Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Līdz brīdim, kad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemta detalizētāka informācija par SIA Zilā lagūna zivju konserviem, no veikaliem Rimi un Supernetto izņemta visa uzņēmuma produkcija, informē veikalu pārstāve Laura Podskočija.

«Lai gan Rimi sortimentā nav Zilās lagūnas ražotās siļķes filejas eļļā Antalja un siļķes filejas eļļā ar garšvielām, baltoties uz ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas sniegto informāciju par preču zīmes Latis zivju produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, visā Latvijā no tirdzniecības izņemam visu šī uzņēmuma ražoto produkciju. Patlaban tiek gaidīta detalizētāka informācija no PVD,» sacīja Podskočija.

Viņa arī norādīja, ka Rimi prioritāte ir produktu kvalitāte un pārtikas drošums, tādēļ, ja rodas kaut mazākās aizdomas par produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, tiek lemts par to izņemšanu no veikalu sortimenta.

Engurē tiks atvērts vietējā ražotāja SIA “Unda” zivju konservu veikals “Diplomats”, informē uzņēmums.

“Diplomats” ir zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Unda” preču zīme, ko tas izmantota jau kopš 1931. gada. Tolaik - galvenokārt šprotu un ķilavu konservu eksportam uz ASV. Līdz pat 2017. gadam SIA “Unda” lielākoties visu savu produkciju eksportēja. Arī šobrīd eksports nodrošina lielāko apgrozījumu, taču uzņēmumam ir svarīga atpazīstamība arī vietējā tirgū. Sākotnēji 2022. gadā tika atvērts neliels kiosks Engurē, kur bija nopērkama “Diplomats” produkcija. Tagad tas ir pārtapis par veikalu.

“Daudzus gadus mūsu produkcija Latvijā nebija nopērkama, jo mēs visus spēkus veltījām eksporta attīstībai. Cilvēki bieži jautāja kāpēc Engurē ražotos konservus Engurē nevar iegādāties? Tā savulaik dzima ideja par mūsu produkcijas kiosku. Tas nebija plānots kā peļņas projekts, bet pēc viena gada nostrādāšanas bija skaidrs, ka ideja bijusi ļoti veiksmīga. Taču kiosks nav tā ērtākā iepirkšanās vieta – nav redzami visi produkti. Šāds “Diplomats” veikaliņš ir mūsu uzņēmuma seja un tam jāizskatās glīti, jābūt pārdomātam un ērtam. Tajā jābūt iespējai apskatīt un iegādāties visu mūsu sortimentu. Mēs gribam, lai Engures iedzīvotājiem un pilsētas visiem ir iespēja iegādāties vietējā ražojuma zivju konservus. Mēs lepojamies ar savu piejūras ciematu. Pateicoties uzņēmīgiem vietējiem cilvēkiem un tādiem zināmiem uzņēmumiem kā “Engure Cafe”, “Kafff”, “Kukul” un daudziem citiem, pilsēta ik gadu kļūst arvien populārāks galamērķis tūristiem gan no Latvijas, gan kaimiņvalstīm.,” stāsta uzņēmuma SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

2015. gada maijā zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra ar zīmolu AMBERFISH uzsākusi saldētu zivju pirkstiņu ražošanu, kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas ražo šāda veida produkciju, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums šogad uzsācis arī auksti kūpinātu lašu produktu sērijas ražošanu. Jauno produktu galvenais noieta tirgus būs Eiropa un Skandināvijas valstis. Abās produktu līnijās kopumā investēti vairāk nekā viens miljons eiro.

Līdz šim Nīcas novadā esošā zivju pārstrādes uzņēmuma galvenā saražotā produkcija bija šprotu un mencu aknu konservi, kas ir nopērkami aptuveni 20 pasaules valstīs. Šogad uzņēmums spējis uzsākt jaunu produktu ražošanu, pateicoties investīcijām, kuras uzņēmums rūpnīcā ieguldījis pēdējo divu gadu laikā. Maijā atvērtas divas jaunas ražošanas līnijas - zivju pirkstiņu un auksti kūpinātu lašu produktu ražošanai. Uzņēmums šogad plāno uzsākt vēl 10 jaunu produktu ražošanu uz šīm līnijām.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Latvijas zivrūpnieku produkcija pieejama arī Eiropas lielākajos interneta veikalos, turklāt tajos tiek tirgota arī kā Krievijas virtuve.

Kā pārliecinājās DB, vācu Lebensmittel.de piedāvājumā ir Riga Sprotten ar zīmolu Dovgan. Biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis norāda, ka šprotes ražo SIA Unda un firma Dovgan, kas norādīta uz etiķetes, ir Undas produkcijas izplatītājs Vācijā.

