmā valsts, kas globālajā tīmeklī palaidīs domēnu, kura nosaukums veidots no ne-latīņu alfabēta simboliem, proti, izmantojot arābu alfabētu, ziņo BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka tagad interneta domēnu nosaukumus var reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem, bet arī izmantot arābu, ķīniešu un citu valodu alfabētu simbolus.

Ēģiptes komunikāciju ministrs Tareks Kamels (Tarek Kamel) norāda, ka jaunā domēna nosaukums ir .مصر بلد (.masr). Tas veidots ar simboliem no arābu alfabēta un tulkojumā nozīmē Ēģipte.

Interneta regulators Icann lēmumu par domēnu nosaukumu veidošanu no ne-latīņu alfabēta simboliem pieņēma šogad oktobrī.

Interneta adrešu, kas beigsies ar paplašinājumu «.masr», reģistrēšana Ēģiptē sāksies pusnaktī (2200 GMT).

Turpmāk interneta domēnu nosaukumus varēs reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem, bet arī izmantot arābu, ķīniešu un citu valodu alfabētu simbolus. Šis Icann valdes lēmums atstās lielu iespaidu uz interneta vidi, raksta BBC.

Vairāk nekā puse no 1.6 miljardiem cilvēku, kas izmanto internetu, runā valodās, kuru alfabēts ir atšķirīgs no latīņu valodas alfabēta, tāpēc Icann valdes gadskārtējās tikšanās laikā Seulā tika nolemts atļaut domēnu nosaukumos izmantot arī citu valodu alfabētu simbolus.

Tiek lēsts, ka šīs būs lielākās izmaiņas interneta vidē kopš tā izveides pirms 40 gadiem.

Pirmie domēnu nosaukumi, kas veidoti no ne-latīņu alfabēta simboliem, varētu parādīties jau nākamgad.

Sākot no šā gada domēna vārdu «.lv» reģistrēt var ne tikai LU aģentūras Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta tīkla risinājumu daļā NIC, bet arī Latnet datu centrā.

Tas ir iespējams, jo NIC tiesības Latvijā reģistrēt «.lv» domēnus ir deleģējis arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot «reģistrs – reģistratūras» sadarbības modeli.

Latnet ir gandarīts par NIC lēmumu ieviest šādu sadarbības modeli, jo pēc šāda principa domēnu pārvaldīšanu nodrošina lielākā daļa valstu domēnu reģistru, piemēram, Lielbritānijas, Lietuvas, kā arī globālie reģistri «.com», «.org», «.net» un Eiropas domēnu reģistrs «.eu».

Šā gada 19.jūnijā tiks paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Trīs nominantu vidū ir arī Latvijā radītā galda spēle Ice Cool, ko izdevis Brain Games. Spēles autori pošas ceļam uz Hamburgu, lai pirmdien uzzinātu, vai latviešu spēle iegūs Oskaram pielīdzināmo balvu.

Ikgadējās balvas nominanti tika nosaukti šā gada 22. maijā, savukārt uzvarētāji būs zināmi 19. jūnijā. Nominēti ir vien trīs kandidāti, līdz ar to spēle Ice Cool jau ir ierindota šā gada trīs pasaulē labāko bērnu spēļu vidū.

Spēles ilustrators ir Latvijā zināmais mākslinieks Reinis Pētersons. Savukārt, kā autors uz spēles vāka norādīts Brian Gomez, kas patiesībā ir pseidonīms četru Brain Games darboņu komandai, kurā ietilpst Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Tieši viņi šobrīd pošas ceļam uz Hamburgu, kur 19. jūnijā plkst. 11.30 pēc Latvijas laika sāksies apbalvošanas ceremonija, lai noskaidrotu uzvarētājus. Interesntiem būs iespēja sekot līdzi tiešraidei Brain Games Facebook kontā https://www.facebook.com/BrainGamesPublishing/

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Iztrūkstošs punkts e-pasta vēstules adresātā var nozīmēt to, ka vēstule nonāk kiberzagļu rokās, atsaucoties uz pētījumu, vēsta BBC.

Izveidojot interneta domēnus, kuru nosaukumos bija populārākās pareizrakstības kļūdas, pētnieki saņēma e-pastus, kas citādāk netiktu piegādāti. Vairāk nekā sešus mēnešus ilgušā pētījuma laikā, viņi saņēma aptuveni 20 GB datu no 120 tūkstošiem kļūdaini nosūtītām elektroniskām vēstulēm. Dažos no «pārtvertajiem» e-pastiem bija norādīta arī privāta informācija – lietotājvārdi, paroles un informācija par korporatīvajiem tīkliem.

Aptuveni 30% no 500 vadošajām kompāijām ASV nebija pasargāti no šādas drošības nepilnības, pavēstījuši pētnieki Pīters Kims (Peter Kim) un Džerets Džī (Garret Gee) no Godai Group.«Tas ir iespaiīgi, cik daudz informācijas pētnieki ieguva, izmantojot tikai vienu vienīgu kļūdu,» savā blogā norādīja Marks Stoklejs no drošības firmas Sophos.

Neapmierinātam aviopasažierim, kurš izveidoja tīmekļa vietni ihateryanair.co.uk, kas veltīta Ryanair kritikai, pieprasīts nodot domēna vārdu zemo izmaksu aviokompānijai, vēsta independent.ie.

Šķīrējtiesa likusi Robertam Taileram vairs neizmantot interneta adresi, jo tā viņam nes naudu, izmantojot komerciālas saites uz trešo pušu vietnēm.

R. Tailers tīmekļa vietni izveidoja 2007.gada februārī, lai publicētu «šausmu stāstus» par Ryanair, kuru viņš katra sava raksta sākumā raksturo kā «pasaulē nīstāko aviokompāniju».

Vietne satur informāciju par slikto klientu apkalpošanu un brīdinājumus par Ryanair tiešsaistes rezervācijas pakalpojumu.

Tomēr no šā gada janvāra līdz maijam tajā ievietotas arī saites uz citām tīmekļa vietnēm, kas piedāvā ceļojumu apdrošināšanu un ārvalstu valūtas. Ar tām R. Tailers nopelnījis 365 eiro.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

Starptautiskā interneta domēnu pārvaldes organizācija (ICANN) ir nolēmusi ļaut privātiem uzņēmumiem savu interneta vietņu adresēs aizstāt .com ar savu zīmolu nosaukumiem, vēsta AP.

ICANN kopumā plāno ievērojami palielināt domēnu beigu sufiksu skaitu. Organizācija paredz, ka interneta adreses varēs beigties ar gandrīz jebkuru vārdu un jebkurā valodā. Jaunās adreses varēs reģistrēt jau nākamajā gadā. Visticamāk, pirmās, kas šo iespēju izmantos, būs pilsētas un dažādas kompānijas.

«ICANN ir atvērusi interneta adrešu sistēmu bezgalīgajām cilvēka iztēles iespējām,» BBC stāstīja ICANN prezidents un galvenais izpilddirektors Rods Bekstorms.

Lai izmantotu jaunos sufiksus, kompānijām būs jāpierāda, ka tām ir likumīgas tiesības pirkt šos vārdus, kā arī jāšķiras no 200 tūkstošiem ASV dolāru.