Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.
Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.
Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.
Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.
Runājot par papildu investīcijām enerģētikas sektorā, Dombrovskis norādīja uz EK piedāvāto grantu programmu 20 miljardu eiro apmērā, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem ("REPowerEU" stratēģijas ietvaros). Aizdevumu veidā, tā saucamā Ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, ES dalībvalstīm, tai skaitā enerģētikas izaicinājumu risināšanai ir pieejams finansējums vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā. Dalībvalstīm būs jāgatavo pieteikumi aizdevumu saņemšanai, atbilstoši to aktuālākajām vajadzībām.
Līdztekus ES līdzfinansē virkni gāzes infrastruktūras projektu, piemēram, starpsavienojumus starp Poliju un Lietuvu, Poliju un Dāniju, kā arī sašķidrinātās gāzes termināļu (LNG) projektus un citus, un rūpējas par alternatīvu gāzes piegāžu izveidi. Piemēram, ASV ir gatavas papildināt sašķidrinātās gāzes piegādi Eiropai par aptuveni 50 miljardiem kubikmetru gadā līdz 2030.gadam. G7 ietvaros tiek apspriesta arī cenu griestu noteikšana Krievijas naftas produktiem. Dalībvalstīm arī tiek rekomendēts īstenot visaptverošus enerģijas taupības pasākumus.
Ekonomistu apvienības konferencē tika prezentēts pētījums "Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijas sektoram". Vadošā pētījuma autore, Latvijas Universitātes asociētā profesore un Pasaules Enerģijas padomes eksperte Olga Bogdanova uzsvēra, ka ilgtermiņā Eiropa var pārorientēties uz jauniem enerģijas piegādes avotiem un attīstīt jaunas ražošanas jaudas, taču kritiski svarīgi ir atrisināt enerģijas deficītu dažos tuvākajos gados.
Kā nozīmīgākos punktus attiecībā uz enerģijas pieejamību Baltijas valstīs un Latvijā Bogdanova minēja nepieciešamību pabeigt LNG termināļu būvi Somijā un Igaunijā, panākt, lai Klaipēdas LNG terminālis būtu pieejams bez diskriminācijas, nodrošināt dabasgāzes aizvietošanu ar citiem resursiem un ieviest enerģijas taupības pasākumus.
Savukārt, runājot par enerģētikas nozari turpmākajos gados, būtiska ir enerģijas avotu diversifikācija, kas nodrošinās stabilu enerģijas piegādi lietotājiem un iespējami zemas cenas. "Veidojot nākotnes enerģētikas portfeļa scenārijus Latvijā, būtiski ņemt vērā, ka, pieaugot atjaunīgās enerģijas (AER) ģenerācijas jaudām, pieaugs arī vajadzība nodrošināt balansēšanas jaudas, kas spēs nodrošināt stabilu sistēmas darbību," uzsvēra Bogdanova.
Ekonomistu apvienībā skaidroja, ka ir jāņem arī vērā, ka Baltijas valstīm ir jāsagatavojas energosistēmu desinhronizācijai no Krievijas energosistēmas un jāiekļaujas kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklā - ir vajadzīgas rezerves jaudas elektroenerģijas saražošanai, pašlaik valsts tās ir rezervējusi Inčukalna gāzes krātuvē.
Runājot par potenciālo enerģijas ražošanas bilanci Latvijā 2035.gadā, pētījuma autori izveidojuši divus scenārijus. Pirmajā ir paredzēts, ka lielākās ģenerācijas jaudas nodrošina Daugavas hidroelektrostacijas (HES) kaskāde (32%), vēja elektrostacijas (31%) un termoelektrostacijas (19%, tās darbina dabasgāze, biogāze un ūdeņradis). Otrajā scenārijā ir paredzēta atomenerģijas izmantošana, - šādā gadījumā atomelektrostacija (AES) kļūst par galveno ģenerācijas jaudu (38%) un Latvijā veidojas saražotās elektroenerģijas ražošanas pārpalikums.
Pētījumā secināts, ka šobrīd Eiropas enerģijas bilancē 32% aizņem nafta un naftas produkti, 25% - dabasgāze, 18% - AER un biodegviela, 13% - kodolenerģija. Krievija Eiropai piegādā aptuveni 40% no tai nepieciešamās dabasgāzes (otrs lielākais piegādātājs ir Norvēģija) un vairāk nekā ceturtdaļu no Eiropai nepieciešamās jēlnaftas.
Enerģētikas ekspertu prognozes attiecībā uz atteikšanos no Krievijas energoresursiem paredz, ka situācijas stabilizācijai pasaules enerģētikas tirgū būs vajadzīgi no viena līdz pieciem gadiem. Ekspertu scenārijos izvērtētās fosilo energoresursu elektrostaciju pakāpeniskas likvidācijas iespējas un šo jaudu aizstāšana, papildus AER tehnoloģijām, lielākoties tiek balstītas uz dabasgāzes, kodolenerģijas un ūdeņraža tehnoloģiju kombināciju.
Ekonomistu apvienības pārstāvji skaidroja, ka īstermiņā, lai kompensētu iztrūkumu, visticamāk, nāksies izmantot kodolenerģijas iespējas, kā arī atgriezties pie enerģijas ražošanas ogļu stacijās. Vairākas valstis, tostarp Vācija, Nīderlande, Austrija, Francija, gatavo savas ar oglēm darbināmas elektrostacijas ārkārtas enerģētikas krīzes gadījumā. Savukārt kodolenerģijas jomā jaunas AES būvē Francijā, Somijā un Slovākijā. Būvniecība notiek arī Ukrainā un Lielbritānijā. Par mērķi uzbūvēt AES ir paziņojusi Igaunija, Nīderlande, to apsver arī Polija.
