Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

AS KVV Liepājas metalurgs pilnībā noraida visas SIA Elme Messer Metalurgs prasības un tiesā pierādīs savu maksātspēju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

Pagaidām KVV Liepājas metalurgs vēl nav saņēmis oficiālu dokumentu par maksātnespējas pieteikumu, taču pilnībā noraida apgalvojumus, ka būtu parādā Elme Messer Metalurgs par piegādāto rūpniecisko gāzi.

Iesniegtais maksātnespējas pieteikums nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Elme Messer Metalurgs. Uzņēmuma valdes loceklis Silvis Fridrihsons aģentūrai LETA sacīja, ka prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka KVV Liepājas metalurgs ir parādā par Elme Messer Metalurgs piegādāto gāzi. Ne parāda apjomu, ne arī periodu, par kuru nav maksāts, es nevaru atklāt, jo tas ir komercnoslēpums, paziņoja Fridrihsons.

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem, informē Elme Messer Metalurgs pārstāvji.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta vakar, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgs tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

AS KVV Liepājas metalurgs šodien pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Tagad uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas Deloitte Latvia ekspertiem. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams dokumentu izvērtēšanai, piebilda Dzelme.

Pēc tam Valsts kase sniegs savu slēdzienu par iesniegto plānu un, visticamāk, tas atkal tiks skatīts valdībā, lai lemtu, vai atbalstīt iespējamo uzņēmuma saistību grafika pārskatīšanu, sacīja Dzelme.

KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska aģentūru LETA informēja, ka iesniegtajā plānā tiek piedāvāts jauns KVV Liepājas metalurgs 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Pasludināta maksātnespēja pēdējos gadus ar zaudējumiem strādājošajai SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratoru iecelts Sergejs Kravčuks.

A/s Liepājas metalurgs faktiski finansēja SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs darbību, un a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa pasludināšana aizvadītajā gadā ir būtiski negatīvi iespaidojusi sporta kluba darbību un to praktiski vairs nav iespējams turpināt, ziņo Klientu Portfelis.

Tiesas spriedumā norādīts, ka pašlaik uzņēmumam izveidojušies parādi, ko vairs neesot iespējams samaksāt. SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs parāds a/s Liepājas metalurgs patlaban veido 744,8 tūkst. eiro, parāds piegādātājiem sasniedzis 41,9 tūkst. eiro, turklāt sporta klubam aktuālo maksājamo nodokļu apmērs veido 21,4 tūkst. eiro. Nodokļu maksājumam vēl nav iestājies apmaksas termiņš, taču pēc termiņa iestāšanās to nebūtu iespējams segt līdzekļu trūkuma dēļ.

Visticamāk, lai saņemtu kādu pretimnākšanu no valsts puses, AS KVV Liepājas metalurgs tiks noteikti kādi kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Rīt šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori, un rīt tas tiks vērtēts valdības sēdē.

Lai varētu runāt par kādu atbalstu vai pretimnākšanu uzņēmumam no valsts puses, visticamāk, tiks noteikti kādi konkrēti kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, uzsvēra Straujuma.

Jau ziņots, ka AS KVV Liepājas metalurgs pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka KVV Liepājas metalurgs noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.

Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

AS Liepājas metalurgs lielākajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam uzņēmumā ir jāiegulda savi līdzekļi - tikai tādā veidā būtu iespējams atrisināt uzņēmuma finanšu problēmas, saka Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, kurš patlaban iesaistīts civilstrīdā ar Zaharjinu par īpašuma tiesībām uz 11,5% Liepājas metalurga akciju.

«Viņiem ir pietiekami daudz naudas - lai investē un glābj uzņēmumu. Tas ir drausmīgi, ka "Liepājas metalurgs" novests līdz tādam stāvoklim, taču tas ir darīts mērķtiecīgi,» uzsvēra Lipmans.

Jautāts, vai līdzekļus uzņēmumam varētu piesaistīt, ieķīlājot akcijas kādā bankā, kā iepriekš medijiem izteicies Zaharjins, Lipmans sacīja, ka šīs akcijas nevienam nav vajadzīgas, tāpēc ir jāiegulda personiskie līdzekļi.

