Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Ir dzirdēta un vērtīga ir atziņa, ka valsts iedzīvotājs ekonomisko pieaugumu mēra nevis pēc sausiem makroekonomikas skaitļiem, bet taustāmu monētu šķindoņas maciņā.

Par laimi valsts tautsaimniecības attīstība ir nonākusi fāzē, kad šo taustāmo labklājību izjūt aizvien lielāks mūsu valsts iedzīvotāju skaits, turklāt vispārējā ekonomikas inerce liek domāt, ka arī tuvākajā nākotnē uzlabojumi varētu turpināties. Neraugoties uz to, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par pieticīgiem 5,8 tūkstošiem, nākotni nebūt nevajag zīmēt drūmās krāsās. Šāds samazinājums gada beigās ir likumsakarīgs un izskaidrojams ar tīri sezonāliem faktoriem, kuru ietekmē mazinās vajadzība pēc darba rokām lauksaimniecības un mazumtirdzniecības sektoros. Patiesībā pagājušā ceturtā ceturkšņa sniegums ir pat labāks saistībā ar vēlo ziemas iestāšanos, kas ļāva turpināt aktīvu darbību celtniecībā. Savukārt, apskatot nedaudz ilgāku laika nogriezni, ir redzams, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā turpina palielināties un saskaņā ar statistiķu aplēsēm pagājušā gada beigās sasniedza 900,2 tūkstošus, kas ir par 7,4 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību apsekojumi, no kuriem skaidri un nepārprotami var apjaust, ka situācija uzlabojas ne tikai makroekonomisko skaitļu aprēķinos, bet arī iedzīvotāju makos ar tendenci darba ņēmēju struktūrā samazināties mazāk atalgoto strādājošo īpatsvaram un palielināties to iedzīvotāju skaitam, kuri sevi var pieskaitīt labāk atalgotajiem.

Rīgas sabiedriskā transporta norēķinu elektroniskā sistēma jeb e-talons par 14 miljoniem latu tiek ieviesta laikā, kad uzņēmums Rīgas satiksme sūdzas par gandrīz tikpat lielu budžeta deficītu.

Par to šodien raksta laikraksta Dienas bizness rubrikā DB analizē, secinot, ka jaunā e-talona sistēma tiek ieviesta bez īsta pamatojuma, kāpēc vajag tieši tik dārgu un komplicētu modeli.

Tas netraucē gan uzņēmuma vadībai, gan Rīgas mēram turpināt apgalvot, ka šī sistēma ir ekonomiski izdevīga un noteikti atmaksāsies. E-talona ieviešana ir visai necaurspīdīga un par šo izdevīgumu nākas ticēt uz vārda, jo precīzi dati ir komercnoslēpums.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Nesenajā Lietišķajā Dienā ar atvieglojumu izlasīju, ka Centis Ūbele nav atlaists. Bet varētu teikt, ka amatā viņš ir pazemināts gan. Vēl nesen efektologs bija galvenā Maxima veikalu tīkla «seja», kas atnesa Maxima reklāmai balvas konkursos, bet no darba brīvajā laikā pat gozējās TV šovos. Tagad viņam atliek vien Lieldienās ripināt olas un kopā ar bērniem svinēt Vinnija Pūka (kāpēc ne savu?) dzimšanas dienu.

Centis Ūbele ir viennozīmīgi ir bijis viens no pamanāmākiem reklāmas tēliem Latvijā. Publikai ir krasi atšķirīgi viedokļi par Centi, ko pierāda kaut vai komentāri jau pieminētajam rakstam, kas atrodams arī db.lv portālā. Bet ja atbilst patiesībai apgalvojums, ka viens no galvenajiem uzdevumiem mārketingā ir prasme atšķirties no konkurentiem, tad kā var vērtēt «efektologa» nomaiņu pret «ģimeni», ko redzam jaunākajās Maxima reklāmās?

Cienījamie eksperti, sociālantropologs Roberts Ķīlis un McCann Erickson Riga direktors Ainārs Ščipčinskis skaidro Maxima reklāmas stratēģijas maiņu ar sabiedrības pārorientāciju no individuālisma (kuru simbolizēja Centis Ūbele) uz ģimeniskām vērtībām. Centis arī neesot iekārojams Maximas pircējām.

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji 2008.gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē – sākt strādāt, uzsākt uzņēmējdarbību, nomainīt darba vietu, saņemt paaugstinājumu utml., liecina pētījums.

