Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmums Zilā Lagūna noslēdzis teju divus miljonus vērtu iepirkumu par jaunu produkcijas ražošanas līdzekļu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka SIA Zilā Lagūna, kas, vērtējot pēc pērnā gada apgrozījuma, ir 498. lielākais Latvijas uzņēmums, iegādāsies jaunus zivsaimniecības produkcijas ražošanas pamatlīdzekļus par vairāk nekā 1,959 miljoniem latu no Rīgā reģistrēta uzņēmuma SIA Peruza. Savu piedāvājumu SIA Zilā Lagūna konkursā iesniedza arī Igaunijas uzņēmums Orc Energy TU.

2011. gadā SIA Zilā Lagūna apgrozīja 9,033 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa bija 120 tūkstoši latu.

Uzņēmums atrodas Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, taču uzņēmuma juridiskā adrese ir Mellužu iela 1C-2, Rīga. SIA Zilā Lagūna pamatkapitāls ir 812,583 tūkst. Ls.

ASV Pārtikas un medikamentu administrācija no tirdzniecības Ņujorkas štatā atsaukusi Latvijas ražotāja Zilā Lagūna preču zīmes Latis zivju produktus. Atsaukšanas iemesls bijis baktērijas Listeria monocytogenes iespējama klātbūtne, vēsta interneta vietne consumeraffair.com.

Baktērija var kaitēt grūtniecēm un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. Starp atsauktajiem produktiem minēta siļķes fileja eļļā Antalja un siļķes fileja eļļā ar garšvielām. Aprīlī ASV varasiestādes jau izdeva labprātīgu aicinājumu ražotājam atsaukt siļķu fileju Mateij un siļķu fileju Forelka. Arī tad produktos bijusi sastopama Listeria monocytogenes klātbūtne, vēsta foodsafetynews.com.

Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere biznesa portālam db.lv, komentējot šo produkcijas atsaukumu ASV tirgū, sacīja, ka dienests nekavējoties veiks pārbaudi SIA Zilā lagūna. «Listēriju klātbūtne produktos liecina par higiēnas prasību pārkāpumiem ražošanas procesā, tāpēc PVD veiks pilnu pārbaudi uzņēmumā,» uzsvēra I. Meistere.

SIA Zilā Lagūna vadība skandālu ap Latis produkciju saista ar konkurences cīņu.

Uzņēmuma valdes loceklis Igors Širšons Db norādīja, ka ASV ir vienas prasības, savukārt ES citas prasības. «Mūsu uzņēmums pilnībā atbilst visām ES normām. Ceturtdien PVD veica pārbaudes uzņēmumā un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Esam pieprasījuši PVD, lai dienests publisko pārbaužu rezultātus,» pauda I. Širšons.

Viņš atzīst, ka notikušais būs radījis zaudējumus gan zīmolam, gan pašam uzņēmumam. «Iespējams, ka no šīs bumbas būs zaudējumi gan uzņēmuma imidžam, gan brendam,» uzskata valdes loceklis, pieļaujot, ka notikušais ir konkurences cīņa. Viņš jau ir sazinājies ar partneriem ASV, kur neesot tādas ažiotāžas, kā Latvijā.

Zivju un to pārstrādes produktu ražotājs un tirgotājs SIA Zilā Lagūna pagājušajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 15,80%, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats. Tajā norādīts, ka 2013.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 24,437 milj. eiro (17,175 milj.Ls), savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 48,80%, sasniedzot 424,279 tūkst. eiro (298,185 tūkst.Ls).

No tirgotāja kopējā apgrozījuma lielāko daļu jeb 73,11% veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet vēl 25,35% - Latvijā. Ārpus Latvijas SIA Zilā Lagūna savu produkciju realizē gan uz tuvējām kaimiņvalstīm, gan ASV, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem u.c.

Lursoft dati rāda, ka jau kopš dibināšanas brīža SIA Zilā Lagūna kapitāldaļu turētāji ir Mihails Kaidanovs un Igors Širšons.

SIA Zilā Lagūna iekļuvusi arī starp TOP 500 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem.

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumam «Zilā lagūna» ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2.maijā «Zilā lagūna» iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos piekritības noteikumus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Elita Stelte-Auziņa pārbaudīja kompānijas pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un saskaņā ar Civilprocesa likumu nolēma pieņemt pieteikumu un ierosināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tiesnese «Zilajai lagūnai» noteikusi divus mēnešu - līdz 3.jūlijam - ilgu termiņu.

LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā «Zilā lagūna» apgrozījums bija 4,351 miljons eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 177 152 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Zivju un to produktu pārstrādes, kā arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Zilā Lagūna pērn ievērojami uzlabojis finansiālos rādītājus, liecina Lursoft dati.