Zīmols Dovgan Krievu virtuve ir Eiropas lielākais krievu pārtikas vairumtirgotājs. Dovgan ir viens no prestižākajiem zīmoliem Krievijā – zem tā apvienojušies vairāki ievērojami Krievijas un Austrumeiropas pārtikas ražotāji, kas ražo kaviāru, degvīnu, boršču un citus krievu virtuves produktus.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela, kam pieder produktu līnija Kaija, šonedēļ, 25.janvārī, atklāj 3,5 miljonus latu vērtu jaunu konservu ražotni, līdz ar to dubultojot līdzšinējās jaudas, kas savukārt ļāvis no Skandināvijas lielveikalu tīkla pilnībā izkonkurēt Vācijas zivrūpnieku ražojumus, apgalvo kompānijas līdzīpašnieks Andris Bite.

«Jaunajā ražotnē ieguldījām 3,5 miljonus latu. Projektu finansē AS UniCredit Bank, kā arī tam piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums 1,8 miljonu latu apmērā. Jaunajā cehā tiks ražoti siļķu un skumbriju konservi, kas ir paredzēti mūsu jaunajiem tirgiem Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Ir noslēgti līgumi ar šo valstu lielākajiem veikalu tīkliem par piegādi, līdz ar to no Skandināvijas tirgus esam pilnībā «izspieduši» lielākos šī segmenta konkurentus - vāciešus,» sacīja Bite.

Viņš arī sacīja, ka jaunajā uzņēmuma ražotnē tiks ražoti divi miljoni konservu kārbu, kas divkārt pārsniedz uzņēmuma līdzšinējās jaudas.

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Zivju pārstrādātāja SIA Piejūra, kas atrodas Liepājas novada Nīcas pagastā, 2013./2014. gadā ražotnes modernizēšanā un paplašināšanā ir ieguldījusi 5 200 000 eiro. Uzņēmums šogad uzsācis sadarbību ar piecpadsmit jaunām valstīm, uz kurām tiek eksportēti SIA Piejūra ražotie šprotu un mencu aknu konservi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzņēmuma eksports 2013. gadā veidoja 97% no kopējā apgrozījuma un visa saražotā produkcija tika eksportēta uz Krieviju. Pieaugot ražošanas jaudām, uzņēmums šā gada laikā ir uzsācis produkcijas eksportu uz piecpadsmit jaunām valstīm - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Angliju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju, Grieķiju, Azerbaidžānu, ASV, Kanādu, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu. Eksports uz Krieviju uzņēmumā šobrīd veido aptuveni 60% no uzņēmuma saražotās produkcijas, atlikušie 40% tiek eksportēti uz jaunajām sadarbības valstīm.

«Pateicoties ražotnes modernizācijai, kas tiks pabeigta 2014. gada vasarā, jau šobrīd spējam saražot divas ar pusi reizes vairāk produkcijas kā līdz šim. Tāpēc aktīvi strādājam un meklējam jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus gan NVS valstīs, gan Eiropā. Šobrīd neredzam pamatu bažām, ka Ukrainas krīze varētu būtiski ietekmēt mūsu uzņēmuma pārdošanas apjomus. Mūsu eksports uz Krieviju šogad nav būtiski samazinājies,» informē Māris Daude, SIA Piejūra tirdzniecības un mārketinga vadītājs.

Kaijas zivju konservu ražotājs SIA Karavela ieguldījusi 3,5 miljonus latu jaunā ražotnē, kas pilnībā orientēta uz eksportu.

Rūpnīcā tiek ražoti skumbrijas un siļķu konservi četros iepakojumos rietumvalstu tirgiem. Jau noslēgti līgumi ar Ziemeļvalstu lielveikalu tīkliem, kas ļauj rūpnīcai jau šobrīd strādāt ar pilnu jaudu.

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele skaidro, ka jaunās rūpnīcas produkciju nav paredzēts izplatīt tradicionālajos tirgos - Latvijā, Krievijā un citās NVS valstīs. Tās uzdevums ir diversificēt uzņēmuma riskus, atklājot un iekarojot jaunus tirgus Rietumu virzienā. “Mūsu mērķis ir pierādīt, ka spējam būt konkurētspējīgi arī Rietumos,” viņš uzsver.

SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite stāsta, ka jaunās ražotnes pamatprodukts ir skumbrijas konservi, kas ar zīmolu Arnold Sorensen šogad tiks piegādāti Dānijas, Somijas un Zviedrijas lielveikalu tīkliem. Arnold Sorensen ir SIA Karavela piederošs zīmols, kas nosaukts par godu Arnoldam Sorensenam, kurš 1882. gadā Rīgā nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu produktu ražošanu un licis pamatus zivju konservu rūpnīcai Kaija.

