Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Atsaucoties uzņēmēju priekšlikumam izstādi Ražots Liepājā organizēt regulāri - reizi divos gados, Liepājas pašvaldība nākamo izstādi Ražots Liepājā rīkos 2013. gada 1.-2. martā Liepājas Olimpiskajā centrā.

Līdz 2013. gada 8. februārim ikviens Liepājas un Liepājas reģiona uzņēmums var pieteikt savu dalību izstādei Ražots Liepājā. Liepājas mērs Uldis Sesks aicina pieteikties arī tos uzņēmējus, kuru mērķtirgus ir aiz Latvijas robežām.

Tāpat kā 2011. gadā, arī nākamgad dalība izstādē gan uzņēmumiem, gan apmeklētājiem būs bez maksas, turklāt šoreiz plānots arī paplašināt dalībnieku skaitu, ļaujot tajā piedalīties ne tikai ražojošajiem uzņēmumiem, bet arī Liepājā un Liepājas reģionā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Liepājas pilsētas pašvaldības rīkotās izstādes mērķis ir parādīt, cik dažādi un daudzpusīgi ir Liepājas un Liepājas apkārtnes uzņēmumi, cik interesantas un noderīgas lietas top un cik vērtīgi pakalpojumi tiek sniegti iedzīvotājiem, uzsver izstādes rīkotāji.

Izstāde Ražots Liepājā, kas plānota marta sākumā, paredzams rekordliels apmeklētāju skaits, un tā kļūs par nozīmīgāko izstādi ārpus Rīgas.

Tā sola izstādes rīkotāji - Liepājas dome un sabiedrisko attiecību firma Hill and Knowlton Strategies Latvia, kas uzvarēja Liepājas pašvaldības rīkotajā iepirkumā par izstādes organizēšanu un sabiedrisko attiecību aktivitātēm Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Invest to Grow ietvaros. Līguma summa ir 17,55 tūkstoši latu, neskaitot PVN.

Liepājas Olimpiskajā centrā 1. un 2. martā norisināsies izstāde Ražots Liepājā, kurā savus ražojumus un pakalpojumus demonstrēs vairāk nekā 140 Liepājas pilsētas un tuvāko novadu uzņēmumi.

Tāpat izstādē paredzēti arī vairāki semināri, diskusijas un kontaktbiržas. Izstāde Ražots Liepājā notiks jau otro reizi. Pasākuma organizatori informē, ka šogad Liepājas un tās apkārtnes uzņēmēju interese par dalību izstādē ir augusi par trešdaļu – iepriekšējā izstādē Ražots Liepājā, kas norisinājās 2011. gadā, savu produkciju izstādīja 90 uzņēmumi.

Liepājas Olimpiskajā centrā notikušo izstādi «Ražots Liepājā», kurā piedalījās aptuveni 140 Liepājas un tuvējo novadu uzņēmumu, divu dienu laikā apmeklēja gandrīz 30 tūkstoši liepājnieku un pilsētas viesu.

Savus produktus izstādē demonstrēja uzņēmumi, kas ražo metālizstrādājumus, tekstilu, stiklšķiedras izstrādājumus, ugunsdzēsēju aprīkojumu, agroķīmiju, moduļu mājas u.c. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu stendos bija iespējams iepazīties ar ostas uzņēmumu darbības specifiku, ostā pārkrauto kravu veidiem un aplūkot kravu paraugus.

Izstādē piedalījās daudz mazo uzņēmumu un individuālo komersantu arī no tuvējiem novadiem, kā arī skolēnu mācību uzņēmumi un mājražotāji. Tāpat ražotājus izstādē papildināja tuvējo novadu zemnieki un stādaudzētāji ar aktīvu tirgošanos. Papildu ražotājiem izstādē pārstāvētas arī 20 pakalpojumu nozares, un izstādē piedalījās deviņas izglītības iestādes un konsultāciju uzņēmumi.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Reģionālais portāls Rekurzeme piedāvā foto no Liepājas Olimpiskā centra, kur ceturtdien izstādes Ražots Liepājā dalībnieki steidz iekārtot savus stendus.

Izstāde Ražots Liepājā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC) tiks atklāta piektdien, 6. martā, plkst. 10.00 un būs atvērta līdz plkst. 19.00. Savukārt, sestdien, 7. martā, izstāde būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi Ražots Liepājā organizēja 2011. gadā. Izstāde notiek ik pēc diviem gadiem, un tās mērķis ir parādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, cik dažāda un daudzpusīga ir ražošana Liepājā un tuvējā apkārtnē.

