Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Piejūra ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tas ir pieteikts kā administrēšanai vakantais maksātnespējas subjekts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) SIA Piejūra maksātnespējas procesa lietu ierosinājusi 20.augustā, balstoties uz «Sparebank 1 Factoring AS» pieteikumu. Administratora pretendents ir Māris Bertmanis.

Šī nav pirmā reize, kad tiesā prasīta SIA Piejūra maksātnespēja. 2017.gadā ar pieteikumu ierosināt uzņēmuma maksātnespēju vērsās divi uzņēmumi - SIA «Pro print» un A/S «Salmoexport».

«Lursoft izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.augustu SIA Piejūra bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 199 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Piejūra reģistrēta 1995.gadā, uzņēmums ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 134 300 eiro, tā patiesā labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mihails Šilovs un Mihails Kočņevs, kā arī Krievijas pilsonis Alexey Rukhlyada.

Mangaļsalā, dabas parka Piejūra teritorijā, labiekārtota pludmales zona, kā arī jaunas, labiekārtotas pastaigu takas un autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Darbi veikti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projektu Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā Piejūra un LIFE CoHaBit gaitā, kuru mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem.

Jaunais teritorijas labiekārtojums ir vērsts uz dabas vērtību saglabāšanu, papildus sniedzot dažādas atpūtas iespējas piekrastē – gan aktīvas, gan izzinošas.

Šogad dabas parkā Piejūra ir izbūvēta labiekārtota veselības taka Mangaļsalā, kura ir aprīkota ar vingrošanas elementiem.

Kopā izbūvētas piecas atpūtas takas un pagarinātas divas jau esošās takas, takās izvietoti soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu novietnes. Kopējas labiekārtoto pastaigu taku garums Mangaļsalā un Vecāķos sasniedz gandrīz divus kilometrus. Mangaļsalas ielā 5a un Mangaļsalas ielā 2 ir izbūvētas labiekārtotas autostāvvietas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bija iesniegts SIA Piejūra Energy maksātnespējas pieteikums, liecināja ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Šodien abas puses biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās AS Dobeles dzirnavnieks. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 23.augustā.

«Uz šo brīdi parādsaistības pret AS Dobeles Dzirnavnieks ir nokārtotas pilnā apmērā, kā arī puses ir vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu. Situācija ar apmaksas kavēšanos radās komunikācijas problēmu dēļ, kā arī uzņēmuma organizatoriskās struktūras izmaiņu rezultātā,» informēja uzņēmumā.

Arī Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, informēja: «Varam apstiprināt, ka šodien ir nokārtotas visas parādsaistības un Dobeles dzirnavniekam vairs prasību pret Piejūra Energy nav.»

Nīcas novada pašvaldība izsniegusi būvniecības atļauju SIA Piejūra Heat vēl viena biogāzes un koģenerācijas konteinera būvniecībai Jaunavotos, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jaunā koģenerācijas stacija atrodas blakus jau esošajam uzņēmumam SIA Piejūra Energy. Abi uzņēmumi ir saistīti, un vecākais konsultēs iesācējus projekta realizācijas gaitā.

Jaunavotu projekts pēc savas būtības ir biogāzes un koģenerācijas konteiners, gluži tāds pats kā jau uzbūvētie, kuru arī plānojam veidot zivju konservu fabrikas Piejūra vajadzībām, Kursas Laiku informējis SIA Piejūra Energy projekta vadītājs Ģirts Folmanis.

Konteineru iecerēts būvēt tieši blakus esošajai biogāzes stacijai, mazliet tuvāk SIA Piejūra zivju konservēšanas fabrikai. Ģ. Folmanis apliecinājis, ka uzņēmums būtu gatavs uzsākt celtniecību jau tūdaļ. Tomēr projekta kopējās izmaksas ir gandrīz pusmiljons eiro, tādēļ tiek veikta aktīva investīciju piesaiste, un, līdz ko nauda būs, sāksies projekta realizācija.

Zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra uzsākusi eksportu uz Ķīnu – tur nogādāti jau pirmie zivju konservi un auksti kūpinātu lašu produkti, kuri šobrīd nonākuši tirdzniecībā Ķīnā, informē uzņēmumā.