Aptuveni 2/5 Latvijas iedzīvotāju (41 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra beigās veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju 2008.gadā neplāno neko mainīt savā dzīvē (48 %), un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (11 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, speciālisti, ierindas darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, mājsaimnieces, arī neprecētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk ģimenes locekļi, tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (300 un vairāk latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē). Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt salīdzinoši biežāk plāno šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - vecākā gada gājuma cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem), iedzīvotāki ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem (ienākumi uz vienu ģimenes locekli no 100 līdz 200 latiem mēnesī), kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai divatā.

Sešus ceturkšņus pēc kārtas investīciju apjoms nekustamā īpašuma tirgū samazinās.

Krievijas lietišķais laikraksts Vedomosti, atsaucoties uz konsultāciju kompāniju DTZ vēsta, ka 2008. gadā investīciju vērtība bijusi 12 triljoni ASV dolāru (neņemot vērā valūtas kursa svārstības), kas esot par 0.1 % vairāk nekā 2007. gadā. Taču, ja tiek ievērtēta valūtas tirgus ietekme, samazinājums ir 4.4 %. Abi rādītāji ir sliktākie kopš 1975. gada, kad DTZ sāka publicēt pētījumus Investīcijas nekustamajā īpašumā.

Kopš 2007. gada trešā ceturkšņa, kad investīciju apjoms šajā sfērā bijis vislielākais — 200 miljardi ASV dolāru, tas līdz šā gada 1. ceturksnim ir samazinājies par 85 %. Pārrobežu investīcijas 2008. gadā ir samazinājušās par 58 % — pirmo reizi kopš 2003. gada, liecina DTZ aprēķini.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Imantā, Slokas ielā uzsākta jauna mājokļu kompleksa Dammes Liepas būve, kurā paredzēts izbūvēt četras septiņu vai deviņu stāvu ēkas, kurās kopumā varētu būt 284 dzīvokļi.

Dzīvokļu platības paredzētas no 46,4 līdz 95,5 kvadrātmetriem, un dzīvokļu cena būs 1500 eiro par kvadrātmetru.

«Patlaban pieprasījums pēc jauniem mājokļiem atkal aug, tomēr Rīgas centrā un tā tiešā tuvumā piedāvājumu ir maz, tādēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas savas jaunās mājvietas ārpus pilsētas centra. Turklāt ārpus centra mājokļu cenas ir arī izdevīgākas,» liecina projektu attīstošās kompānijas Ordo Agency veiktais tirgus pētījums.

«Patlaban ir īpaši izteikts pieprasījums pēc lielākiem divistabu (virs 60 kvadrātmetriem) un trīsistabu dzīvokļiem (virs 80 kvadrātmetriem) cenu kategorijā līdz 120 tūkstošiem eiro,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Rudzītis.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Asa vārdu apmaiņa starp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Rīgas mēru Nilu Ušakovu uzjundījusi ar jaunu sparu. Proti, premjers norādījis, ka Rīgas mērs lielā mērā atkārtojot bijušā premjera Aigara Kalvīša «trekno gadu» politiku un gāzēšanu līdz grīdai Rīgas domes mērogā.

Arī N. Ušakovs nav palicis atbildi parādā un norāda: «Ministru prezidents var droši turpināt melot Briseles ierēdņiem par veiksmīgi pārvarēto krīzi Latvijā. Taču Dombrovska stabilizācija atgādina stabilizāciju 1.Meža kapos - viss ir ļoti mierīgi, nav nekādas krīzes, bet nav arī dzīvu cilvēku. Premjeram nepiestāv histēriski melot rīdziniekiem par to, kas īsti notiek ar finansēm galvaspilsētā.»

Jāmin, ka LNT raidījumā 900 sekundes V. Dombrivskis norādījis, ka Rīgas domes lēmums puteņa laikā ļaut autovadītājiem bezmaksas braukt ar sabiedrisko transportu, atkārto ekspremjera Aigara Kalvīša «trekno gadu politiku». Tāpat viņš norāda, ka jāskata, cik šīs iniciatīvas ir pamatotas un vai tas nav priekšvēlēšanu populisms.

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Bankas ar zemām depozītu likmēm un augstiem kredītu procentiem šobrīd lāpa savas bilances. Tas netieši spiež celt cenas apdrošināšanā.

Iepriekš apdrošinātāji sīvās cenu konkurences apstākļos varēja atļauties ciest zaudējumus vai strādāt ar minimālu peļņu no pamatdarbības (tā saucamais tehniskais rezultāts), jo kopumā pozitīvu rezultātu bija iespējams salīdzinoši viegli uzrādīt pateicoties ieguldījumu darbībai, intervijā DB skaidroja nedzīvības apdrošināšanas kompānijas BTA līdzīpašnieks un prezidents Gints Dandzbergs.