Liepājas pašvaldības pārstāvji no 12. līdz 14.martam piedalīsies pasaules īpašumu tirgū MIPIM 2013, kas notiek Kannās, Francijā.

Uz Kannām dodas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.

Brauciens notiek Liepājas un Klaipēdas pārrobežu sadarbības projekta Pievilcīgas investīciju vides veidošana Liepājas un Klaipēdas izaugsmei ietvaros. Projektu finansē Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Invest to Grow.

Klaipēdai Kannās būs savs stends, turpretī Liepāja iemitināsies Rīgas stendā. Liepāja Kannās popularizēs brīvās pašvaldības teritorijas, ostu, informēs par kurortoloģijas ieceri. Par to, vai Liepāja raisa interesi vienā no lielākajiem pasaules nekustamo īpašumu forumiem, pašvaldības pārstāvji sola informēt tieši no Kannām.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Kolumbija LTD jaunatklātā vērtīgo zivju audzētava cer konkurēt ar ekoloģisko ražošanu.

Baltijas valstīs lielākajā slēgta tipa recirkulācijas tehnoloģijas audzētavā jau projektā iestrādāti ekoloģiskie standarti – ūdens zivju baseiniem tiek ņemts no dziļurbumiem 370 m zem zemes, pēc izlietošanas to vairākkārt attīra ar bioloģiskiem paņēmieniem, lai atkārtoti varētu izmantot tehnoloģiskajā procesā.

Baseinus apsilda ar tvaiku, kas rodas zivju pārstrādes cehā. Pēc tam, kad būs apgūta visa audzētavas jauda un pilns tehnoloģiskais cikls, uzņēmums varētu pretendēt uz speciālu sertifikāciju atbilstoši ekoloģiskas ražošanas standartiem.

Kopumā projekts izmaksājis ap diviem miljoniem latu.

LSEZ SIA Kolumbija LTD iecerējusi īstenot vēl vienu projektu, piesaistot ES finansējumu un papildinot ražošanas ciklu. Lai garantētu izaudzēto zivju atbilstību ekoloģiskajām prasībām, iecerēts ierīkot pirmsaudzētavu, kur iegūst ikrus un audzē mazuļus, stāsta SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks.

Apstrādes rūpniecības produkcija pagājušajā gadā Liepājā saražota 427,2 miljonu latu vērtībā, kas ir par 97 miljoniem latu jeb gandrīz trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt realizētās produkcijas apjoms Liepājā sasniedzis 442,2 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 106,4 miljoniem latu jeb 31,7 procentiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Eksportam realizētas preces par 398,9 miljoniem latu, kas ir 90% no visām Liepājā saražotajām precēm.

Salīdzinot apstrādes rūpniecības apjomus sešās lielākajās pilsētās ārpus Rīgas, redzams, ka Liepājā saražotās un realizētās rūpniecības produkcijas apjomi ir ievērojami lielāki nekā citās Latvijas pilsētās – Liepājā pērn saražota produkcija 427,2 miljonu latu vērtībā, Daugavpilī – 114,8 milj. Ls, Ventspilī – 111,4 milj. Ls, Jelgavā – 81,5 milj. Ls, Rēzeknē – 38,5 milj. Ls un Jūrmalā – 9,2 milj. Ls.

Liepājas zivju pārstrādes SIA Kolumbija LTD pabeigusi vērienīgas zivjaudzētavas būvniecību, lai iekarotu jaunu tirgus nišu.

Zivjaudzētavas kompleksa izveidē ieguldīti trīs miljoni eiro, savukārt kompleksa teritorijā esošo inženierkomunikāciju nomaiņai un attīrīšanas iekārtu izveidē – vēl miljons eiro. Infrastruktūras pilnveidošana turpinās, taču maijā iecerēts vairāk nekā 50 baseinos ielaist pirmos zivju mazuļus – Āfrikas samus. Nākotnē šeit audzēs arī foreles, stores un zušus.

