Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz Latviju nav konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu un makroekonomisko nesabalansētību, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), komentējot Eiropas semestra pavasara rekomendācijas Latvijai.
Eiropas semestra ietvaros EK izvērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, visas ES dalībvalstis tiek aicinātas savlaicīgi sagatavot jaunajiem noteikumiem atbilstošus vidēja termiņa fiskāli-strukturālos plānus.
Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju. Tāpat esot jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, kā arī jāpaātrina kohēzijas programmu ieviešana.
Dombrovskis piebilst, ka Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju un tehnoloģiju sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks akcentē, ka Latvijai arī jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, mazinot administratīvos šķēršļus un uzlabojot piekļuvi finansējumam, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat Latvijai tiek ieteikts strādāt pie nodokļu bāzes palielināšanas, tai skaitā, lai atrastu papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem.
"Vienlaikus EK uzsver, ka darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir relatīvi augstas un jāpievērš lielāka uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanai. EK iesaka papildus strādāt pie zaļās enerģijas attīstības, kur 2022. un 2023.gadā pieauga saules un vēja enerģijas uzstādītā jauda, taču tā joprojām atpaliek no Igaunijā un Lietuvā uzstādītās jaudas," uzsver Dombrovskis.
EK ziņojumā norāda, ka Latvijas finansiālais stāvoklis nākotnē saskarsies ar izaicinājumiem, ko radīs valdības vidēja termiņa saistības stiprināt iekšējo un ārējo drošību, būtiskas finansējuma vajadzības, lai uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus, un liela mēroga ES līdzfinansētu infrastruktūras projektu īstenošana.
EK vēstī, ka neaizsargātāko iedzīvotāju sociālo aizsardzību un iekļaušanu Latvijā kavē ierobežotais pakalpojumu klāsts, kas tiem tiek piedāvāts, un Latvijas konkurētspēju joprojām ietekmē būtiskas reģionālās atšķirības.
Kā liecina EK ziņojums, Latvijai rekomendēts ierobežot neto izdevumu pieaugumu 2025.gadā līdz tādam līmenim, lai noturētu valsts budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā saglabātu valsts parādsaistības piesardzīgā līmenī. Tāpat rekomendēts paplašināt nodokļus, tostarp kapitāla un īpašuma nodokļus, un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības atbilstību.
EK aicina turpināt ātri un efektīvi īstenot atveseļošanas un noturības plānu, tostarp "REPowerEU" nodaļu, nodrošinot reformu un investīciju pabeigšanu līdz 2026.gada augustam. EK rekomendē turpināt koncentrēties uz prioritātēm, par kurām jau iepriekš panākta vienošanās, veicot pasākumus, lai labāk novērstu pastāvīgās reģionālās atšķirības un nevienlīdzību, vienlaikus apsverot iespējas, ko sniedz platforma "Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai". Tāpat EK rekomendē veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, izmantojot ekoinovācijas un ilgtspējīgas resursu pārvaldības praksi.