Pagājušo gadu SIA Zilā Lagūna noslēgusi ar 14,83 miljonu latu apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 64,96%, savukārt peļņas daļa palielinājusies par 68,71%, pieaugot līdz 200,39 tūkstošiem latu.

Sadalot uzņēmuma apgrozījumu pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, 5,123 miljonus latu SIA Zilā Lagūna ietirgojusi Latvijas tirgū, savukārt 9,267 miljonus latu – Eiropas Savienības teritorijā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, produkcija tiek eksportēta gan uz kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju, gan arī Itāliju, Franciju, ASV Izraēlu, Īriju, Somiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Beļģiju.

SIA Zilā Lagūna darbojas kopš 1997.gada un pieder Mihailam Kaidanovam (89,1%) un Igoram Širšonam (10,89%).

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima no Pārtikas un veterinārā dienesta, kas veica pārbaudes uzņēmumā Zilā lagūna, saņēmis atzinumu, ka ražotnē higiēnas prasību pārkāpumi nav atklāti un Latvijā tirgotā Zilās lagūnas produkcija cilvēka veselībai kaitējumu nerada, tāpēc visos Maxima veikalos atsākta preču zīmes Latis zivju produkcijas tirdzniecība.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 2.maijā, visos Maxima veikalos no tirdzniecības tika atsaukta Latvijas ražotāja Zilā lagūna preču zīmes Latis zivju produkcija.

Kā vēstīts iepriekš, ASV Pārtikas un medikamentu administrācija no tirdzniecības Ņujorkas štatā atsaukusi Latvijas ražotāja Zilā Lagūna preču zīmes Latis zivju produktus. Atsaukšanas iemesls bijis baktērijas «listeria monocytogenes» iespējama klātbūtne.

Pēc atsaukuma ASV arī Maxima, Rimi un Supernetto pārtrauca Latis produkcijas tirdzniecību Latvijā.

Zivju produkcijas ražotājs Zilā lagūna kopš Latvijas iestāšanās ES investējis divus miljonus latu, izmantojot ES un privātos līdzekļus.

Investīcijas ļāvušas ne tikai modernizēt ražošanas līnijas un telpas, bet arī padarīt ērtāku darbinieku ikdienu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Širšons stāsta, ka renovētas tieši darbiniekiem nepieciešamās telpas – ģērbtuves, ēdnīca, dušas telpas, un uzsver darbinieku lielo nozīmi uzņēmuma panākumu kaldināšanā. Uzņēmumā jaunākā investīcija ir lašu produkcijas ražošanas līnijas izveide, kas tiks pabeigta līdz šā gada beigām un ļaus ražot dažādu veidu lašu izstrādājumus ar lielāku jaudu un ātrumu. Tādējādi tiks optimizēts vēl viens ražošanas posms.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pabeidzis pārbaudi zvejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA Zilā lagūna, kur nav konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi.

Kā informē PVD pārstāve Ilze Meistere, PVD konstatējis, ka Latvijā tirdzniecībā nav pieejama uzņēmuma produkcija, kas ražota no tās pašas izejvielas, kurā ASV pārtikas apriti uzraugošā institūcija ir konstatējusi listēriju klātbūtni.

Uzņēmumā darbojas arī paškontroles sistēma, kuras ietvaros tas produkciju ir laboratoriski pārbaudījis arī uz listēriju klātbūtni. PVD paņēmis gatavās produkcijas, izejvielu un nomazgājumu paraugus, ko nosūtījis laboratoriskajai izmeklēšanai.

Jau ziņots, ka ASV Pārtikas un medikamentu administrācija no tirdzniecības Ņujorkas štatā atsaukusi Latvijas ražotāja Zilā Lagūna preču zīmes Latis zivju produktus. Atsaukšanas iemesls bijis baktērijas Listeria monocytogenes iespējama klātbūtne, vēsta interneta vietne consumeraffair.com.

Daugavpils novada Kalkūnes pagasta uzņēmums SIA Baltā zivīte noslēdzis vairāk nekā 3,032 miljonus Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par jaunu surimi izstrādājumu ražošanas pamatlīdzekļu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Noslēdzoties konkursam, noskaidrojies, ka surimi ražošanas iekārtas uzņēmumam piegādās Rīgas uzņēmums SIA Peruza, kas konkursā apsteidza Tallinā bāzēto Orc Energy TU.

SIA Baltā zivīte, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, kas veidoja 7,68 miljonus Ls, ierindojās Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta TOP 500 487. vietā, tomēr šogad uzņēmums no TOP 500 saraksta ir izkritis.

Kompānija dibināta 1998. gadā un darbojas Kalkūnes pagastā, Daugavpils novadā. Uzņēmuma darbības veidi ir gatavu ēdinu ražošana, zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, zivsaimniecību darbība, pārējo pārtikas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība u.tml.