Lielāko daļu no izaudzētajām zivīm uzņēmums plāno pārstrādāt konservos, turpinot jau pērn sākto sortimenta pārorientēšanu uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Šādu lēmumu rosinājuši vairāki apstākļi – tirgus kritums, konkurence šprotu un tradicionālo konservu tirgū, kā arī strauji augošās energoresursu cenas, kas kāpina produkcijas pašizmaksu. «Mēs stāvam jaunas krīzes priekšā. Tirgus pieprasījums samazinājies kā Eiropā, tā Krievijā. Krītas kravu apgrozījums ostās, ražotājiem ir pilnas noliktavas ar nerealizētām precēm, jādomā, kā noturēt uzņēmumu,» skaidro SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. Pērnais gads bijis ļoti labs, Latvijas zivju pārstrādātāji saražoja par 25% vairāk konservu nekā gadu iepriekš. Arī Kolumbija LTD pērn saražoja 15 miljonus kārbu, par vairākiem miljoniem pārsniedzot iepriekšējo gadu veikumu. Daļa uzņēmuma pārgāja uz diennakts režīmu, lai nodrošinātu pieprasījumu. Taču vienlaikus par 25% auga elektrības cenas, par aptuveni 30% – gāzes cena. Savukārt decembrī preču realizācija sāka «bremzēt». Šogad ražošanas apjoms nepārsniegs 12 miljonus kārbu, lēš I.Krupņiks. Turklāt Kipras krīze tomēr ietekmējusi uzņēmumu – puse saražotā tiek realizēta Krievijā, kur vairākiem klientiem norēķinu konti ir Kiprā. Banku darbības apturēšana šajā problēmvalstī liepājniekiem palielinājusi debitoru parādus.

No šodienas, 28. novembra, sākusies pieteikšanās izstādei Ražots Liepājā, kas 2017. gada 17. un 18. martā notiks Liepājas Olimpiskajā centrā.

«Liepājas uzņēmējdarbības vidi veido visdažādāko jomu, nozaru un lieluma uzņēmumi. Tie ir gan lieli uzņēmumi ar plašiem eksporta ceļiem, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī individuālie darba veicēji, kas domā, rada un piedāvā savas idejas, pakalpojumus un produktus gan vietējam tirgum, gan mērķtiecīgi paziņo par sevi plašākai pasaulei,» komentē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Lai pieteiktos izstādei, līdz 2017. gada 17. janvārim elektroniski jāaizpilda anketa mājas lapā razotsliepaja.lv. Gan uzņēmēju dalība, gan apmeklētāju ieeja izstādē būs bez maksas. Dalībnieku pieteikšanās var tikt pārtraukta ātrāk pirms norādītā datuma, ja izstādes norises vietas platība būs pilnībā aizpildīta ar dalībnieku ekspozīcijām.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Uzņēmējdarbības izstādē Ražots Liepājā šogad piedalījās vairāk nekā 180 dalībnieki no Liepājas un tuvākajiem novadiem. Izstāde norisinājās 17. un 18.martā Liepājas Olimpiskajā centrā.

Izstāde Ražots Liepājā notika ceturto reizi, un tā tradicionāli tiek organizēta katru otro gadu. Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi organizēja 2011.gadā.

Raksta galerijā reģionālā laikraksta Kursas Laiks uzņemtās fotogrāfijas.

#1/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#2/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#3/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#4/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#5/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#6/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#7/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#8/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#9/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#10/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#11/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#12/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#13/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#14/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#15/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#16/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#17/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#18/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#19/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#20/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#21/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#22/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#23/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#24/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#25/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#26/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#27/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#28/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#29/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#30/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#31/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#32/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#33/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#34/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#35/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#36/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#37/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#38/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#39/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#40/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#41/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#42/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#43/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#44/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#45/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#46/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#47/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#48/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#49/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#50/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#51/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Skatīties pārējos attēlus

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Lai arī oficiāla informācija par konstatētajiem pārkāpumiem divu Latvijas zvejas produktu eksportētājuzņēmumu ražotajā un eksportētajā produkcijā no Krievijas atbildīgajiem dienestiem nav saņemta, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir devušies uz uzņēmumiem ārpuskārtas pārbaudēs. Liecina informācija dienesta interneta vietnē.

Uzņēmumā Rānda PVD izvērtēs uzņēmuma paškontroles ietvaros veiktos testēšanas pārskatus. Līdz šim saražotās produkcijas laboratoriskajās pārbaudēs neatbilstības nav konstatētas.