Lipmans uzsvēra, ka jebkurā laikā būtu gatavs investēt Liepājas metalurgā arī savus personiskos līdzekļus un izvest uzņēmumu no krīzes, ja atgūtu kontroli pār to. «Man nekādi investori nav jāmeklē, es uzņēmumu varētu pacelt pats, jo vienreiz jau to esmu izdarījis,» sacīja Lipmans.

AS Liepājas metalurgs apgrozījums janvārī sasniedzis 33,58 miljonus latu, bet zaudējumi ir 2,5 miljoni latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

AS Liepājas metalurgs janvārī tēraudu ražoja ar 98% iekārtas noslogojumu un saražoja 74 646 tonnas tērauda. Velmējumu ražošana minētajā periodā tika organizēta ar 91,5% iekārtu noslogojumu un tika saražotas 64 565 tonnas velmējumu, bet realizētas tika 66 828 tonnas, kuru vidējā realizācijas cena bija 355,76 LVL/t, kas ir par 11,24 latiem zemāka nekā pērn decembrī aprēķinātajā AS Liepājas metalurgs budžetā.

10. decembrī, sagatavojot AS Liepājas metalurgs 2013.gada budžeta prognozi, aprēķinu veikšanai tika ņemti vērā vairāki faktori, skaidro uzņēmuma pārstāvji, kā piemērus minot, ka velmējumu realizācijas cenas prognoze tika gatavota balstoties uz eksporta MEPS International Ltd. Prognozēm, metāllūžņu iepirkuma cenu prognoze tika veidota balstoties uz 2012.gada faktisko cenu līmeni, bet elektroenerģijas izmaksu prognozei tika izmantots uz to brīdi paredzamais OIK tarifs, jo galīgo OIK tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēl nebija apstiprinājusi.

Šā gada oktobrī a/s Liepājas metalurgs reģistrējusi vēl divus jaunus uzņēmumus - LM Resurss Ventspils un LM Resurss Jēkabpils.

Abi uzņēmumi reģistrēti a/s Liepājas metalurgs juridiskajā adresē ar 2000 Ls pamatkapitālu. Abu uzņēmumu valdes priekšsēdētājs būs Maksims Reinis, valdē darbosies arī Juris Nemiro.

Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs sagādes daļas vadītāja vietnieks Aleksandrs Petrušins db.lv atzina, ka uzņēmumu dibināšana saistīta ar plāniem attīstīt a/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu kompleksu LM Resurss, lai nodrošinātu ar pamatizejvielām Liepājas metalurgu un veicinātu rūpnīcas stabilu darbību. Šobrīd darbojas trīs filiāles – divas Rīgā, viena Saldū, procesā ir vēl trīs filiāļu darbības uzsākšana.

A/S KVV Liepājas Metalurgs šobrīd turpinās darbs pie jaunu saražotās produkcijas noieta tirgu apgūšanas, aktīvu pārvērtēšanas un uzņēmuma pārņemšanas procesa analīzes, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Šī brīža pasaules metalurģijas nozarei sarežģītā periodā tik liela uzņēmuma veiksmīga attīstība un jaunu darba vietu radīšana ir atkarīga no koordinētas un konstruktīvas uzņēmuma, kreditoru un valsts pārstāvju sadarbības,» ceturtdien, 13.augustā KVV Liepājas Metalurgs un kreditoru tikšanās laikā informējis uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs.

«KVV Liepājas Metalurgs sekmīgai attīstībai un jaunu noieta tirgu apgūšanai aicina kreditorus sniegt uzņēmumam kredītresursus un citus finanšu instrumentus. KVV Liepājas Metalurgs šobrīd ir izdevīgi līgumi ar izejvielu piegādātājiem, jauniem tiešās produkcijas gala pircējiem, kas ļauj apiet starpniekus. Tie ir labi priekšnosacījumi eksporta stiprināšanai. Jauno eksporta iespēju izmantošana ļaus pieņemt darbā no 150 līdz 200 strādniekiem, lai ievērojami palielinātu ražošanas jaudu,» apgalvo uzņēmuma pārstāvis.