2010. gadā apdrošināšanas tirgus samazinājās, bet kompānijas uzrādīja ievērojamu peļņu. Kas to nodrošināja?

BTA gadījumā aptuveni 60% no rezultāta deva ieguldījumu darbība, bet 40% bija tehniskā rādītāja jeb pamatdarbības devums. Ir labi, ka ir peļņa, bet slikta ir šī proporcija, labprāt redzētu, lai tehniskais rezultāts dotu 80% - 90%.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju ceļošanas paradumu izpētei, satur daudz interesantu un arī vērtīgu skaitļu. Taču manu izmanību īpaši piesaistīja divas lietas. Pirmkārt, tie ir rādītāji, kas liecina par nepārprotamu iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu salīdzinājumā ar tā saucamo «trekno gadu» periodu. Otrkārt, - dati, kas vēsta, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda.

Pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban salīdzinājumā ar to, kā mēdzām darīt vēl pirms 5-6 gadiem, mēs krietni biežāk dodam priekšroku iespējai atpūsties tepat Latvijā. Lai gan līdzīga rakstura iepriekšējā aptauja par tūrisma tēmu tika veikta brīdī, kad Latvija jau gandrīz divus gadus «gulēja» ekonomiskās krīzes bedrē (2010.gada septembris), ir pamats domāt, ka tolaik sniegtās atbildes, kurp respondenti dodas visbiežāk, ļoti lielā mērā vēl bija attiecināmas uz «trekno gadu» ieradumiem. Patlaban, kad kopš krīzes sākuma 2008.gada nogalē ir pagājuši jau četrarpus gadi, mūsu atmiņu priekšplānā neapšaubāmi vairāk ir tas, ko esam darījuši jau krīzes laikā.

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Tā saukto «trekno gadu» laikā uzceltās ēkas tuvākajā laikā nesāks brukt, tomēr varot pamanīt, ka būvniecība bijusi nekvalitatīva, pauda arhitekts Andris Kronbergs.

Raidījumā Dienas Rīts viņš norādīja, ka Rīgā redzama sliktā «trekno gadu» ietekme, kad tika sajaukta vērtību skala un cilvēku galvas. «Tajā skaitā arī mūsu profesijā – pasūtītājiem un sabiedrībai šķita, ka tas viss ir iespējams. Līdz ar to radās projekti un attīstības, kurām trūkst loģikas un saprātīgas pieskaņas,» sacīja A. Kronbergs. Tāpat varot pamanīt, ka būvniecība bijusi nekvalitatīva. «Cilvēki negrib pirkt – jāpārremontē, jāpārliek caurules,» sacīja A. Kronbergs.

Lai gan daļai arhitektu kaut kāds darbs ir, kopumā nozare vēl snauž. Daļa arhitektu strādā reģionos, kur par Eiropas naudu top dažādi projekti, bet daļa aizņemta ar daudzdzīvokļu māju celtniecību, A. Kronbergs.

Malkas cenas pieaugušas par 15%, tomēr trekno gadu līmenis nav sasniegts.

«Tā kā saviem pastāvīgajiem klientiem šopavasar esam apsolījuši, ka malkas cena nepārsniegs 20 Ls/m3, tad vārdu arī turam, kaut arī koksnes cenas mežā krietni augušas,»Latvijas avīzei norāda SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks.

Kaut arī pieprasījums pēc malkas šogad ir liels, A.Araks skaidro, ka malkas biznesa rentabilitāte palikusi iepriekšējā, jo cenas patēriņa tirgū neaug tik strauji, kā tās aug resursu tirgū.

«Kaut arī pieprasījums pēc malkas ir liels, trekno gadu līmeni, kad par kubikmetru malkas pircējs bija gatavs maksāt līdz pat 18 Ls/m3, malkas cenas vēl nav sasniegušas un malka joprojām ir pats lētākais kurināmais,» secina a/s Latvijas valsts meži komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Viņš piebilst, ka tikai pirms kāda pusotra gada situācija bija pilnīgi pretēja – malkai un papīrmalkai gandrīz nebija noieta un uzņēmumam uzkrājumi krautuvēs sasniedza ap 300 tūkst. m3.

Latvijā nedrīkst vēlreiz pieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos, uzskata premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), vērtējot vairāku arodbiedrību prasības palielināt atalgojumu savā nozarē, pretējā gadījumā solot streikus.

