Izstāde Ražots Liepājā, kas plānota marta sākumā, paredzams rekordliels apmeklētāju skaits, un tā kļūs par nozīmīgāko izstādi ārpus Rīgas.

Tā sola izstādes rīkotāji - Liepājas dome un sabiedrisko attiecību firma Hill and Knowlton Strategies Latvia, kas uzvarēja Liepājas pašvaldības rīkotajā iepirkumā par izstādes organizēšanu un sabiedrisko attiecību aktivitātēm Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Invest to Grow ietvaros. Līguma summa ir 17,55 tūkstoši latu, neskaitot PVN.

Liepājas Olimpiskajā centrā 1. un 2. martā norisināsies izstāde Ražots Liepājā, kurā savus ražojumus un pakalpojumus demonstrēs vairāk nekā 140 Liepājas pilsētas un tuvāko novadu uzņēmumi.

Tāpat izstādē paredzēti arī vairāki semināri, diskusijas un kontaktbiržas. Izstāde Ražots Liepājā notiks jau otro reizi. Pasākuma organizatori informē, ka šogad Liepājas un tās apkārtnes uzņēmēju interese par dalību izstādē ir augusi par trešdaļu – iepriekšējā izstādē Ražots Liepājā, kas norisinājās 2011. gadā, savu produkciju izstādīja 90 uzņēmumi.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Liepājas Olimpiskajā centrā notikušo izstādi «Ražots Liepājā», kurā piedalījās aptuveni 140 Liepājas un tuvējo novadu uzņēmumu, divu dienu laikā apmeklēja gandrīz 30 tūkstoši liepājnieku un pilsētas viesu.

Savus produktus izstādē demonstrēja uzņēmumi, kas ražo metālizstrādājumus, tekstilu, stiklšķiedras izstrādājumus, ugunsdzēsēju aprīkojumu, agroķīmiju, moduļu mājas u.c. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu stendos bija iespējams iepazīties ar ostas uzņēmumu darbības specifiku, ostā pārkrauto kravu veidiem un aplūkot kravu paraugus.

Izstādē piedalījās daudz mazo uzņēmumu un individuālo komersantu arī no tuvējiem novadiem, kā arī skolēnu mācību uzņēmumi un mājražotāji. Tāpat ražotājus izstādē papildināja tuvējo novadu zemnieki un stādaudzētāji ar aktīvu tirgošanos. Papildu ražotājiem izstādē pārstāvētas arī 20 pakalpojumu nozares, un izstādē piedalījās deviņas izglītības iestādes un konsultāciju uzņēmumi.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Reģionālais portāls Rekurzeme piedāvā foto no Liepājas Olimpiskā centra, kur ceturtdien izstādes Ražots Liepājā dalībnieki steidz iekārtot savus stendus.

Izstāde Ražots Liepājā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC) tiks atklāta piektdien, 6. martā, plkst. 10.00 un būs atvērta līdz plkst. 19.00. Savukārt, sestdien, 7. martā, izstāde būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi Ražots Liepājā organizēja 2011. gadā. Izstāde notiek ik pēc diviem gadiem, un tās mērķis ir parādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, cik dažāda un daudzpusīga ir ražošana Liepājā un tuvējā apkārtnē.

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

«Turpmāk tas būs bizness, kas sildīs uzņēmēju Namu,» uzņēmēju Nama renovācijas procesa ietvaros, ievietojot tā fasādē vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstījuma kapsulā nākamajām uzņēmēju paaudzēm tika ievietota LTRK vadības parakstīta vēstule, biedrības stratēģija un struktūrkoks, šā gada 5. oktobra biznesa laikrakstus Dienas Bizness, Bizness & Baltija un žurnālu Kapitāls, kā arī Dienas Bizness izdoto grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

«Ja 2012. gada 5. oktobra laikraksta Dienas Bizness numuru var uzskatīt par Latvijas uzņēmējdarbības vēstures melnrakstu, tad redakcijas veidotajā grāmatā atspoguļots tas milzu lēciens uzņēmējdarbības attīstībā, kas piedzīvots atjaunotās Latvijas valsts pirmajos 20 neatkarības gados. Vēstījumā nākotnes uzņēmējiem izdevniecības Dienas Bizness komanda izsaka pārliecību, ka neatkarīgi no medija formas, uzņēmējiem vienmēr būs nepieciešams ietekmīgs un uzticams partneris biznesam un personīgai izaugsmei,» nododot laikraksta vēstījumu uzsvēra Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Liepājas pašvaldības pārstāvji no 12. līdz 14.martam piedalīsies pasaules īpašumu tirgū MIPIM 2013, kas notiek Kannās, Francijā.

Uz Kannām dodas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.

Brauciens notiek Liepājas un Klaipēdas pārrobežu sadarbības projekta Pievilcīgas investīciju vides veidošana Liepājas un Klaipēdas izaugsmei ietvaros. Projektu finansē Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Invest to Grow.

Klaipēdai Kannās būs savs stends, turpretī Liepāja iemitināsies Rīgas stendā. Liepāja Kannās popularizēs brīvās pašvaldības teritorijas, ostu, informēs par kurortoloģijas ieceri. Par to, vai Liepāja raisa interesi vienā no lielākajiem pasaules nekustamo īpašumu forumiem, pašvaldības pārstāvji sola informēt tieši no Kannām.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Apstrādes rūpniecības produkcija pagājušajā gadā Liepājā saražota 427,2 miljonu latu vērtībā, kas ir par 97 miljoniem latu jeb gandrīz trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt realizētās produkcijas apjoms Liepājā sasniedzis 442,2 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 106,4 miljoniem latu jeb 31,7 procentiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Eksportam realizētas preces par 398,9 miljoniem latu, kas ir 90% no visām Liepājā saražotajām precēm.

Salīdzinot apstrādes rūpniecības apjomus sešās lielākajās pilsētās ārpus Rīgas, redzams, ka Liepājā saražotās un realizētās rūpniecības produkcijas apjomi ir ievērojami lielāki nekā citās Latvijas pilsētās – Liepājā pērn saražota produkcija 427,2 miljonu latu vērtībā, Daugavpilī – 114,8 milj. Ls, Ventspilī – 111,4 milj. Ls, Jelgavā – 81,5 milj. Ls, Rēzeknē – 38,5 milj. Ls un Jūrmalā – 9,2 milj. Ls.

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Dienas spa centriem jāiegulda daudz resursu un jāpiedāvā unikāli produkti, lai pabojātajā tirgū noturētu stabilu pozīciju.

Ilgus gadus spa nozarē – Rīgā un Jūrmalā – ir spēcīgi spēlētāji, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir gana plašs, un, ņemot vērā kopējo pieprasījumu pēc spa pakalpojumiem, šobrīd Latvijas tirgus ir diezgan piesātināts, spriež ESPA Rīga direktore Aiga Lapiņa. Uzsvaru liekot tieši uz dienas spa centriem, viņa piebilst, ka, ienākot tirgū jaunam spēlētājam, tam būtu jāiegulda ļoti daudz resursu un jāpiedāvā tiešām unikāli produkti un pakalpojumi, lai iegūtu un noturētu stabilu pozīciju. Lai bizness izdzīvotu, visu laiku jādomā, kā papildināt piedāvājumu, vienisprātis ir starptautiskā spa un wellness eksperte, Baltijas Spa asociācijas valdes locekles Ilona Ansone.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.