Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Liepājas zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. produkcija atzīta par piemērotu kosmonautiem, un pirmie konservi jau nogādāti kosmosā testēšanai, vēsta laikraksts Kurzmes Vārds.

Kolumbija Ltd. konservi iekļauti Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Pārtikas koncentrātu industrijas zinātniski pētnieciskā institūta sarakstā, kurā minēta produkcija, ko rekomendē kosmonautu uzturam, ziņo medijs.

No minētā saraksta kosmonauti, gatavojoties lidojumiem, izvēlās produktus, ko piegādā Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Kolumbija Ltd. vadītājs Igors Krupņiks stāstīja, ka pašlaik izturēta pirmā atlases kārta un šobrīd notiek otrais posms, kura laikā tiek testēts, kā konservu kvalitāti un derīguma termiņu ietekmē bezsvara stāvoklis un gravitācija.

Pašlaik institūts saskaņā ar Krievijas Kosmosa aģentūras noslēgto līgumu strādā pie tā, lai Kolumbija Ltd. karpu želejā, samu želejā, zuti želejā un līdaku tomātu mērcē iekļautu kosmonautu uzturā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Kolumbija LTD jaunatklātā vērtīgo zivju audzētava cer konkurēt ar ekoloģisko ražošanu.

Baltijas valstīs lielākajā slēgta tipa recirkulācijas tehnoloģijas audzētavā jau projektā iestrādāti ekoloģiskie standarti – ūdens zivju baseiniem tiek ņemts no dziļurbumiem 370 m zem zemes, pēc izlietošanas to vairākkārt attīra ar bioloģiskiem paņēmieniem, lai atkārtoti varētu izmantot tehnoloģiskajā procesā.

Baseinus apsilda ar tvaiku, kas rodas zivju pārstrādes cehā. Pēc tam, kad būs apgūta visa audzētavas jauda un pilns tehnoloģiskais cikls, uzņēmums varētu pretendēt uz speciālu sertifikāciju atbilstoši ekoloģiskas ražošanas standartiem.

Kopumā projekts izmaksājis ap diviem miljoniem latu.

LSEZ SIA Kolumbija LTD iecerējusi īstenot vēl vienu projektu, piesaistot ES finansējumu un papildinot ražošanas ciklu. Lai garantētu izaudzēto zivju atbilstību ekoloģiskajām prasībām, iecerēts ierīkot pirmsaudzētavu, kur iegūst ikrus un audzē mazuļus, stāsta SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks.

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Lai arī oficiāla informācija par konstatētajiem pārkāpumiem divu Latvijas zvejas produktu eksportētājuzņēmumu ražotajā un eksportētajā produkcijā no Krievijas atbildīgajiem dienestiem nav saņemta, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir devušies uz uzņēmumiem ārpuskārtas pārbaudēs. Liecina informācija dienesta interneta vietnē.

Uzņēmumā Rānda PVD izvērtēs uzņēmuma paškontroles ietvaros veiktos testēšanas pārskatus. Līdz šim saražotās produkcijas laboratoriskajās pārbaudēs neatbilstības nav konstatētas.

PVD izvērtēs arī SIA Kolumbija Ltd eksportētās produkcijas marķējumu, izmantotās metodes marķējumā noteikto uzturvērtību noteikšanā, kā arī paņems paraugus produkcijas laboratoriskai testēšanai.

Tāpat PVD ir sagatavojis un nosūtīs vēstuli Krievijas Federācijas Patērētāju tiesību aizsardzības dienestam ar lūgumu sniegt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem SIA Kolumbija Ltd.

Detalizētākas pārbaudes dienests veiks pēc informācijas saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem, pēc kuras būs iespējams identificēt aizturētās partijas numuru un produkcijas veidu.

«Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par tādu neuztaisīsim ar nepamatoti lielas ažiotāžas sacelšanu,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Šiem diviem uzņēmumiem nav aizliegta to produkcijas eksportēšana uz Krieviju. Ir izņemta atsevišķu partiju produkcija pārbaudei, uzņēmumi joprojām eksportē savu produkciju bez jebkādiem ierobežojumiem. Jāsaprot, ka Latvijā ir apmēram 100 reģistrētu zivju pārstrādes uzņēmumu un mēs ražojam vismaz miljonu zivju produktu vienību dienā. Un tādos apjomos kaut kur kaut kad var gadīties kāda formāla neatbilstība. Taču tikpat labi ir iespējama laboratorisko analīžu kļūda,» intervijā skaidrojis zivrūpnieku pārstāvis.