AS KVV Liepājas metalurgs valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

«Tas nozīmē, ka vienošanās par kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase šodien valdības sēdē ziņos par uzņēmuma iesniegtajiem dokumentiem,» sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka šo nosacījumu neizpilde neizslēdz turpmāku sarunu iespējamību ar KVV Liepājas metalurgu par sadarbības turpināšanu. «Tomēr tiks izskatīta iespēja izmantot līgumos paredzētās saistību izpildes nodrošinājumus,» sacīja Dzelme. Jautāta, par kādu nodrošinājumu ir runa, Dzelme sacīja, ka, piemēram, tās ir uzņēmuma sniegtās ķīlas vai jau iepriekš iesniegtās banku garantijas.

«Protams, konsultācijas un sarunas ar uzņēmumu vēl tiks turpinātas un, iespējams, ka kāda vienošanās vēl var tikt panākta,» sacīja Dzelme.

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, kā rezultātā vairāk nekā 400 cilvēku paliktu bez darba.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - «Metalurgam valdības atbalstu», «Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu», «Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā», «Stop vienaldzībai», «Metalurgam būt». Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. «Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu,» sacīja ministre.

AS KVV Liepājas metalurgs uzskata, ka patlaban kreditori un valdība ir ieņēmuši «ultimatīvu» nostāju, un uzņēmums nejūtot, ka valdība ir gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

KVV Liepājas metalurgs valdībai piedāvājis konstruktīvus priekšlikumus par maksājumu grafiku un garantiju summu, kas pašreizējā tirgus konjunktūras situācijā ir kompromiss kreditoru prasībām. Taču kā atbildi uzņēmums ir saņēmis «ultimātu maksimālā formā».

Tāpēc tagad uzņēmuma vadītāji secina, ka kopš 2015.gada rudens veiktās sarunas par iespējamo palīdzības sniegšanu uzņēmumam ir tikai apmāns un «patiesībā politiķiem uzņēmums nav svarīgs». KVV Liepājas metalurgs atgādina, ka valdība pati savulaik izsniedza garantijas elektrokausēšanas ceha būvniecībai, taču tagad tas vairs nevienam neesot vajadzīgs.

Lai gan valdība jautājumu par AS Liepājas metalurgu skatīs nākamnedēļ, jo saņemts starptautiskās auditorkompānijas SIA Ernst&Young Baltic atzinums, uzņēmuma vadība jau prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā.

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, rūpnīca prasa, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Cita starpā ir prasība valstij izbeigt kriminālprocesu, ko policija ierosinājusi pēc līdzīpašnieka Kirova Lipmana iesnieguma.

Tāpat Liepājas metalurgs nākamajā sezonā ir nolēmis atteikties no profesionālu hokeja komandu uzturēšanas, spēlējot vien Latvijas čempionātā. «Tā kā akciju sabiedrības peļņa ir nulle vai pat mīnusi, neesam spējīgi vairs uzturēt tik dārgas komandas,» norādīja sporta kluba Liepājas metalurgs direktors Ilgvars Šēns.

Šodien kopumā Liepājas metalurga akcionāru un amatpersonu dzīvesvietās un darbavietās veiktas 14 kratīšanas. Aizturēto un apcietināto personu nav, informē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

^{Papildināts viss teksts.}

A/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs joprojām atrodas savā kabinetā, db.lv apgalvoja uzņēmuma preses sekretāre Simona Laiveniece.

Uz db.lv telefona zvanu atbildēja arī a/s Liepājas metalurgs valdes loceklis Leons Ptičkins, gan atvainojoties, ka šobrīd esot aizņemts un runāt nevar.

Tikmēr uzņēmuma vadība nākusi klajā ar paziņojumu, kurā norāda, ka pilnībā nav saprotami, izskaidrojami un šķiet aizdomīgi šodien pielietotie soļi, metodes un forma, jo uzņēmuma vadība līdz pat šīs dienas rītam ir sadarbojusies un sniegusi visu informāciju, neviens no uzņēmuma vadības nav pametis valsti un neslēpjas. «Vispār nav saprotams, kāpēc šodienas kratīšanā ir tikusi piesaistīta pretterorisma vienība OMEGA,» teikts paziņojumā.

Krievijas uzņēmums Afina Pallada, kas iepriekš izteicis piedāvājumu iegādāties Liepājas metalurgu un tajā sākotnēji ieguldīt 30–50 miljonus ASV dolāru, šobrīd vairs nav gatavs to darīt.