Pirmās kravas uz Ķīnu SIA Piejūra nogādāja jau jūnija beigās un šobrīd tās ir nonākušas pie pircējiem. Drīzumā uz Ķīnu

tiks nogādātas nākamās kravas, iekļaujot arī saldētos zivju produktus – zivju pirkstiņus un burgerus.

«Pēc veiksmīgas dalības izstādē SIAL CHINA 2015 šajā pavasarī, šobrīd esam uzsākuši eksportu uz Ķīnu. Priecājamies, ka esam vieni no pirmajiem Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem, kuriem ir izdevies iekļūt šajā valstī. Ceram, ka pārdošanas apjomi tikai pieaugs,» saka uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga vadītājs Māris Daude.

Neskatoties uz to ka eksports uz Krieviju ir pilnībā apstājies, uzņēmums ir spējis palielināt kopējo apgrozījumu par 20%,

Zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra šā gada pirmajos desmit mēnešos pārdošanas apjomus palielinājusi par 24%. Vienlaikus uzņēmums savu gandrīz simtprocentīgo eksportu uz Krieviju ir spējis diversificēt, pārorientējoties uz Eiropas un citiem tirgiem, un šobrīd vairs tikai 50% no uzņēmuma eksportētās produkcijas tiek vesta uz Krieviju.

SIA Piejūra galvenais eksporta produkts ir šprotes eļļā. Šā gada desmit mēnešos uzņēmums ir pārdevis 8 803 724 produktu vienības, kas, salīdzinot 2013. gada attiecīgo periodu, ir par 1 675 294 vienībām jeb 24% vairāk.

«Jau šā gada sākumā sapratām, ka ir jāveic noteiktas darbības, lai novērstu riskus, jo mūsu produkcija 97% apmērā tika eksportēta uz Krieviju. Šā gada laikā, mērķtiecīgi strādājot, esam atraduši jaunus sadarbības partnerus Eiropā, ASV, Kanādā un NVS valstīs,» stāsta Māris Daude, uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga vadītājs.

Šobrīd uzņēmums eksportē savu produkciju uz 22 valstīm. Ar 20 valstīm sadarbība uzsākta tikai šogad, starp tām ir tādas valstis kā Polija, Ukraina, Kazahstāna, Gruzija, ASV, Kanāda u.c.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Jau pēc neilga laika Latvijas veikalos varēs nopirkt Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumā SIA Piejūra ražotos zivju pirkstiņus ar pildījumu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Nupat uzstādītās iekārtas uzņēmumā uz vienas ražošanas līnijas pieļauj ražošanas maiņu no ceptām zivīm uz zivju pirkstiņiem, kā arī uz pildītiem zivju pirkstiņiem. «Viss ir atkarīgs, ko vēlas klients. Mēs tikai pielāgojamies. Vajag – ražojam ceptas zivis, vajag – zivju pirkstiņus,» skaidro SIA Piejūra izpilddirektors Rims Ščupoks.

Uzņēmuma izpilddirektors apstiprina, ka zivju pirkstiņi ar pildījumu Baltijas tirgū varētu nonākt jau nākamajā mēnesī.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Vairākus gadus ilgusī rekonstrukcija un iekārtu modernizācija Nīcas novada uzņēmumā Piejūra tūdaļ būs pilnībā noslēgta. Šprotu ražošana atjaunota jau pērnajā rudenī, tomēr pēdējās jaunās iekārtas uzņēmumā darbu sāks martā un aprīlī, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Jau drīzumā uzņēmumā konservēs ceptas, auksti un karsti kūpinātas zivis, kuras būs dažādos iepakojumos. Nīcas šprotes eksportē uz Krieviju, Franciju un Lielbritāniju, bet tepat Latvijā nopērkamas Lāču firmas veikalos, raksta portāls.

Uzņēmuma rekonstrukcijas pēdējā kārta, kas noslēdzas šomēnes, nes izmaiņas ražotās produkcijas sortimentā. SIA Piejūra līdztekus jauniem autoklāviem, saldēšanas iekārtai uzstādīta arī zivju cepšanas iekārta, vakuuma konservēšanas līnija, stikla līnija u.c. Drīzumā uzņēmumā uzsāks brētliņu tomātu mērcē ražošanu.

Rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei uzņēmuma īpašnieki tērējuši teju piecus miljonus eiro.

Swedbank ir parakstījusi līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību SIA Piejūra par kopumā 1,7 miljonu eiro piešķiršanu, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

505 000 eiro piešķirti kā investīciju kredīts Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta 2.kārtai. Savukārt 1,2 miljoni eiro piešķirti kā kredītlīnija minētā projekta naudas plūsmas stabilitātei.

Piejūras reģionā ietilpst Jūrmala, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils Novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads, Mērsraga novads. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra ir viens no 11 centralizētajām pašvaldību īpašumā esošajiem atkritumu poligoniem. Papildus tai ir vēl 4 atkritumu apstrādes centri, kuros ir viss nepieciešamais bioloģisko atkritumu uzglabāšanai. Uzņēmumam ir arī īpašs aprīkojums - konteineri visā reģionā, kas paredzēti šķirojamu atkritumu savākšanai (manuālā šķirošana), kas tiek savākti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Aktīvi norit SIA Rīgas meži apsaimniekošanā esošo dabas parku, atpūtas un apskates objektu sakārtošanas un labošanas darbi, vēsta uzņēmums.

Marta mēnesī jau ir pabeigti rekreācijas objektu remonta darbi Rīgas pilsētā:

· Bumbu kalniņā pie Bolderājas atjaunots informācijas stends un izveidota 100 metru gara koka pastaigu laipa no Bumbu kalniņa piemiņas zīmes līdz jaunajam skatu tornim;

· Dabas parkā Piejūra Buļļu salā uzstādīti 4 jauni soliņi;

· Šmerļa meža masīvā atjaunota laipa un tiltiņš pār Strazdupīti.

Pašlaik notiek purva laipas remonts dabas liegumā Cenas tīrelis. Tur ieplānots nomainīt laipas dēļus apmēram 4 km kopgarumā. Darbi rit raiti, bet ņemot vērā darbu lielo apjomu un specifiskos apstākļus, agrajiem pavasara dabas baudītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām purva laipas apmeklējuma laikā. Darbus paredzēts pabeigt līdz 15.maijam.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja 335 000 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda Bolderājas pretplūdu pasākumu būvprojekta izstrādei un būvprojekta izstrādei infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai dabas parkā Piejūra, informē Rīgas dome.

Bolderājas pretplūdu pasākumu īstenošanai plānots izlietot nepilnus 5 miljonus eiro, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Projektu plānots īstenot četru gadu laikā. Nepieciešamo būvdarbu projektēšanai nepieciešami 295 000 eiro.

Stipra ziemeļrietumu vēja laikā no Baltijas jūras Rīgas jūras līča Daugavā tiek iepūsts un ieplūst ievērojams ūdens apjoms. Tā rezultātā Daugavā ievērojami paaugstinās ūdens līmenis un Rīgā applūst plašas teritorijas Rītabuļļos, Vakarbuļļos, Ķīpsalā, Trīsciemā, Bolderājā un citur.

Vējuzplūdu draudu novēršanai Bolderājā ir nepieciešams veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus. Projekta mērķis ir novērst plūdu draudus Bolderājā, veicot pretplūdu aizsardzības pasākumus, tostarp atjaunojot un izbūvējot aizsargdambjus, izbūvējot caurtekas-regulatorus un paaugstinot ielas.

Nīcas novada uzņēmums SIA Piejūra uzsācis zivju pirkstiņu ražošanu, izmantojot Baltijas jūrā zvejotās mencas, laikrakstu Kursas Laiks informējusi uzņēmuma izpilddirektore Zanda Ignāte. Plānota arī zivju burgeru ražošana. Pirmā zivju pirkstiņu partija tiks sūtīta uz starptautisku zivju izstādi Briselē.

Zivju pirkstiņu un burgeru ražošanai uzņēmumā izveidota jauna ražošanas līnija, kuras palaišanu Kursas Laiks novēroja 16. aprīlī. Jauno ražošanas līniju uzņēmumā uzstādīja jau šā gada sākumā. Šobrīd līnija pilnībā aprīkota un var sākt darbu. «Iepriekš līniju testējām, bet šodien tiek ražota pirmā zivju pirkstiņu partija, kas nonāks ārpus uzņēmuma. Paraugpartiju sūtīsim uz starptautisko zivju izstādi Briselē, cenšoties iegūt jaunus pircējus Eiropas Savienības valstīs,» pastāsta Z. Ignāte.