Tirgus ir atdzīvojies; pieprasījums pēc transporta iepakojuma aug, secina Jelgavas biznesa parkā bāzētais gofrētā kartona iepakotājs Smurfit Kappa Baltic.

«Tirgus eksporta ietekmē pēdējā laikā aug diezgan strauji. Mēs kā iepakojuma ražotāji to jūtam,» apgalvo SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

Uzņēmums ražo gofrētā kartona iepakojumu, galvenokārt transporta iepakojumu un kartona stendus, kurus izmanto kā veikalu plauktus. Tomēr dažiem produktiem uzņēmums ražo arī primāro iepakojumu, piemēram, svecēm, alkoholiskajiem dzērieniem, un pat atsevišķus kartona priekšmetus – leļļu mājas bērniem, kartona soliņus.

Smurfit Kappa Baltic klientu loks ir diezgan plašs – pārtikas, mēbeļu, elektronikas, metāla izstrādājumu ražotāji un citi komersanti. J. Vilmanis min arī klientu vārdus – NP Food, kurā ietilpst Laima, Staburadze, konditorejas izstrādājumu ražotājs Adugs, Latvijas balzams, elektronikas ražotājs Mikrotīkls, zivju pārstrādes uzņēmumi Zilā lagūna, Karavela, farmācijas uzņēmums Grindeks, Latvijas Valsts meži un citi.

Latvijas Zivrūpnieku savienība atvēlēs vairāk nekā 61,3 tūkstošus latu stenda izstrādei un realizācijai starptautiskā izstādē «European Seatfood Exposition 2014», liecina informācija par noslēgto iepirkumu konkursu.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi uzņēmēji – SIA Baltijas eksposerviss un SIA Dea L, no kuriem par uzvarētāju atzīts pirmais.

Iepriekš, šā gada aprīlī, Latvijas Zivrūpnieku savienība slēdza vairāk nekā 63,2tūkst. Ls vērtu konkursu par stenda izstrādi un realizāciju izstādē Anuga 2013, un arī šajā konkursā uzvarēja SIA Baltijas eksposerviss.

Biedrība Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ar pamatdarbības virzienu — konservētu zivju produktu ražošana. Savienības biedri ir SIA Gamma A, a/s Brīvais Vilnis, SIA Karavela, SIA Unda, a/s Ventspils ZKK, SIA Sabiedrība IMS, SIA Zilā Lagūna, SIA Līcis 93.

Šonedēļ Briselē norisinājās viens no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē - European Seafood Exposition 2014, kurā piedalījās arī biedrība Latvijas Zivrūpnieku Savienība (LZS) un daļa no tās biedriem, zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi: SIA Sabiedrība IMS, AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Karavela, SIA Zilā lagūna.

Kā informēja Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis, izstāde piesaista jūras velšu pircējus un pārdevējus no vairāk nekā 80 valstīm.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Krievijā, Ukrainā, un šo nacionālo valūtu kursa kraso pazemināšanos un ietekmi uz zivju konservu eksporta apjomiem, LZS uzņēmumu mērķis izstādē bija palielināt zivju konservu pārdošanas apjomus Eiropā un citviet pasaulē un atrast jaunus sadarbības partnerus.

Uzņēmumi izstādīja savu produkciju un darbojās kopējā LZS 78 kv/m stendā ar vairāk nekā 110 produkcijas veidiem.

2013.gadā LZS uzņēmumu apgrozījums kopā pārsniedza 140 milj. EUR. Eksporēts tiek virs 97% produkcijas uz vairāk nekā 44 valstīm. LZS uzņēmumos kopā tiek nodarbināti 3300 strādājošo.

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Islandes dienvidrietumos ceturtdien trešo reizi kopš decembra izraisījies vulkāna izvirdums, izšķiežot lavu vairāku metru augstumā.

Ap garu plaisu, kas pavērās uz ziemeļiem no nelielās piekrastes pilsētas Grindavīkas, ātri izveidojās lavas lauks.

Izvirdumu tiešajā ēterā translēja Islandes sabiedriskā televīzija RUV.

Izvirdums sākās ap plkst.6 pēc vietējā laika (plkst.8 pēc Latvijas laika). Īsi pirms tam pastiprinājās seismiskā aktivitāte.

Plaisa ir trīs kilometrus gara, un sākotnēji lava plūda rietumu virzienā.

Kā vēsta RUV, Grindavīkai nekādu tūlītēju briesmu nav.

Arī Zilā lagūna - ģeotermālais spa, kas patlaban ir slēgts - un šī rajona spēkstacija šobrīd nav apdraudēti, norāda RUV.