Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Laikā, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) īsteno pasākumus, lai bremzētu inflāciju, arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāsāk mazināt budžeta deficīti un jāvirzās uz stingrāku fiskālo politiku, jo svarīgi ir, lai fiskālā un monetārā politika nenonāktu pretrunās, intervijā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

"Turklāt, no vienas puses, tas ir kontekstā ar inflāciju, bet, no otras puses, arī procentu likmes pēdējā laikā ir diezgan būtiski pieaugušas, līdz ar to valsts parāda apkalpošana un budžeta deficītu finansēšana arī ir dārgāka. Tas ir papildu arguments, kāpēc mazināt budžeta deficītu," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzina, ka energokrīzes apstākļos ir jāturpina arī atbalsta pasākumi, taču problēma ir tāda, ka lielākā daļa no atbalsta pasākumiem, ko ES dalībvalstis līdz šim ir ieviesušas, nav mērķēti tām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts būtu visvairāk nepieciešams.

Tāpat virkne atbalsta pasākumu neveicina enerģijas patēriņa samazināšanos. Tādēļ Dombrovskis atgādināja, ka Eiropas Komisijas rekomendācija attiecībā uz elektroenerģiju ir, ka ir noteikts elektroenerģijas daudzums, kuru patērētājam var piegādāt par subsidētām cenām, bet virs šī elektroenerģijas apjoma tālāk jau iestājās pilnā tirgus cena. No vienas puses, tā ir palīdzība tām iedzīvotāju grupām, kuru enerģijas patēriņš nav liels, no otras puses - tas saglabā stimulu mazināt enerģijas patēriņu tiem, kuriem tas ir liels.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Sankcijas pret Krieviju skar ļoti plašu sfēru loku un to ietekme uz Krievijas ekonomiku ir nopietna, šodien Ukrainas kara upuru piemiņas dienai veltītajā diskusijā vērtēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka virkne Krievijas rūpniecības nozaru jau izjūt būtiskas problēmas. Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju ietver plašu eksporta kontroli, liedzot eksportēt, piemēram, augsto tehnoloģiju un duālā pielietojuma preces uz Krieviju. Eksporta kontroli īsteno ne tikai ES, bet arī ASV. Tāpat apjomīgas sankcijas ir transporta jomā.

Arī finanšu sektora sankcijas ir vērienīgas, atzīmēja Dombrovskis, skaidrojot, ka ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas Centrālo banku. Sestajā sankciju paketē ir paredzēts iekļaut Krievijas lielākās un sistēmiski nozīmīgākās bankas "Sberbank" atslēgšanu no SWIFT sistēmas.

ES pieņemtās sankcijas pret Krieviju ir vērstas arī uz plašu personu loku, kas ir atbildīgas par karadarbību Ukrainā, tostarp pret Vladimiru Putinu. Dombrovskis norādīja uz aprīļa datiem par sankciju apjomu - kopumā ir iesaldēti līdzekļi un apturēti darījumi 33 miljardu eiro apmērā, turklāt šī summa turpina augt.

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.

Lielāka konkurence banku sektorā ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Eiropā uzņēmumi finansējumu pamatā iegūst no bankām, taču bieži banku aizdevums nav pietiekams vai to ir grūti saņemt. Tas īpaši attiecas uz jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai tie varētu attīstīties.

"Tas ir īpaši aktuāls jautājums mazākās ekonomikās, piemēram, Latvijā, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota. Rezultātā uzņēmumi bieži samazina izaugsmes ambīcijas. Tas savukārt kavē Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš skaidroja, ka ir vairāki iemesli lēnajai kreditēšanas aktivitātei. Aizdevumu procentu likmes Latvijā un citās Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eirozonā. Situāciju pasliktina arī ierobežotā konkurence Latvijas kredītu tirgū.

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Energoapgādē Eiropā Savienībā (ES) šogad varētu būt vēl pietiekami nopietnas problēmas, intervijā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

"Piemēram, pašreiz dabasgāzes krātuves Eiropā kopumā ir pilnas, kas ļauj domāt, ka šajā ziemā būtisku problēmu ar gāzes pieejamību ES nebūs. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka pašlaik gāzes krātuvēs vēl ir ļoti daudz Krievijas gāzes, kas tika iepumpēta gada pirmajā pusē. 2023.gadā ar to var īpaši nerēķināties. Līdz ar to būs jāmeklē gan papildu gāzes piegādes avoti, gan jāveido infrastruktūra, lai šo gāzi varētu izmantot," sacīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka diezgan daudz jau ir izdarīts 2022.gada laikā gan attiecībā uz jauniem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, gan dažādiem gāzes vadu starpsavienojumiem, piemēram, uz Norvēģiju, kas pašreiz ir lielākais gāzes piegādātājs ES. Tomēr ir skaidrs, ka būs jāīsteno vēl papildu pasākumi, tādēļ nākamā ziema no šī viedokļa varētu būt pietiekami sarežģīta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz Latviju nav konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu un makroekonomisko nesabalansētību, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), komentējot Eiropas semestra pavasara rekomendācijas Latvijai.