Tas izriet no uzņēmuma paziņojuma medijiem, kurā pausts: «Afina Pallada uz doto brīdi esam pieņēmuši lēmumu nesteigties ar investīcijām konkrētā uzņēmumā, līdz kamēr kreditori vai akcionāri nepiedāvās skaidru un drošu investīciju vidi ar garantijām līdz TAP [tiesiskās aizsardzības plāna - red.] beigām.»

«Mēs, kā investors, izteicām rakstiski savu gatavību investēt a/s Liepājas metalurgs kapitālā 37 miljonus latu, kā to pieprasīja tiesiskās palīdzības plāns, ko apstiprināja Kurzemes rajona tiesa, un faktiski gatavojāmies izpildīt šī plāna būtiskāko sadaļu - investēt naudu rūpnīcas darbības atjaunošanā. Taču skaidrība par apstākļu radīšanu investora ienākšanai nav vēl šodien, jo lasot dažādus paziņojumus presē, kurus sniedz a/s Liepājas metalurgs vadība un kontrolējošie akcionāri - tie ir ļoti pretrunīgi tām vēlmēm, kuras sagaida visas ieinteresētās puses, lai rūpnīca atsāktu darbu - kreditori, rūpnīcas un ostas darbinieki, minoritārie publisko akciju turētāji un droši vien visi Liepājas iedzīvotāji, kuru dzīve tieši vai netieši ir atkarīga no pilsētas dzīvi veidojošā uzņēmuma,» teikts Afina Pallada paziņojumā presei, kur cita starpā arī minēts, ka «drošības sajūta par a/s Liepājas metalurgs atbilstību civilizētas biznesa pasaules principiem ir ļoti nepārliecinoša».

AS KVV Liepājas metalurgs vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgu tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Nesamaksātā summa esot 550 000 eiro, kas ietver darbiniekiem izmaksātās algas, kā arī maksājumus piegādātājiem pamatražotnes uzturēšanai.

Ar KVV Liepājas metalurga vadību LTV sazināties neesot izdevies.

Ja cilvēki nevar samaksāt nodokli par vienīgo mājokli, tad tā ir nacionalizācija, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons šo situāciju uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.

Viņaprāt, varai visīsākā laikā ir jāpasaka sabiedrībai kādi būs risinājumi, un kā tas ietekmēs cilvēku turpmāko dzīvi.

Tiesībsargs pozitīvi vērtē izskanējušo priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Tieslietu ministrija (TM) tuvāko nedēļu laikā iesniegs izskatīšanai valdībā likumprojektu, kurš paredz iesaldēt kadastrālās vērtības uz diviem gadiem, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

«Kadastrālo vērtību bāzes trīs gadus nav mainījušās, bet tuvākajā laikā TM iesniegs likumprojektu, kas paredz tās iesaldēt vēl uz diviem gadiem. Valsts zemes dienestam TM ir uzdevusi gada laikā sakārtot kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, īpaši novēršot spekulatīvo darījumu ietekmi. Savukārt otra gada laikā kadastrālo vērtību bāzes tiks pārrēķinātas pēc jaunās metodikas,» sacīja Iesalnieks.

Sākusies cīņa par pašapkalpošanās automazgātavu nišas ieņemšanu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgā pirmā bezkontakta automazgātuve Ehrle atvērta 2010. gadā un līdz šim ar šādu zīmolu Latvijā darbojas 29 mazgātavas, 12 no tām atrodas Rīgā. 2014. gadā konkurences cīņā iesaistījās SIA Wash and Drive, kas līdz šim izveidojis trīs mazgātavas – pa vienai Rīgā, Cēsīs un Liepājā. Tajās autovadītāji var paši ņemt rokās darbarīkus un nomazgāt savus auto.

«Velkot paralēles ar pārtikas tirdzniecību, gribam būt Rimi vai Maxima, kas aptver visu tirgu. Šogad būs mūsu atspēriena gads, atvērsim vēl 12 mazgātavas Latvijā. Rīgā būs sešas, pārējās – reģionu lielākajās pilsētās,» stāsta SIA Wash and Drive valdes loceklis Augusts Iesalnieks. SIA Wash and Drive ir dibināts 2015.gadā, tās īpašniece ir a/s ALPS Investments (līdz 2015. gadam – a/s Dotcom Enterprises), SIA BTCG un Augusts Iesalnieks, liecina Lursoft pieejamā informācija.