Premjers atgādina, ka krīzes laikā visās nozarēs izdevumi tika būtiski samazināti - valsts sektorā strādājošo skaits un to atalgojums tika samazināts vidēji par 25%, ministriju skaits samazināts par trešdaļu, bet aģentūru skaits - uz pusi, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

«Pašlaik, kad ir izdevies atjaunot stabilitāti un izaugsmi, pieprasījumus pēc papildu finansējuma saņemam no visām nozarēm, un to apjoms jau krietni pārsniedzis reālās iespējas. Uzskatu par savu atbildību nepieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos,» norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš atgādināja, ka valsts budžetā joprojām ir 2,1% deficīts, kuru jāturpina samazināt līdz 1,4% nākamgad, tādēļ iespējas atbalstīt papildu pieprasījumus ir ierobežotas.

Saistībā ar izjukušos vilcienu iepirkumu būtiskākā problēma bija Nila Freivalda patvaļīgā rīcībā, norāda Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņš gan arī atzīst, ka iepirkums kopumā bijis «trekno gadu projekts», jo bija plānots pirkt ievērojami lielāku vilcienu skaitu, nekā to, kāds šobrīd kursē pa Latvijas dzelzceļiem.

«Būtiskākā problēma bija iepriekšējā Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja [Nila Freivalda] patvaļīgā rīcība, piedāvājot CAF noslēgt līgumu, kura nosacījumi būtiski atšķīrās no konkursa nosacījumiem. Tas faktiski radīja šīs problēmas, un pēc tam jau CAF vēlējās pieturēties pie šī viņiem labvēlīgākā līguma. Un, pamatojoties uz šādu Freivalda kunga rīcību, arī Eiropas Komisija rakstīja vēstuli, kurā skaidri norādīja – ja šāda rīcība būs, ja līgums tiks noslēgts neatbilstoši konkursa nosacījumiem, tādā gadījumā Latviju sagaida finanšu korekcija, un šie līdzekļi, līdz pat 100 miljoniem latu, tiks atzīsti par nepamatoti iztērētiem un būs jāatmaksā,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis.

Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas savienojums izmaksās 400 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pagājušajā nedēļā ar Lietuvas kolēģi Rimantu Sinkeviču parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica II (RB) ātrgaitas dzelzceļa 1. kārtas finansējuma pieteikumam. Pats pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 26. februārim.

Latvijas gadījumā vispirms tiks izbūvēts savienojums centrs–lidosta, pilnībā rekonstruējot Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglu (ap 70 milj. eiro), tostarp peronus, pārveidojot staciju par multimodālu mezglu, izbūvējot termināli (staciju) starptautiskajā lidostā «Rīga». Tāpat tiks izveidoti citi infrastruktūras elementi – dzelzceļa viadukts Imantā, jauns multimodāls (vilcieniem un autotransportam) tilts paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, visticamāk, tālāk no vēsturiskā centra, saka A. Matīss. Par esošo autoostu gan vēl būšot jādiskutē ar Rīgas domi un attiecīgo uzņēmumu, jo nav pieļaujams, ka 200 m attālumā no rekonstruētas stacijas būtu nerekonstruēta autoosta. Tā kā lidostā attīstās loģistikas centri, arī tur esot svarīgs dzelzceļa savienojums. Piemēram, Boeing-747 uzpildīšanai vajagot četrus degvielas vedējus, tādēļ degvielas piegāde lidostai pa dzelzceļu būtu daudz efektīvāka, lētāka un ērtāka. Līdz 2022. gadam izbūvējamā lidostas un centra savienojuma izmaksas sasniegšot ap 400 milj. eiro. Savukārt kopējās izmaksas Latvijas teritorijā atkarīgas no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī maršruta un būvju sarežģītības, un tās varētu sasniegt divus miljardus eiro.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 2010. gada sezonā iecerējis jaunu projektu – preču izpārdošanu Cenplēsis 2010.

Pasākuma reklāmas kampaņā rīkotāji ieguldīs 100 tūkstošus eiro, cerot sagaidīt rekordlielu apmeklētāju skaitu ne tikai no Rīgas, bet arī no pārējās Latvijas un ārvalstīm. Cenplēsis notiks no 4. līdz 14. jūnijam Ķīpsalā, kad apmeklētājiem tiek solītas dažādu nozaru preces un pakalpojumi par ļoti zemām cenām. Par to parūpēsiešoties mūsdienu patēriņa varonis Cenplēsis, kas «saplēsīs trekno gadu cenas».

Cenplēsis 2010 plašā ekspozīcija būs veidota pēc nozarēm vairākās sadaļās: preces mājai, mēbeles un interjera preces, gaismas ķermeņi, lielā un mazā sadzīves tehnika; sporta preces, apģērbi, apavi un aksesuāri un pat auto un autoaksesuāri. Īpaša vieta būs atvēlēta arī pakalpojumu sniedzējiem, kas ir gatavi plēst trekno laiku cenas un aplaimot uzticamos klientus ar zemākām cenām.