Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».
Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.
Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.
Kā jau daudzās tā dēvētajās jaunās ekonomikas jomās, arī šeit vērojams, ka normatīvais regulējums un likumdošana vēl „nevelk līdzi” reālajai situācijai. Tādēļ arī tiesiski risinājumi tiek piemēroti samērā reti un nav vienotas prakses, kā to darīt, kaut arī dažādi konflikti nav retums.
Vairākumā gadījumu konflikti saistīti ar «cybersquatting» rīcību (burtiski tulkojot no angļu valodas – nelikumīga apmešanās kibersfērā). Piemēram, kāda persona uz sava vārda reģistrē domēna vārdu micros0ft.com un mēģina to pārdot konkrētajai kompānijai. Tāpat iespējams reģistrēt kādas konkrētas starptautiskas kompānijas domēna vārdu ar paplašinājumu «.lv», kurš, lietotājam ievadot šo adresi, patiesībā aizved uz konkurentu uzņēmuma mājas lapu. Ir arī gadījumi, kad tiek reģistrēts domēna vārds ar kāda uzņēmuma nosaukumu, kuram pievienots aizvainojošs vai rupjš vārds (iespējams, ar mērķi izveidot sūdzību vietni).
Visi šie gadījumi ir reāli iespējami (un pat pieredzēti), jo domēna vārda reģistrācijas procedūra ir samērā vienkārša un tās gaitā netiek pārbaudīts, vai konkrētā domēna izmantošana varētu aizskart kādu citu personu intereses. Viss notiek pēc principa «first come – first served» (jeb «kas pirmais brauc, pirmais maļ»), un tiesības lietot domēnu ir tam, kurš pirmais to paspējis reģistrēt. Līdz ar to – ja vairākām personām varētu būt vienādas tiesības uz konkrētā vārda vai zīmju kombinācijas lietošanu, bet viena no tām paspējusi reģistrēt savas tiesības pirmā un iegūt konkrēto domēna vārdu, otrai atliek vien samierināties. Ļoti ticami, ka ar šādu situāciju vēl nāksies saskarties, piemēram, šoruden Rīgā ienākošajai apģērbu tirdzniecības ķēdei H&M, jo domēna vārds hm.lv jau ir Hanzas Maiznīcas lietošanā.
Citāda situācija gan ir tad, ja domēna vārds aizņemts ļaunprātīgi. Šajā gadījumā persona, kurai ir pamatota interese par šī vārda lietošanu, var tiesas ceļā panākt tā iegūšanu savā rīcībā bez atlīdzības, kā arī nevēlama domēna vārda reģistrācijas anulēšanu (kā gadījumos ar aizvainojošiem domēnu vārdiem).
Tiesa gan, jāpiebilst, ka arī domēna vārda pašreizējais lietotājs ir aizsargāts pret vēlāku šī paša vārda vai pārlieku līdzīgu nosaukumu izmantošanu un tiesa ceļā var prasīt, piemēram, konkurenta preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, ja tā reģistrēta vēlāk un ir «sajaucami līdzīga».
Tomēr, ņemot vērā vēl nenostiprinājušos tiesu praksi šai jomā, uzņēmējiem ir vērts apsvērt kombinētu aizsardzību pret šādiem aizskārumiem, piemēram, piereģistrējot vienu un to pašu komercdarbībā izmantoto nosaukumu gan kā domēna vārdu, gan kā preču zīmi. Gadījumos, kad tāda iespēja pastāv, tā noteikti būs efektīvāka aizsardzība pret nejaušiem vai ļaunprātīgiem konkurentiem.
