Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis informāciju no Kazahstānas Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras par noteikto pagaidu eksporta aizliegumu sešiem Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem.
Aģentūra skaidro, ka veicot eksportētās produkcijas laboratoriskās pārbaudes, konstatēts pārsniegts benzopirēna maksimāli pieļaujamais līmenis un nepilnīga informācija produktu marķējumā, informē PVD.
Pagaidu aizliegums eksportēt produkciju Šprotes eļļā noteikts SIA Kolumbija LTD, SIA Zvani, SIA Kuršu zeme, SIA Roja F.C.T., SIA Unda, bet SIA Gamma-A uz laiku aizliegts eksportēt produkciju Šprotu pastēte.
PVD ir uzsācis uzņēmumu ārpuskārtas pārbaudes, kuru laikā jau konstatēts, ka saražotā produkcija eksportēta tikai uz Kazahstānu un Latvijas tirgū nav nonākusi.
Lai risinātu jautājumu par eksporta aizliegumu atcelšanu, PVD par dienesta pārbaudēm un to rezultātiem, kā arī par pašu uzņēmumu veiktajām izmaiņām tehnoloģiskajos procesos un marķējumā, informēs Kazahstānas atbildīgo institūciju.
Tiesības eksportēt uz Muitas ūnijas valstīm (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna) ir 45 zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem, no tiem 19 uzņēmumi ražo produktu Šprotes eļļā.
Db.lv jau rakstīja, ka Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm, šādu lēmumu skaidrojot ar pārmērīgo benzopirēna saturu, vēsta Kazahstānas portāls Alau.
Uz iespējamo Baltijas šprotu importa aizliegumu intervijā laikrakstam Magapolis norādījis Kazahstānas Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras vadītāja vietnieks Žanderbeks Bekšins.
«Runājot par aizliegumiem, šobrīd es izskatu materiālus par šprotēm no Baltijas, kurās konstatēts pārmērīgs kancerogēnā benzopirēna daudzums. Tuvākajās dienās es šajā sakarībā pieņemšu lēmumu,» pirmdien publicētajā intervijā norāda Bekšins.
Viņš atklāja, ka aģentūra gatavojas pārbaudīt arī Kazahstānā pārdodamā piena, sviesta un sulu dabīgumu un kvalitāti.
Kā atzina biedrības Rīgas šprotes vadītājs Imants Cīrulis, ne šprotu ražotāji, ne arī Pārtikas un veterinārais dienests pagaidām nav informēti par tirdzniecības aizliegumu, tomēr katras valsts tiesības ir pastiprināti kontrolēt to vai citu produktu.
«Nav zināms, vai aizliegums varētu atteikties tieši uz Latvijas šprotēm. Iespējams, šīs aktivitātes saistītas ar Kazahstānas atrašanos vienotā muitas ūnijā ar Krieviju un Baltkrieviju, kur arī pastiprināti kontrolē mūsu produkciju. Tomēr jāatzīst, ka patlaban nav nekādu problēmu ar šprotu noietu minētajās valstīs. Tāpat Kazahstānas uzņēmēji turpina ražot savas šprotes, iepērkot brētliņas no Latvijas zvejniekiem,» sacīja Cīrulis.