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

Zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra uzsākusi eksportu uz Ķīnu – tur nogādāti jau pirmie zivju konservi un auksti kūpinātu lašu produkti, kuri šobrīd nonākuši tirdzniecībā Ķīnā, informē uzņēmumā.

Pirmās kravas uz Ķīnu SIA Piejūra nogādāja jau jūnija beigās un šobrīd tās ir nonākušas pie pircējiem. Drīzumā uz Ķīnu

tiks nogādātas nākamās kravas, iekļaujot arī saldētos zivju produktus – zivju pirkstiņus un burgerus.

«Pēc veiksmīgas dalības izstādē SIAL CHINA 2015 šajā pavasarī, šobrīd esam uzsākuši eksportu uz Ķīnu. Priecājamies, ka esam vieni no pirmajiem Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem, kuriem ir izdevies iekļūt šajā valstī. Ceram, ka pārdošanas apjomi tikai pieaugs,» saka uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga vadītājs Māris Daude.

Neskatoties uz to ka eksports uz Krieviju ir pilnībā apstājies, uzņēmums ir spējis palielināt kopējo apgrozījumu par 20%,

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas pārbaudi Rīgas Centrāltirgū, no tirdzniecības izņēmis teju 1000 dažādu pārtikas produktu ar beigušos derīguma termiņu, kas tirgoti no pārvietojamām tirdzniecības vietām jeb tā sauktajiem ratiņiem, informē PVD.

Parādoties PVD inspektoriem, negodīgie tirgotāji aizbēga, tādēļ nav zināms ne preces īpašnieks, ne tirgotāji, ne pārtikas produktu izcelsme.

No tirdzniecības izņemtas šokolādes konfektes, cepumi, konditorejas produkti, zivju konservi, dārzeņu konservi, piena produkti, bezalkoholiskie dzērieni un putraimi, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, tas ir nomainīts vai nav norādīts vispār. Piemēram, tējai „Hipp”, kas paredzēta bērniem, derīguma termiņš beidzies pirms pieciem gadiem – 2010. gada jūlijā, jogurta dzērienam Actimel un piena – šokolādes batoniņiem Kinder Pingui – šī gada vasarā.

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests (Россельхознадзор) atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu, ziņo Krievijas medijs Ria Novosti. Lai konstatētu pārkāpuma cēloņus, SIA Rānda produkcijas pārbaudes veiks arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš iepriekšējās pārbaudēs uzņēmumā pārkāpumus nav konstatējis.

[Ziņa papildināta ar PVD komentāru]

Krievijā ir uzsākta pastiprināta kompānijas ražojumu pārbaude. Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nenozīmē, ka SIA Rānda produkciju aizliegts eksportēt uz Krieviju, skaidroja PVD.

«Laboratorijas ekspertīzē noskaidrots, ka benzopirēna koncentrācija ir lielāka par maksimālo pieļaujamo normu, un tas ir Krievijas un Muitas savienības normatīvo aktu pārkāpums,» teikts Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka benzopirēns ir bīstams cilvēku veselībai arī nelielos daudzumos, jo viela organismā uzkrājas.

Savukārt Latvijas PVD pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.

Gadījumā, ja Krievijas noteiktā pārtikas embargo aizlieguma sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonus eiro tiešajos zaudējumos, savukārt bez darba paliktu pārdesmit tūkstoši cilvēku, šodien žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja Krievija sankcijas paplašinātu vēl arī ar šprotēm, tas būtu mums par sliktu apmēram 38 miljonu apmērā - tas būtu vēl klāt pie vairāk nekā 53 miljoniem eiro, kas patlaban aprēķināti zaudējumos,» sacīja ministrs.

Viņš arī atzina, ka šprotu aizlieguma scenārija gadījumā tas būtu «ļoti stiprs sitiens pa valsti».

«Turklāt tā ir tikai izvestā produkta vērtība, kurai klāt nāktu vēl netiešā ietekme. Cik lieli zaudējumi zivsaimniecības nozarei kopā varētu būt - tik smalku aprēķinu pagaidām nav, bet skaidrs, ka būtu jārēķinās vēl ar netiešo ietekmi - darbavietu zudumu, pašvaldībām nāktos palīdzēt utt. Pilnībā skaidrs, ka tas būtu briesmīgs sitiens pa valsts un sociālo budžetu. Mums jau bija piemērs ar Liepājas metalurgu, kur bez darba palika 2000 cilvēku, bet šajā gadījuma runa būtu par vismaz 20 000 cilvēku bez darba,» atzina Dūklavs.

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.