«Pirms izvirzām jebkādas hipotēzes, ir jāpārbauda visa veida informācija. Katrā ziņā šobrīd nav nekādas informācijas, kas ļautu teikt, ka šeit ir kāds politisks konteksts. Tātad - mieru! Ja mēs paši netaisīsim karu, nekāds karš nav sācies. Tas ir arī mans aicinājums masu medijiem, ko esmu teicis visiem žurnālistiem, kas man ir zvanījuši. Latvijas interesēs nav mums pašiem radīt kaut kādus kariņus ar Krieviju, Latvijas interesēs ir sadarboties un pārdot tur savu produkciju. Saprotu, ka ir nepieciešamība pēc asa sižeta, bet šī jautājuma eskalācija nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs,» viņš uzsvēris laikrakstam Diena.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

A/s Liepājas metalurgs vadība gatavo publisku paziņojumu, tomēr noraida bažas par darbības pārtraukšanu.

Publisks paziņojums gaidāms šodien, 28.martā, DB informēja a/s Liepājas metalurgs sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece. Vienlaikus viņa apliecināja, ka rūpnīca turpina strādāt, lai arī tēraudkausēšanas cehā saimnieciskā darbība apturēta sakarā ar filtru uzstādīšanu. «Rīkojums ir atsākt ražošanu 2.aprīlī,» viņa sacīja, piebilstot, ka uzņēmumā valda lietišķa gaisotne.

Satraukums pilsētā

Liepājas metalurga strādnieki, pilsētas uzņēmēji un pašvaldība ir satraukti par sekām, ko izraisīs krīze uzņēmumā. Papildu bažas radījis fakts, ka saistībā ar kriminālprocesu, ko par Liepājas metalurga meitasuzņēmuma Liepājas Osta LM iespējami nelikumīgām darbībām ar muitas uzraudzībā esošo preci – metāllūžņiem, pērn sākusi Muitas kriminālpārvalde, uzņēmuma vadītājam Pēterim Iesalniekam noteikts aizliegums pildīt valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. «Jebkurā gadījumā Liepājas metalurgs būs spiests samazināt tēriņus, un tas sponsorēšanas slogs, ko viņi turēja, tagad būs jādala pilsētai,» DB atzina LSEZ SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. Vislielākā ietekme Metalurgam ir uz sporta jomu, uzturot ne tikai profesionālas komandas, bet arī vairākas bērnu un jaunatnes sporta skolas. Jautājums par sporta klubiem pagaidām vēl nav skatīts, bet, visticamāk, jau tuvākajā laikā tas varētu nonākt domes dienaskārtībā, DB apliecināja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Rjabcevs.

LSEZ SIA Kolumbija ltd ceturtdien, 23.maijā, Liepājā atklās Baltijas valstīs lielāko slēgtā tipa vērtīgo zivju audzētavu.

Db.lv rakstīja, ka zivjaudzētavas būvi uzņēmums pabeidza jau martā, plānojot maijā vairāk nekā 50 baseinos ielaist pirmos zivju mazuļus – Āfrikas samus. Kompleksa izveidē ieguldīti trīs miljoni eiro, savukārt kompleksa teritorijā esošo inženierkomunikāciju nomaiņai un attīrīšanas iekārtu izveidē – vēl miljons eiro.

Patlaban Baltijas jūras zivis uzņēmumam piegādā pērn izveidotā SIA Liepājas zvejas osta, delikatesēm sami un zuši tiek iepirkti no Latvijas un Lietuvas audzētavām, taču cena ir augsta. Zivaudzētava rūpnīcas teritorijā nozīmē, ka nav administratīvās un transporta izmaksu, turklāt kompleksā izmantos recirkulāciju, apsildot to ar tvaiku, kas rodas pāri zivju pārstrādes procesā konservu cehā. Uzņēmumam ir savs dziļurbums, tagad būs arī mehāniskās un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas baseiniem un kanalizācijai. Pirmos rezultātus uzņēmums cer sagaidīt aptuveni pēc gada, iepriekš db.lv klāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Krupņiks. Zivis, kuras nepatērēs paši, plānots pārdot dzīvas, kā arī atdzesētas Baltijas valstīs. Audzētavu būvēja SIA RUP, iekārtas izgatavo Latvijas SIA Regrand, attīrīšanas iekārtas – SIA AHM Victory. Projektu iesāka nu jau aizsaulē aizgājušais bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

LSEZ SIA Kolumbija Ltd izsludinājusi iepirkumu par ēkas daļas rekonstrukciju par zivju konservu ražošanas cehu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 270 tūkstoši eiro.

Rekonstrukcijas darbi ietver ēkas daļas rekonstrukciju, pielāgojot to pārtikas ražotnes – zivju konservu ražošanas ceha vajadzībām. Kopējā rekonstruējamo telpu platība aptuveni 800 m2 divstāvu ēkas pirmajā stāvā.

Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību aktivitātē Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde. Pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 29. maijam.

#1/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

#2/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

#3/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

#4/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus

Kaut gan lielākā daļa Latvijas uzņēmēju jau ir pārorientējušies uz citiem tirgiem, daļa joprojām ir atkarīga no Krievijas. Šī iemesla dēļ iespējama jaunu sankciju ieviešana uzņēmēju vidū tiek uztverta ar zināmām bažām. Krieviju par jaunām sankcijām brīdinājuši Eiropas Savienības (ES) līderi, tādējādi reaģējot uz karadarbības saasināšanos Ukrainā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīgi norādījuši arī pasaules industriāli visattīstītāko valstu grupas G7 līderi samitā, brīdinot, ka sankcijas tiks pastiprinātas, ja situācija Austrumukrainā pasliktināsies. Lielākas konkrētības pagaidām gan nav. Arī tas, uz ko varētu būtu vērstas šīs sankcijas, komentāros neizskan. Tāpēc vēl grūtāk ir prognozēt, kā uz gaidāmo lēmumu varētu reaģēt pati Krievija.

Par spīti tam, ka uzņēmēji nekādas lielās perspektīvas kaimiņvalsts tirgū nesagaida, gada laikā ne visi ir paspējuši pārorientēties. Iespējams, daļa cerēja, ka situācija uzlabosies un savstarpējie ierobežojumi drīzumā tiks atcelti. Neoficiāli zināms, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz gada beigām, oficiāli gan šo lēmumu paredzēts pieņemt jūnija beigās. Nesen vietējiem Vācijas medijiem kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka sankcijas tiks atceltas tikai tad, «ja apstākļi, kādos tās tika ieviestas, vairs nepastāvēs».

LSEZ SIA Kolumbija Ltd pārtraukusi iepirkumu ēkas daļas rekonstrukcijai par zivju konservu ražošanas cehu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 300 tūkstoši eiro un paredzamais līguma izpildes termiņš tika noteikts šā gada 31.oktobris.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu atbalsta aktivitātē Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Rekonstrukcijas darbi ietver ēkas daļas rekonstrukciju, pielāgojot to atzītas pārtikas ražotnes – zivju konservu ražošanas ceha vajadzībām. Kopējā rekonstruējamo telpu platība ir aptuveni 800 m2 divstāvu ēkas pirmajā stāvā.

Uzņēmums pārtraucis iepirkumu, jo nav saņemti derīgi piedāvājumi.

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis informāciju no Kazahstānas Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras par noteikto pagaidu eksporta aizliegumu sešiem Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem.

Aģentūra skaidro, ka veicot eksportētās produkcijas laboratoriskās pārbaudes, konstatēts pārsniegts benzopirēna maksimāli pieļaujamais līmenis un nepilnīga informācija produktu marķējumā, informē PVD.

Pagaidu aizliegums eksportēt produkciju Šprotes eļļā noteikts SIA Kolumbija LTD, SIA Zvani, SIA Kuršu zeme, SIA Roja F.C.T., SIA Unda, bet SIA Gamma-A uz laiku aizliegts eksportēt produkciju Šprotu pastēte.

PVD ir uzsācis uzņēmumu ārpuskārtas pārbaudes, kuru laikā jau konstatēts, ka saražotā produkcija eksportēta tikai uz Kazahstānu un Latvijas tirgū nav nonākusi.

Lai risinātu jautājumu par eksporta aizliegumu atcelšanu, PVD par dienesta pārbaudēm un to rezultātiem, kā arī par pašu uzņēmumu veiktajām izmaiņām tehnoloģiskajos procesos un marķējumā, informēs Kazahstānas atbildīgo institūciju.

Noslēdzies zivju konservu ražošanas uzņēmuma LSEZ SIA Kolumbija Ltd iepirkums par zivju konservu ražošanas iekārtu komplekta iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi – SIA Regrand, SIA Peruza un Mangano OU, bet par uzvarētāju pasludināta SIA Regrand. Līgumcena ir 400,7 tūkstoši eiro. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 500 tūkstoši eiro.

Kā skaidro uzņēmums, iegādājamā zivju konservu ražošanas līnija ir paredzēta darbam ar stikla taru līdz 300 ml tilpumam, aizvākošana ar TWIST-OFF tipa vākiem, un darbam ar plastikāta taru līdz 300 ml tilpumam, aizvākošana ar EASY OPEN tipa vākiem.

Līnijas orientējošā ražība ir 5000 zivju konservu iepakojumu maiņā.

Iepirkums ietver tehnoloģiskā projekta izstrādi, ražošanas iekārtu komplekta piegādi, uzstādīšanu un palaišanu, kā arī personāla sākotnējo apmācību.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.