Mana pieredze: Veicas labāk, nekā cerēts

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

Ražo tepat

Noteikumu pieslīpēšana prasīja ilgu laiku, sākumā bija dažādas aizķeršanās. Kristaps ķērās pie tādu noteikumu uzrakstīšanas, lai cilvēks, kurš spēlē pirmo reizi, visu saprastu. Bija svarīgi, lai noteikumi ietilpst vienā lapā, jo, ja tie būs pārāk gari, samazināsies iespēja, ka cilvēki spēlēs bieži. Pusotru gadu projekts nekustējās uz priekšu, jo, zinot noteikumus no galvas, viņš vairs nespēja tos uzlabot un nejuta, vai izmaiņas nāk par labu. Pērn rudenī kāds draugs rīkoja sālsmaizi un lūdza, lai Kristaps nāk ar savu spēli. Tā viņš no jauna pēc atmiņas uzrakstīja noteikumus, kas rezultātā padevās vienkārši un saprotami.

Spēle ražota tepat Latvijā, jo Kristaps vēlējās to piedāvāt tirdzniecībā Ziemassvētkos, bet vairs nevarēja paspēt pasūtīt Ķīnā, jo prece ceļā vien pavada 45 dienas. Galda spēle arī ir stipri dārgāka nekā kārtis, līdz ar to būtu lielāks risks ražot tik tālu. «Aizskaiti naudu, ražotājs atsūta produktu, bet, ja spēle ir slikta, īsti neko nevar iesākt. Atliek sadedzināt. Vienreiz to jau esmu darījis, tāpēc vairs negribēju riskēt,» atzīst Kristaps. Viņam jau bija sadarbības partneris, kas bija palīdzējis drukāt kārtis mazos apjomos.

Bija svarīgi, lai veikala cena būtu līdz 20 eiro. «Ķīnā varētu saražot par šādu cenu, bet Latvijā bija jāiespringst un visām pusēm bija jābūt pretimnākošām – man kā pasūtītājam, ražotājam, tirgotājiem,» saka Kristaps.

Visu rakstu lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!