Eiropas semestra ietvaros EK izvērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, visas ES dalībvalstis tiek aicinātas savlaicīgi sagatavot jaunajiem noteikumiem atbilstošus vidēja termiņa fiskāli-strukturālos plānus.

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju. Tāpat esot jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, kā arī jāpaātrina kohēzijas programmu ieviešana.

Dombrovskis piebilst, ka Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju un tehnoloģiju sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts.

Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, 5.septembrī intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atzīmēja, ka "Rail Baltica" aplēstās izmaksas gadu laikā ir pieaugušas daudzkārt, kamēr Eiropas Savienības (ES) konkrētajā finanšu instrumentā pieejamās naudas apjoms nav pieaudzis un nepieaugs, tāpēc valdībai jāvērtē, kā izmaksas samazināt, jo visu par ES līdzekļiem nofinansēt nevarēs.

Pēc viņa vārdiem, daļa "Rail Baltica" ir vai nu jāfinansē par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī jāmeklē taupīgāki risinājumi.

Pēc 2027.gada ES būs jauns daudzgadu budžets, un arī tad būs jāpacīnās par finansējumu iecerēm, atzīmēja politiķis, piebilstot, ka diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu sāksies nākamajā gadā, taču tam sekos pāris gadus ilgs saskaņošanas un apstiprināšanas process.

Eiropas Komisija (EK) šodien ir izklāstījusi savu tirdzniecības stratēģiju turpmākajiem gadiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Atspoguļojot atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepciju, tās pamatā ir Eiropas Savienības gatavība sekmēt ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu zaļajai un digitālajai pārveidei, kā arī atkārtoti pievēršoties multilaterālisma stiprināšanai un globālās tirdzniecības noteikumu reformēšanai, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi. Tāpat vajadzības gadījumā ES ieņems pārliecinošāku nostāju savu interešu un vērtību aizstāvībai, tostarp izmantojot jaunus instrumentus.

Lai risinātu vienu no mūsdienu būtiskākajiem problēmjautājumiem un attaisnotu iedzīvotāju cerības, EK savā jaunajā tirdzniecības stratēģijā galveno uzmanību pievērš ilgtspējai, atbalstot ekonomikas fundamentālu pāreju virzībā uz klimatneitralitāti. Stratēģijā ir iekļauta virkne pamatdarbību, kas vērstas uz stingrāku globālās tirdzniecības noteikumu ieviešanu un ES ekonomikas atlabšanas veicināšanu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir vēl 18 mēneši laika, lai veiktu neierobežotu finanšu līdzekļu aizņemšanos un tērēšanu, taču tām lēnām vajadzētu gatavoties bloka ierasto budžeta noteikumu atjaunošanai 2023.gadā, trešdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Mēs varam apstiprināt, ka, balstoties uz mūsu pavasara prognozēm, vispārējā izņēmuma klauzula saglabāsies aktīva 2022.gadā, taču ne ilgāk par 2023.gadu," trešdien sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Sagaidāms, ka visu 27 ES dalībvalstu ekonomikas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, atgriezīsies līdz nākamā gada beigām, norāda Dombrovskis.

Taču šajā laikā dalībvalstīm nepieciešams saglabāt atbalsta mehānismus, lai palīdzētu cīnīties ar bezdarbu un uzņēmumu maksātnespējām, uzsver Dombrovskis.

EK 2020.gada martā kā daļu no savas stratēģijas, kā strauji, enerģiski un koordinēti reaģēt uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, ierosināja iedarbināt vispārējo izņēmuma klauzulu. Tādējādi dalībvalstis varēja veikt pasākumus ar mērķi pienācīgi risināt krīzi un vienlaikus atkāpties no budžeta prasībām, kas saskaņā ar Eiropas fiskālo sistēmu būtu piemērojamas parastā situācijā.

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.