Uzņēmuma modernizācijā 2013. un 2014. gadā ieguldīti pieci miljoni eiro. Šobrīd uzņēmumā strādā 260 darbinieku.

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

2015. gada maijā zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra ar zīmolu AMBERFISH uzsākusi saldētu zivju pirkstiņu ražošanu, kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas ražo šāda veida produkciju, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums šogad uzsācis arī auksti kūpinātu lašu produktu sērijas ražošanu. Jauno produktu galvenais noieta tirgus būs Eiropa un Skandināvijas valstis. Abās produktu līnijās kopumā investēti vairāk nekā viens miljons eiro.

Līdz šim Nīcas novadā esošā zivju pārstrādes uzņēmuma galvenā saražotā produkcija bija šprotu un mencu aknu konservi, kas ir nopērkami aptuveni 20 pasaules valstīs. Šogad uzņēmums spējis uzsākt jaunu produktu ražošanu, pateicoties investīcijām, kuras uzņēmums rūpnīcā ieguldījis pēdējo divu gadu laikā. Maijā atvērtas divas jaunas ražošanas līnijas - zivju pirkstiņu un auksti kūpinātu lašu produktu ražošanai. Uzņēmums šogad plāno uzsākt vēl 10 jaunu produktu ražošanu uz šīm līnijām.

Patlaban ceļā uz Pekinu ir pirmais konteiners ar SIA Gamma-A ražotajām šprotēm, kuras pēc kravas atmuitošanas apmēram oktobra vidū tiks tirgotas vienā no lielākajiem Ķīnas internetveikaliem, informēja eksporta pakalpojumu kompānijas Sino Business Links Latvia līdzīpašnieks Jānis Arbidāns.

«Darījums ir noticis, krava noformēta, un tajā ir 45 000 kārbu Gamma-A ražoto šprotu. Tā kā jūras ceļš ilgst 47 dienas, plānots, ka šprotu tirdzniecība sāksies apmēram oktobra vidū lielākajā Pekinas internetveikalā, kur tirgo Eiropas Savienības produktus. Zinot lielo interesi par šprotēm, rēķināmies, ka tiks pārdota visa krava,»sacīja Arbidāns.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamās šprotu kravas tiks sūtītas uz Ķīnu vēl šogad - novembrī vai decembrī.

Savukārt, taujāts par šprotu cenu Ķīnā, Arbidāns atturējās nosaukt konkrētu skaitli, bet norādīja, ka tā būs daudz augstāka, nekā Latvijā ierasts, jo Ķīnā šprotes tiek pozicionētas kā Eiropas Savienībā ražota delikatese.

Ir izstrādāts veloceliņa Vecāķi - Lilaste ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējums, un tiek uzsākta tā sabiedriskā apspriešana, informē Carnikavas novada domē.

Projektējamais veloceliņš Vecāķi - Kalngale - Garciems - Garupe - Carnikava - Gauja - Lilaste aptuveni 20 km kopgarumā gandrīz visā garumā atrodas Carnikavas novadā un nedaudz skar Rīgas teritoriju Vecāķos. Tas ir plānots kā labiekārtots veloceliņš ar cieto segumu 2,5 - 3 m platumā, apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2.maijā plkst. 18 Carnikavas tautas namā Ozolaine (Jūras ielā 1A).

Darbības ierosinātājs ir Carnikavas novada dome, un minēto ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējumu izstrādājis SIA Latekoil.

Minētais veloceļš Vecāķi - Lilaste iecerēts kā viens no velotūrisma maršruta Eiro Velo 13 - Dzelzs priekškara posmiem.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Liepājas tiesā iesniegts zivju konservu ražotāja Piejūra maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Pro print.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 13. februārī.

SIA Piejūra juridiskā adrese ir Avoti, Nīca.

Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. Tā darbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,27 miljoni eiro, bet zaudējumi – 191,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 200 darbinieku.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Mihails Šilovs.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.