PVD izvērtēs arī SIA Kolumbija Ltd eksportētās produkcijas marķējumu, izmantotās metodes marķējumā noteikto uzturvērtību noteikšanā, kā arī paņems paraugus produkcijas laboratoriskai testēšanai.

Tāpat PVD ir sagatavojis un nosūtīs vēstuli Krievijas Federācijas Patērētāju tiesību aizsardzības dienestam ar lūgumu sniegt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem SIA Kolumbija Ltd.

Detalizētākas pārbaudes dienests veiks pēc informācijas saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem, pēc kuras būs iespējams identificēt aizturētās partijas numuru un produkcijas veidu.

«Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par tādu neuztaisīsim ar nepamatoti lielas ažiotāžas sacelšanu,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Šiem diviem uzņēmumiem nav aizliegta to produkcijas eksportēšana uz Krieviju. Ir izņemta atsevišķu partiju produkcija pārbaudei, uzņēmumi joprojām eksportē savu produkciju bez jebkādiem ierobežojumiem. Jāsaprot, ka Latvijā ir apmēram 100 reģistrētu zivju pārstrādes uzņēmumu un mēs ražojam vismaz miljonu zivju produktu vienību dienā. Un tādos apjomos kaut kur kaut kad var gadīties kāda formāla neatbilstība. Taču tikpat labi ir iespējama laboratorisko analīžu kļūda,» intervijā skaidrojis zivrūpnieku pārstāvis.

«Pirms izvirzām jebkādas hipotēzes, ir jāpārbauda visa veida informācija. Katrā ziņā šobrīd nav nekādas informācijas, kas ļautu teikt, ka šeit ir kāds politisks konteksts. Tātad - mieru! Ja mēs paši netaisīsim karu, nekāds karš nav sācies. Tas ir arī mans aicinājums masu medijiem, ko esmu teicis visiem žurnālistiem, kas man ir zvanījuši. Latvijas interesēs nav mums pašiem radīt kaut kādus kariņus ar Krieviju, Latvijas interesēs ir sadarboties un pārdot tur savu produkciju. Saprotu, ka ir nepieciešamība pēc asa sižeta, bet šī jautājuma eskalācija nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs,» viņš uzsvēris laikrakstam Diena.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Paplašinot SIA Interspiro Production ražotni Liepājā, pabeigta koncerna Interspiro AB restrukturizācija

Ražošanas pārcelšana no vairākām valstīm uz Liepāju tika sākta 2010. gadā un daļēji pabeigta pirms gada. Tomēr sarežģītākais Interspiro zīmola produkts – IS MIX jeb slēgta cikla elpošanas ekipējums militārajiem ūdenslīdējiem – tika ražots Zviedrijā. Tikko pirmie Liepājā saražotie IS MIX komplekti nogādāti pasūtītājam, līdz ar to ražošanas pārslēgšana uz Latviju noslēgusies.

Interspiro Production Liepājā ražo triju veidu elpošanas aprīkojumu komplektus – ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un tiem, kuri strādā rūpnieciski bīstamā, ķīmiskā vidē. Katrs aprīkojuma komplekts top kā individuāls pasūtījums konkrētam klientam, tāpēc produktu veidu ir ļoti daudz, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Sandris Gusts.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «CTB», lai vērotu, kā Liepājā tiek ražots asfaltbetons.

Ražošanas process skatāms raksta galerijā!

SIA «CTB» ir viens no Latvijā strādājošajiem kompleksās ceļu būves uzņēmumiem, kas galvenokārt nodarbojas ar būvniecības projektu vadību, ceļu un ielu būvniecību un ar to saistīto materiālu ražošanu.

Tirgū uzņēmums pārdod asfaltu, šķembas un minerālmateriālus, bet pārējie materiāli tiek ražoti un izmantoti «CTB» būvniecības procesa ietvaros. Uzņēmuma vadītājs Gatis Zvirbulis min, ka lielākie pasūtītāji 20 gadu gaitā ir Latvijas Valsts ceļi, Liepājas un Ventspils pašvaldības.

Ceļu būves uzņēmumam saspringtākais laiks ir no aprīļa līdz novembrim. Atbilstoši tam uzņēmums plāno gan cilvēku resursus, gan tehniku, gan materiālu ražošanas procesus. Ziemā uzņēmums ražo minerālmateriālus, veic darbus karjeros, nodrošina transporta pārvadājumus, kā arī sagādes darbus, taču asfalta ražošana ziemā nenotiek.